Neiepazītā Latvija

Pirms autostāvvietas Pakalnu mājas, kur saimnieko Ilona un Aivars Sniedzes. Viņi ne vien sakopuši nopirkto veco mā­ju, bet arī izveidojuši bērnu rotaļu laukumu, kur vietas pie­tiek paprāvam bērnu pulciņam. D no parka atrodas Zemga­ļu mājas (1928), kur dzimis fizikas zinātņu doktors Viesturs Poriņš (1931). Uz Jaunjelgavas pusi, Slaidēnos, bijusi vasaras mītne ārstam profesoram Kristapam Rudzītim (1899-1978), kas izveidojis terapeitu zinātnisko skolu, viņa zinātnisko un sabiedrisko pienākumu pārskaitījums šeit aizņemtu pārāk pla­šu vietu. Te aug Kristapa Rudzīša ozoli. D no Slaidēniem arī pilskalns, kas pēc nostāsta grimstot arvien dziļāk zemē, tur ska­tāma Viļņa Titāna veidotā piemiņas zīme. Pilskalns esot ierī­kots 13. gs. sākumā, kad Lindes muiža esot saukta par Lielo Daugavas muižu vai Pletenberģi. 1. pasaules kara laikā pil­skalnu sapostījuši ierakumi.

Riekstos dzimis rakstnieks Juris Kosa (1878-1967), kas ap­glabāts netālajos Jedes kapos, kur ir ari baronu Hānu dzimtas ka­pi. Vietējie gan labprātāk šos kapus dēvē par Iedes kapiem, pie- bilzdami, ka kāda Iedc (vai Jede) tur pakārusies. J. Kosa vēlāk dzīvojis Bļodniekos (Birzgales pagrieziena tuvumā), kur ari miris. Kapos apbedīti arī 1. pasaules karā kritušie vācieši un somu jēgeri. Jedes kapus rakstniece Regīna Ezera piemin savā romānā "Viņas bija trīs"6 , kā kapus "tieši mežā, zem slaidu apšu drebošajām la­potnēm". Romāna darbība ribris tieši Lindcs-Birzgalcs pusē, izla­sot to, uzzināsiet vairāk par šī novada ļaudīm.

Vēres

1   Skruzītis M. Sēļi, Kurzemes augšgala senči. Rīga, 1889.

2   Jēkabsons K. Hcinrihs Rautenfclds. Rīga, 1930.

3   Lancmanis I. Fon Pletenbergu Sansusī Daugavas malā. Žurnālā "Māksla Plus", 2003, 6.

4   Laikrakstā "Latvijas Avīzes", 1823, 19. jūl.

3 Latviešu pasakas un teikas. Sakopojis P. Smits. Rīga, 1937, 15. sēj., 403. Ipp.

6 Ezera R. Viņas bija trīs. Rīga, 1963.

Kur blakus šalc jura

KUĢIS … BAZNĪCĀ

Ja lielajos okeāna kuģos, un, varbūt nc tikai tajos, starp res­torāniem un deju zālēm ir arī baznīciņa, nevienu nepārsteidz. Bet vai var būt ari otrādi - vai varam ieraudzīt kuģi baznīcā?

Lielajā Vācijas ostas pilsētā Hamburgā netālu no Elbas pa­manīsim trīs jūrnieku baznīciņas - dāņu, zviedru un somu. Lūk, somu jūrnieku baznīciņā ar mūsdienīgu modernu interjeru, uz altāra redzams burinieka modelis. Bet Latvijā?

Jūrkalnes Sv. Jāzepa katoļu baznīcā Ventspils rajonā ir nc tikai kroņlukturi, bet tuvāk ērģelēm pat kuģa modelis. Te jāat­ceras nostāsts par baznīcas rašanās vēsturi. Pati pirmā baznīca šeit celta pašā jūras krastā, vietā, kur pie smilšainā stāvkrasta nik­na vētra bija izmetusi krastā mastus un stūri zaudējušu kuģi. Cilvēki, kuģa korpuss un krava neesot cietusi, tāpēc kapteinis vietu nosaucis par Laimīgo kalnu (ļclixb'erg), un tikai 1925. gadā Jūrkalnc ieguva tagadējo nosaukumu.

Sī baznīciņa jau sen kā ieskalota jūrā, tagadējā ir jau trešā, kas pie tam vēl 1861. gadā ievērojami pārbūvēta. Ka tas esot patiesī­ba, liecinot izglābtā kuģa modelis, kas karājas arī tagadējā baz­nīcā. Modeli izgatavojis Andrejs Sauleslcja (Saulītis) no Jūrkalnes pagasta Laiviniekiem. Tagad tam pieslēgta arī elektrība.

Arī pie Sakaslejas luterāņu baznīcas (Liepājas rajonā) gries­tiem redzams kuģa makets. Senatnē pa Tebras upi kuģi no jū­ras braukuši līdz pat Aizputei - baznīca atrodas gandrīz blakus upei. Tc, pie Tebras un Durbes satekas, bijusi arī osta, blakus Lejasmuižai saglabājusies trīsstāvīga ostas noliktavas ēka. Savulaik kāds kuģa kapteinis baznīcā lūdzis veiksmi un licis sava kuģa ma­ketu novietot baznīcā. Deviņdesmito gadu vidū gan makets

nozagts, bet drīz vien pie upes atrasts. Kāds Pāvilostā dzīvojošs vīrs to atjaunojis un tas atkal skatāms savā vietā.

Uztverot šos maketus plašāk, jāatzīst, ka tiem vēl cita nozī­me atrasties baznīcā. Te gribētos citēt pēdējo pantu no Lūcijas Caukas dzejoļa "Laiva ar baltām burām"1 :

Kungs,

ļauj manā dzīvē braukt šai laivā, -

laivā ar baltajām burām,

līdz Tavam baltās mūžības krastam.

Netālu no ērģelēm iekārtu burinieka modeli var sastapt arī mazajā Prerovas piejūras baznīcā Ziemeļvācijā.

Jūs teiksiet, tie ir tikai modeļi, bet īsts kuģis? Tādu nesolu, bet īsta, liela laiva baznīcā tiešām ir, pats savām acīm redzēju. Vācijā, Sv. Jēkaba baznīcā Lībekā blakus tornim esošajā zieme­ļu kapelā ir piemiņas vieta 1957. gadā no Atlantijas nepārnāku- šajiem kuģa Pamir jūrniekiem. Te uzstādīta kuģa glābšanas lai­va ar lielu, lielu caurumu vienā tās bortā. Pašas mazākās vācu pilsētiņas Arnis (ap 380 iedzīvotāju) baznīcā ir ne tikai trīs- mastu brigas modelis, bet kā gaismekļa pamatne tradicionāli izmantots kāda kuģa stūresrats.

Roņu salā (igauņu vai. Ruhnu, kas ir netulkojams vārds) pašreizējiem gandrīz 70 iedzīvotājiem ir divas baznīcas. Veca­jai, 1644. gadā celtajai, kas ir vecākā koka būve Igaunijā, virs ieejas durvīm veiksmīgi novietots īsts retums - mākslinieciski