Neiepazītā Latvija

Gulbe-Ģērmane, kura šejieni raksturo šādi: "Man liekas, ka ne­kur citur Latvijā nav tādas vietas. Šeit ir ārkārtīgi īpatnēji - kla­jums, vējš, kas staigā pāri un glauda zāli. Vecās koka mājiņas ir tik iederīgas šai vidē. Liels dabiskums, tikpat liels askētisms"12 . Juris Kronbergs dzejolī "Rindas ar Mekdonaldu (tā nav drukas kļūda!), Jūrmalciemu un Māti Latviju"13 teic:

Bet vakar Jūrmalciemā bij cita pasaule Tur vēja iegriba ir kāpu arhitekts Tur vēja atvēziens veido viļņu tēlus.

Mežā atrodas Virgas (vecie) kapi. Te zvanu tornis veidots no četriem baļķiem, virs kuriem jumtiņš un zvans. Te, kapsētā ar savdabīgiem koka krustiem, atrodas tēlniecisks piemineklis 1926. gadā mirušajai M. Pankoka mātei Maigai Pankoks. Paša tēlnieka veidotajā piemineklī akmenī iecirsts "Esi sveicināta, rīta saule". Ciemam pretējā pusē ir arī Pankoku kapi, tur apglabāti 1919. gadā Latvijas Brīvības cīņās kritušie Pēteris Tīds un Mi­ķelis Vecvagars. Te redzami senas formas koka krusti, kalēja kalti krusti un liels krusts ar uzrakstu "Anna Pankok" (mirusi 1923. g.). Par šiem kapiem pierakstīta teika, ka Skaras mežā līdz kapiem līdzi nācis cilvēks, "lupatiem ģērbies", kurš pārlē- cis pār kapa žogu un tūliņ "pazudis". Taču - ņemsim vērā, ka agrāk te itin bieži jūrā bojā gājušajiem bijušas bēres bez kapa.

Uz D no ciema pie Mietraga esot septiņi pakalni. Te jāat­ceras, ka Stokholmā 1644. gadā izdotajā Johanna Monsona jū­ras grāmatā minēta apdzīvota vieta Sevenbergcn, arī Sibenberg.

Taču jau 18. gs. kartēs Septiņ- kalne (tulkojumā) kartēs jau vairs nav atrodama, domā­jams, to apputinājušas ceļojo­šo kāpu smiltis. "Starp Jūrmal­ciemu un Mictragu", kas atkal ir O. Gūtmaņa dzejoļa virs­raksts14 , atrodas viena no Lat­vijas augstākajām kāpām - Ķupu kalns (34 m). Vārds

"klips" nozīmējot to pašu, ko "strups". Jēkabs Janševskis grāmatā "Mežvidu ļaudis" min teiku1S , ka tur agrāk va­rēts debesīs uzkāpt. To izda­rījis kāds zemnieks ar sievu. Par to, ka tas piedzēries un "nav pratis debesīs uzvesties, bet dauzījies un delverējies ap­kārt pa malu malām", Dievs nosviedis abus zemē un "pa­stūmis debesis ir tālāk, ir pa­bīdījis tās augstāk". Cita tei­ka min te laupītāju "muižu". Kalns ir vietējas nozīmes da­bas piemineklis, padomju lai­kā atradies Baltijas kara apga­bala pārziņā. No kalna paveras labs skats uz Jūrmalciemu, ko savā darbā "Velnakaula dvīņi'"6 tēlojis arī E. Līvs, dēvējot to par Vējgala ciemu.

Ciemā mājas novietotas samērā izklaidus, koku diezgan maz, vējam ir kur ieskrieties. Viegli pamanāmas Klajumu vēj­dzirnavas. Blakus bijušajām staba tipa vējdzirnavām (darboju­šās no 1930. līdz 1937. gadam) uzceltas pašreiz redzamās, kas ar elektromotoru darbinātas no 1940. līdz 1978. gadam, tā arī spārnus tām nekad nepielika. Kopš 1999. gada pēc arhitek­tes Agitas Lieģes projekta tās tiek atjaunotas par Oksfordā (Anglijā) dzimušā Pola Veldona līdzekļiem.

Tuvumā baptistu baznīca; draudze ciemā dibināta 1933. ga­dā. Vairāk uz Z pusi luterāņu baznīca, celta 1833. gadā. Starp abām celtnēm Ievas - kādreizējās skolas ēka.

Ziemeļu pusē Jūrmaļi (1882) - dzīvojamā māja gan div­reiz pārbūvēta, apmūrējot ar ķieģeļiem, par 25 cm paceļot griestus. Tagad ēkā tiek uzņemti arī ārzemju ceļotāji. Jāpie­bilst, ka 1935. gadā, braukdams uz Nīcas pagasta zemnieku svētkiem, te viesojies K. Ulmanis, kas tikko piedzimušajam

pašreizējam māju saimniekam Jānim Jūrmalim pabāzis zem spilvena pieclatnieku, vēlāk atsūtot vēl simtnieku.

Jūrmalciems paliks atmiņā, jo atšķiras no citiem Liepājas ra­jona piekrastes ciemiem. Ja tas ieinteresējis, rajona laikrakstā "Kursas Laiks" daudzos turpinājumos savulaik publicēta O. Gūt- maņa "Jūrmalciema dienasgrāmata"17 , iznākusi ari viņa prozas grāmata par Jūrmalciemu18 .

Vēres

1    Čaklais M. Labrīt, Heraklīt! Rīga, 1989.

2    Ziedonis I. Kurzemīte. Rīga, 1947, 2., 293. lpp.

3    Veldre V. Dzīve pie jūras. 1. No Nidas ciema līdz Kolkai. Rīga, 1938, 43.-47. lpp.

4    Gūtmanis O. Atgriešanās ceļš. Rīga, 1981.

5    Gūtmanis O. Godavāru. Liepāja, 1996.

6    Krājumā "Dzejas diena". Rīga, 1987.

7    Gūtmanis O. Zilā glūda. Rīga, 1972.

8    Laikrakstā "Literatūra un Māksla", 1988, 1.

9    Vaczemnieks L. Atsaukšanās. Rīga, 1989.

10    Strauss A. Tēvu zemes gaisma. Rīga, 1984.

11    Žurnālā "Karogs", 1992,11.

12    Laikrakstā "Kursas Laiks", 1997,23. aug.

13    Laikrakstā "Literatūra un Māksla Latvijā", 2001,26. jūl.

14    Laikrakstā "Skolotāju Avīze", 1987,2.

15    Janševskis J. Mežvidu ļaudis. Rīga, 1929.

16    Līvs E. Velnakaula dvīņi. Rīga, 1966.

17    Laikrakstā "Kursas Laiks", 1992,12. nov.-1993, 5. janv.

18    Gūtmanis (). Jūrmalciems. Liepāja, 2001.

NELAID SKURSTENI MEZA..