Mess-Mend jeb jenkiji Petrogradā

Tā pati fabrika, precizāk, sērkociņu fabrikas strādnieku pulciņš iepazīstas ar Džima Dolara pirmo literāro mēģinājumu, liela kinoromana scenāriju, ko viņš bija iecerējis un uzrakstījis divpadsmit stundu laikā. Taču te atklājās Dolara liktenīgā savdabība, kas ilgu laiku bija par šķērsli viņa romānistā karjerai. Pirmo reizi izpratis fabulas nozīmi skatāmos attēlos (nevis grāmatā, bet uz kino ekrana), Dolārs tūliņ uzskicēja savus varoņus

1 «New-York Herald», Nr. 381, Dolara autobiogrāfijā.

uz manuskripta malām un iezīmēja šur un tur tekstā pa ilustrācijai. Kā vairums apdāvinātu cilvēku, Džims saskatīja savu talantu nevis tur, kur tas tiešām atklājās, bet tur, kur tā bija vismazāk. Tā savos dvēseles dziļumos viņš uzskatīja sevi par dzimušu zīmētāju. Bet Džima Dolara zīmējumi bija gaužām vāji — tie bija nemākulīgi un nožēlojami.

Viņa pirmais kinoromans (vēlāk autors to iznīcināja) sērkociņu fabrikas strādnieku pulciņā tiek uzņemts ar sajūsmas brāzmu. Dolārs, draugu pamudināts, dodas uz lielo Ņujorkas izdevniecību «Pre-fix-Book» un parāda tur savu manuskriptu. Redaktors, tikko ieraudzījis viņa zīmējumus, saritina manuskriptu un, ne vārda neteikdams, atdod to jaunajam autoram atpakaļ.

—   Ko tas nozīmē? — Džims pietvīcis noprasīja.

—   Iesniedziet to tapešu veikalā, jaunais cilvēk, — cietsirdīgais redaktors atbildēja.

Džims paraustīja plecus un divus nākošos gadus drudžaini strādāja pie jauniem scenārijiem, bagātīgi piebārstīdams tos ar zīmējumiem. Bet par spīti visām pūlēm viņu gaidīja tas pats liktenis. Nav zināms, kas būtu noticis ar mūsu romānistu, ja kādreiz viņš nebūtu izdzirdējis pie savām durvīm bezprātīgu dauzīšanos.

—   Džim! — kliedza sērkociņu fabrikas strādnieks Rolss, iedrāzdamies istabiņā ar avīzi rokā. — Paskaties, muļķa pauri!

Sludinājumu nodaļā ar trekniem burtiem bija nodrukāts:

STEIDZĪGI,

NOTEIKTI,

NEATLAIDĪGI

TIEK MEKLĒTS B I J U S A I S

NESĒJS Nr. 701,

lai nodrošinātu labklājību savam bērnam, kas bija uzticēts nesējam.

Volstritā Nr. 92

Ar avīzi rokā Dolārs aizskrēja uz norādīto adresi. Savā fantazijā viņš jau iztēlojās atrastos vecākus, brāļus un māsas.

Viņam pretī iznāca miesās pilnīgs notārs un, pārbaudījis dokumentus un atnācēju rūpīgi nopratinājis, paziņoja, ka Džimam pienākas diezgan solids mantojums, bet ne ar vienu vārdu neatklāja jaunekļa noslēpumaino izcelšanos.

Dolārs bija noskumis; viņu neiepriecināja negaidītā bagātība. Lai cik dīvaini tas būtu, viņš pat neatstāja darbu sērkociņu fabrikā un pirmo pusgadu naudai ne- pieskārās.

Reiz izdevniecības «Pre-fix-Book» redaktors saņēma jaunu, ar jocīgiem zīmējumiem izraibinātu manuskriptu. Viņš paskatījās pāri plecam — vai kaminā vēl kuras uguns — un jau grasījās tajā iemest nelaimīgo papīru žūksni. Taču no manuskripta izkrita vēstule, kurā Džims Dolārs rakstīja, ka viņš piedāvā izdevniecībai sumu, kas trīskārt pārsniegs zaudējumus sakarā ar viņa romana publicēšanu. Redaktors paraustīja plecus un atšķīra manuskriptu. Pēc mirkļa viņš jau bija aizmirsis visu, kas notiek pasaulē; divreiz nozvanīja telefons, ienāca sekretārs, ieklepojās mašīnrakstītāja — viņš tikai lasīja.

Otrā dienā viņš teica Džimam:

—   Mēs pērkam jūsu romānu. Ar vienu noteikumu: izmetiet zīmējumus.

—   Es pērku no jums visu izdevumu jau iepriekš un uzdāvinu jums ar noteikumu, ka jādrukā arī zīmējumi, — Džims atbildēja.

Sarunas turpinājās desmit dienas. Beidzot izdevniecība «Pre-fix-Book» stājās pie Dolara pirmās grāmatas publicēšanas.

Mūsu lasītāji droši vien zina, ka grāmata tika izpirkta pirmajās astoņās dienās un tagad iznāk divdesmit otrajā izdevumā.

Ar slēptu nopūtu redaktors kādreiz teica Džimam Dolaram:

—   Jūs esat lielisks rakstnieks, Džim, bet jums, nudien, ir viens trūkums. Nedusmojieties uz mani: jūs pavisam nevietā iedomājaties, ka esat mākslinieks.

Dolārs pirmo reizi dzirdēja norādām, ka viga zīmējumi nekam neder. Tas viņu aizskāra; viņš nosarka un augstprātīgi atbildēja:

— Ja tas arī būtu trūkums, tad man tas tāds pats kā kaut kādam tur Gētem.

Diemžēl, viņš nemitējās papildināt savus romānus ar zīmējumiem, pieprasīdams ikvienam izdevējam šos zīmējumus katrā ziņā iespiest. Mēs lasītājus iepazīstinām ar Dzima Dolara pirmo romānu «Mess-Mend jeb jenkiji Petrogradā», kas radies krievu Oktobra revolūcijas iedvesmā. Lai Dolara-romanista tēls kļūtu skaidrāks, jāatceras, ka viņa tradicijas atvedināmas uz kinematogrāfu, bet nevis uz literaturu. Viņš nekad nav mācījies grāmatu techniku. Viņš mācījies vienīgi kinematogrāfā. Visa viņa romānu rakstīšanas prasme ir nosacīta.

Pats būdams amerikanis, dzimis Ņujorkā, viņš tomēr neparāda reālo Ņujorku. Ielu nosaukumi, miestiņi, fabrikas, sadzīves ainas — gandrīz viss ir fantastisks, un Dolara romānos mūsu acu priekšā aizslīd pilnīgi nosacīta «ekrana» pasaule. Viņš kādreiz izteicies, ka kinematogrāfs esot visas cilvēces esperanto. Šajā kopējā «nosacītajā» valodā tad arī sarakstīti Dolara romāni.