Mollijas Mūnas fantastiskā hipnozes grāmata

-    Tik daudz cilvēku vēl neguļ! Mollija izsaucās.

-Jā, vai tad tu nezināji? iesmējās šoferis. Šī ir pil­sēta, kas neguļ nekad.

Nonācis otrā tilta pusē, taksometrs nogriezās pa labi un kādas piecas minūtes brauca gar upi. Labajā pusē ūdenī atmirdzēja pilsētas ugunis, bet kreisajā šķērsielas veda uz centru. Tās bija ļoti taisnas, un to abās pusēs slējās augsti nami.

-    Manhetenas ielu izkārtojums ir ļoti vienkāršs, skaid­roja taksometra šoferis, uztaurējot kādai smagajai auto­mašīnai. Tās, vai zini, ir plānotas taisnleņķa sistēmā, gluži kā rūtiņas tavā matemātikas burtnīcā, tāpēc orientē­ties ir viegli. Visas ielas ir numurētas. Vienas ielas atrodas uz austrumiem no Centrālparka, citas uz rietumiem. Parks ir pa vidu. Mēs tagad esam salas austrumu pusē. Austrumu sešdesmitās, septiņdesmitās un astoņdesmi­tās ielas ir smalkākais rajons, kur mitinās visi bagātnieki. Ņem vērā, ka mūsdienās bagāti cilvēki mēdz dzīvot ari centrā. Jā, jā, Manhetena kļūst patiešām dārga, bet ceļi arvien vēl pilni bedru. Šoferis spēji sagrieza stūri, lai izvairītos no lielas bedres asfaltā. Viņš nogriezās pa kreisi Austrumu 75. ielā un beidzot piebrauca un apstājās lielas, vecas ēkas priekšā.

-    Šī ir tava pietura, lēdij, un tu esi man parādā trīsdes­mit piecus dolārus.

Pienāca šveicars zaļā uniformā ar zelta tresēm un baltos cimdos un atvēra Mollijai durvis. Mollija samaksāja un pa­teicās šoferim, un dzeltenā automašīna aizgrabēja nakti. Viņa ar Petulu iegāja ēkā un pa platām marmora kāpnēm nedroši devās augšup viesnīcas vestibilā, kur apstājās un platām acīm lūkojās apkārt.

Augstu virs galvas zem zaigojoša mozaikas kupola ka­rājās smaga zelta lustra. Zem kājām klājās zeltains mar­mors. Visapkārt bija izvietoti melni lakoti ķīniešu krēsli un kafijas galdiņi, un vestibila galā bija eksotiskiem ziediem pildīta milzīga vāze. Mollija ieraudzīja savu atspulgu ma­sīvā spogulī ar zelta rāmi un pie sevis nodomāja, cik gan ļoti noplukuši viņa izskatās savās vecajās drēbēs. ŠI bija pati greznākā un smaržīgākā vieta, kādā viņa jebkad bija bijusi.

-    Hhh, hmm, nokrekšķējās augstprātīgs reģistrators, nolūkodamies lejup uz Molliju pār divām lielām nāsīm. Vai varu kā palīdzēt?

Mollija pagriezās un piegāja pie mazā, glīti ģērbtā vī­riņa, kas stāvēja pie melna stikla galda.

-Jā, lūdzu, man vajadzētu istabu.

-    Šķiet, ka tu esi pārāk jauna.

Mollija bija nogurusi, tāpēc vajadzēja vairāk piepūles, lai sakoncentrētu acis "paņemošajā režīmā". Taču jau pēc brīža reģistrators bija tik padevīgs kā mīkstas mīklas pi­kucis. Viņš ielūkojās savās grāmatās. Baidos, kundze, ka visas mūsu telpas ir aizņemtas.

-    Aizņemtas? Mollija neticīgi jautāja. Bet jums taču šeit jābūt pārpārēm telpu.

-Jā, un visi 124 parastie numuri ir aizņemti.

-     Un kā ar neparastajiem numuriem?

-     Mums ir medusmēneša apartamenti, kundze.

-     Es tos ņemšu. Cik tie maksā?

-    Trīs tūkstoši dolāru par nakti, kundze.

-     Ko…? Un vai jāmaksā iepriekš?

-     Nē, kundze. Rēķinu apmaksāsiet aizbraucot.

Mollijai bija atlikuši tikai 2963 dolāri. Viņa jau tagad ne­spēja apmaksāt vienu nakti medusmēneša apartamentos, taču bija pārāk nogurusi, lai dotos meklēt citu viesnīcu.

-     Ak. Nu labi, es to ņemu.

-    Lūdzu, jūsu pasi, kundze, prasīja reģistrators, taču Mollija uz viņu cieši paskatījās.

-    Jums tā nebūs vajadzīga, viņa teica. Mollijai ne­gribējās atstāt viesnīcas seifā liecības par savu personību vai par savu vecumu.

Vīriņš iznāca no savas vietas aiz galda. Sekojiet man!

Viņi liftā uzbrauca līdz divdesmit pirmajam stāvam un pēc tam pa dzeltena paklāja klātu gaiteni piegāja pie durvīm ar numuru 125. Reģistrators atslēdza durvis un ielaida Molliju un Petulu.

Mollija jutās kā nonākusi sapnī.

Telpa bija iespaidīga. īstenībā, tā kā tie bija apartamenti, tur bija divas lielas telpas: viena ar krēmkrāsas zīda aiz­kariem un milzigu četrvietīgu gultu, bet otra ar dīvāniem un zemu galdu.

-    Abās telpās, arī vannasistabā, ir televizors un mūzikas sistēma, paskaidroja reģistrators, pavēris skapīšus un parādījis tajos paslēptos televizorus un stereoaparatūru. Šeit ir minibārs, tāpat arī mūsu sniegto pakalpojumu saraksts no limuzīnu nomas līdz suņu izvešanai pastaigā un friziera pakalpojumiem. Džakuzi ir viegli darbināma, un augšstāvā ir trenažieru centrs un baseins. Apkalpotājus var izsaukt visu diennakti, tā ka, ja jums kas vajadzīgs, nekautrējieties zvanīt. Paldies, kundze. Reģistrators pa­klanījās un aizgāja.