Neiepazītā Latvija

Pie nākošā krustojuma - pēdējā karā sabombardētās Grien­valdes skolas ēkas (1863) vieta. Pati skola gan darbību uzsā­kusi jau 1859. gadā. Tiesa, vecais ceļš vedis nedaudz pa kreisi, caur pašreizējo mežu, kur pie eglītēm, karam sākoties, aprakti skolas trauki. Te, pirms pagrieziena, redzami 14 soļus gari ēkas pamati. No krustojuma pa labi ozolu aleja, kur katrs ozols stā­dīts piemiņai no kādas skolu beigušas klases. Pa kreisi no alejas aug Lielais ozols (4,1 m apkārtmērā), pie kura pulcējas skolas absolventi tikšanās reizēs.

Uz R no skolas zaro cits krāšņs koks - Grinfelda skolas ozols. Grinfelds - ilggadējs skolas pārvaldnieks, zem šī ozola esot mīlējis

sēdēt, domāt un rakstīt. Bet 1937. gada bildē - skolas oficiālais nosaukums - Zālītes pagasta I sešu klašu pamatskola. Varbūt tieši šīs Zālītes skolas skolotāja ģimenē 1913. gadā dzimis LZA Goda loceklis, medicīnas doktors Nikolajs Skuja?

Ceļš pa kreisi ved uz Raņķu kapiem, kas nosaukti 1893. gadā būvēto māju vārdā. Mājas apšūtas ap 1910. gadu, senāk bijušas arī jumta istabiņas. Pa vidu ēkai iet ādere, apvalkdūmenis celts tieši uz āderu krustpunkta, tāpat ari pagrabs, kas tāpēc esot auksts arī vasarā. Blakus Ranķi-4 - uz karā nodegušās govju kūts pa­matiem kopsaimniecības uzbūvētā dzīvojamā ēka.

Ranku kapiem, protams, nav nekāda sakara ar Kuldīgas rajonā atrodošos Raņķu pagastu. Centrā zvanu tornis ar uzrak­stu 189(3?)9. Ticamāk, ka neskaidrais skaitlis ir 9, jo ķieģeļi te tieši tādi paši kā Raņķiem. Zvans izgatavots Rīgā, 1929. gadā. Te ari audzēkņu liktais krusts Grienvaldes pagasta skolas pir­majam skolotājam I. Riekstiņam. Ievērojams cilvēks esot bijis ari Jēkabs Plostnieks (1861-1928), taču vairāki cilvēki nezinā­ja neko precīzāk, kā vienīgi "kaut kāds direktors". Tā nav vien­īgā neskaidrība. Zināms, ka pa kreisi apglabāti čekistu nošautie cilvēki, kaut kur ari sarkanie strēlnieki. Kapu aizmugurē pa kreisi liela kapu kopa, kas jau apaugusi krūmiem. Interesanti, ka bla­kus augošajā priedē vēl atrodama vieta, kur kādreiz izcirsta mi­za un samanāmas arī kokā iecirsta krus­ta pēdas. Kādreiz te esot rūpīgi kopts… Tagad man neviens nezināja pateikt, kas te apbedīts. Tuvāk ieejai otra, asto­ņus soļus gara kapu kopa, kur tās centrā pieslieta plāksnīte ar uzrakstu "revolucio­nārs Pēteris Spēlmanis, 1884-1909). 1905. gadā P. Spēlmanis organizēja lauk­strādnieku streiku Grienvaldes muižā. Ta­ču iespējams, ka plāksnīte nākusi no tā­lākā apbedījuma ar apmali, jo tik daudzi 1905.gada revolucionāri te nevarētu būt apbedīti. Zināms, ka šajos kapos atdu­sas smagi ievainotais un pēc paša lūguma

nogalinātais 1905. gada notikumu dalībnieks Kārlis Rclics. Ka­pu aizmugurē pa kreisi var atrast ierakumu paliekas.

Par visiem Iecavas pagasta kapiem brīnišķīgas grāmatas sarakstījis pensionētais dārzkopis Ēvalds Kivilands (1930), dodot ari vēsturiskās izpētes materiālus, kapu plānus un vecākas fotogrā­fijas, 2004. gadā iznākusi tās 3. daļa. Tā ir ierosme, kurai vajadzētu sekotājus visā Latvijā.

Ap 500 m tālāk uz R, vietā, kur Iecavas upe pienāk tuvāk ceļam, atrodas Āpšu kalniņš, iecienīta šo dzīvnieku mītnes vieta.

Kjot taisni no skolas vietas, pa labi starp apstrādātām terito­rijām plešas apaudzis laukums - 2. pasaules karā kritušo vācu karavīru apbedījuma vieta. Tālāk tilts pār 136 km garo Iecavas upi. Kā man stāstīja dzirnavās, tai esot "nāves raksturs", jo visa Iecava "rūpējas" par tās piegānīšanu. Tagad gan ar Somijas at­balstu tiek celtas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas. Vēl stāsta, kad diviem dēliem esot bijis jāiet dienēt, tie tik pamatīgi pirms tam mazgājušies, ka noslīkuši. Bet tautasdziesmā teikts: Iecavniece velējās Straujnpitcs maliņā; Grievaltiete ga rā m gāja, Dievpalīgu padodama: Dievs palīdza tev, māsiņa, Ogļu maisu velējot! - Vai tu traka,grievaltiete, Tie jau mani goda svārki.

Dzejnieks Vitauts Ļūdēns Iecavītei veltī šādas rindas3 : Tek leeavīte cauri saules audiem, Caur siltiem asfaltiem un lielceļiem, Plūst leeavīte cauri vārpām, graudiem Un savu nerimtību atdod tiem [..]

Starp ceļu un Liepkalniem kādreiz atradies Grienvaldes sa- draudzīgās biedrības nams, tagad gan tur nav palicis neviens ak­mens. Namu varam atsaukt atmiņā, tikai skatot senu atklātni, jo tas sagrauts jau 1. pasaules kara laikā. Netālajā Lācīšu jaunsaim­niecībā aug vīksna 4,5 m apkārtmērā un ailandapu riekstkoks.