Neiepazītā Latvija

Gar Saukas ezera A malu senāk vedis svarīgākais ceļš no Lietuvas, kas Daugavu šķērsojis Sēlpils apkārtnē. Agrā dzelzs laikmeta uzkalniņu kapi un tur atrastās senlietas rāda, ka tas izmantots jau kopš Kristus dzimšanas laika. Ormaņkalna sena­jos kapos 1982. gadā tika veikti arheoloģiskie izrakumi, tika atklāti 87 apbedījumi, kuros atrastās monētas attiecas uz 1811.- 1855. gadiem.

Netālu no bij. Kalna skolas - Arvīda Zilinska dižozols.

Nedaudz iesāņus no Saukas ceļa atrodas mācītājmuižas ēka, kurā 1869. gadā notika pirmā tautskolotāju konference. Blakus mācītājmuižai 19. gs. 70. gados celtā Saukas skola (t. s. Ķes- terskola, dib. 1858. g.). Tās otrais stāvs uzbūvēts 1961. gadā, diemžēl 1993. gada ugunsgrēkā skola cietusi. Skolas vietā 1972. g. atklāts piemineklis tās dibinātāja rakstnieka Jura Dau- ges (1835-1910) dēlam, šajā skolā dzimušajam publicistam, literatūrzinātniekam un stomatologam Paulam Daugem (1869- 1946). Pieminekļa autori ir tēlniece Inese Krūmiņa un arhitekts Uldis Berķis. Mēs jau citējām Paula brāli Aleksandru Daugi, par kuru Saukā dzimušais pedagogs un kultūrvēsturnieks Mārtiņš Bruņenieks (1866-1950) rakstījis: "Lielākais, ko viņš mums mā­cījis un atstājis kā daļu no sevis, ir dziļākā humanitāte, otra cil­vēka dabas izjūta un viņa vājību piedošana"16 . 1994. gadā A. Daugem Rīgas Lielajos kapos atklāja Viļņa Titāna veidoto pie­minekli. J. Dauges laikā Ķesteri bija visa novada garīgais centrs.

Saukas luterāņu baznīca (1827) ir jau ceturtā garīgā celtne šajā vietā. Baznīcas iekārtu darinājis Rīgas galdnieks Bernhards, bet altārgleznas (1868) autors ir Jūliuss Dērings no Jelgavas. Ērģeles 1866. gadā darinājis meistars F. Veizenborns. Pie baz­nīcas mēra kapu kalniņš.

Ceļa malā Smiltaines kapi. Te apbedīts Kalna skolas pir­mais skolotājs Mārtiņš Klāsons, jau pieminētais Juris Dauge,

pēc kura icceres vecā akmeņu vaļņa vietā izveidots ķieģeļu žogs, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Krišjānis Malcenieks (1884- 1944), dārzkopis Pēteris Veinbergs, komponista Arvīda Zilin- ska vecāki un vecvecāki.

Uz A. Zilinska (1905-1993) dzimtajām mājām Lejas Aren- dzāniem (1904) ceļš nogriežas tūlīt aiz kapiem, gar brīvdabas pasākumu vietu. Arī mūža nogalē komponists bieži uzturējies Saukā. Dzejniece Valija Brutāne dzejolī "Ormaņkalns" priecā­jas: "[..] labs burvis, labs mūzikas burvis tai mīt ik vasaru Aren- dzānos"17 . Vai zinājāt, ka viņa komponētā muzikālā komēdija "Zilo ezeru zeme" neattiecas vis uz Latgali?

Netālajās Saukas ūdensdzirnavās dzimis Slates virsmež­niecības virsmežzinis Pēteris Vītols (1886-1970).

Mūsu ceļojums beidzas nozīmīgā vietā - bijušās Vecsau- kas muižas centrā, kur 1923. gadā tika dibināta Saukas div­gadīgā lauksaimniecības skola, tās pārzinis bija Iecavas kap­sētā apbedītais Nikolajs Freimanis (1899-1980). Tagad šī ēka ir dzīvojamā māja. Saukas pagastnamu ar telpām ap­drošināšanas biedrībai, ārstam, vecmātei, aptiekai, zobārstam

un izrīkojumu zāli atklāja 1939. gadā. Pagastnama vietas iz­vēlē pirms diviem gadiem piedalījās arī Kārlis Ulmanis. To­laik to uzskatīja par lielāko lauku pašvaldības ēku Latvijā. To uzcēla būvuzņēmējs Mārcis Grundulis pēc arhitekta Jura Leimaņa projekta lokalizēta funkcionālisma stilā. 1954. gadā ēkā atklāja Saukas lauksaimniecības skolu.

Goda vietā nama priekšā divi Imanta Līča veidoti pieminekļi. Vienu no tiem - tagadējā Elkšņu pagasta Jučos dzimušajam latvie­šu fotogrāfijas tēvam Mārtiņam Bucleram (1866-1944) uzstādīja 1987. gadā. Tā akmens atvests no dzimto māju ganībām. Divus gadus vēlāk blakus parādījās piemiņas zīme "Fotogrāfijai 150 ga­du", kas, kā vēlāk izrādījās, bija vienīgā pasaulē, kas veltīta šai jubi­lejai. Te notikuši fotoamatieru salidojumi, 1993. gadā ēkā atklāts Gunāra Spīdaiņa vadītais fotogrāfijas kabinets-minimuzejs.

Krāšņa ainava paveras no skolas tuvumā esošā Karātavu kalna, kuru gan visbiežāk sauc par Kroņkalnu. Vietējie uz­skata, ka Sauka ir skaistākais novads Latvijā. Tas tiešām ap­sveicami, jo cik gan vietās nedomā, ka skaistums jāmeklē visur kur, tikai ne pašu mājās.

Vēres

1   Toma V. Maize no mājām. Rīga, 1980.

2    Dauge A. Manā jaunības zemē. Rīga, 1928.

3    Bergmanis A. Patvērums. Rīga, 1989, 52. Ipp.

4    Dauge A. Manā jaunības zemē. Rīga, 1928.

3 Lapiņš K. Triszvaigžņu valsts novados. Rīga, 1936.

6   Auziņš 1. Dzīvesstāsts un 33 jaunākie dzejoļi. Rīga, 1996, 44. Ipp.

7    LFK861, 36.

8    LFK984, 41.

9    Krājumā "Pār deviņi novadiņi". Rīga, 1975, 19. Ipp.

10   Auziņa A. Slēpotāji bučojas sniegā. Rīga, 2001.

11    LFK302, 1344.

12   LFK 2049, 791.

13    Latviešu pasakas un teikas. Sakopojis P. Smits. Rīga, 1937, 15. sēj., 457. Ipp.

14   Turpat, 435. Ipp.

15    LFK 1852, 367.

16    Laikrakstā "Padomju Daugava", 1988, 30. jūl.

17    Krājumā "Pār deviņi novadiņi". Rīga, 1975,218. Ipp.

CEĻINIEK, APSTAJIES …