Neiepazītā Latvija

17    Turpat, 268.-269. lpp. I!t LFK 937, 171.

19     LFK 2049, 229.

20     Broce J. K. Zīmējumi un apraksti. Rīga, 1996, 2., 261.-264. lpp.

21    Lejnieks K. Garlībs Mcrķclis. Rīga, 1935.

22     LFK 2049, 169.

23     Gabris R. Latvju virsnieks Nr. 35473. Rīga, 1990.

M Daugavas Vanagu Mēnešrakstā, 1991, 5., 45.-47. lpp.

25     Žurnālā "Karogs", 1992, 1., 205. lpp.

26     LFK 2049, 227.

27     LFK 2049, 228. 211 LFK 2049, 228.

29    LFK 2049, 890.

30     Sēnbergs E. Sensorum. Rīga, 1995, 5.

31     LFK 2049, 800.

32     LFK 2049, 801.

33     Čaks A. Mūžības skartie. Rīga, 1937, 1.

34     LFK 937, 107.

35     Krastiņa A. Zemnieku dzīvojamās mājas Vidzemē. Klaušu saimniecības sairšanas un kapitālisma nostiprināšanās laikā. Rīga, 1959.

36     Strazdiņa V. Ķekava. Laiki, likteņi. 2001.

37     LFK 937, 11.

38    LFK937, 184.

39     LFK 937,91.

40     LFK937, 1.

41     LFK 937,4.

42     Broce ļ. K. Zīmējumi un apraksti. Rīga, 2002, 3., 68. lpp.

43    LFK 937, 36.

44     LFK 937, 26.

45     LFK 2049, 171.

46    Par mūsu ceļiem. Laikrakstā "Balss", 1982,15.

47     Čaks A. Mūžības skartie. Rīga, 1. d. 1937., 2. d. 1939.

48     Laikrakstā "Baltijas Vēstnesis", 1874, 21.

49     LFK 937, 17.

=0 Sēnbcrgs E. Sensorum. Rīga, 1995, 5. 31 LFK 937, 16.

GRIENVALDES PUSE

Bijušās Grienvaldes muižas apkārtne aizņem tikai nelielu pašreizējā Iecavas pagasta daļu. Lai to izstaigātu, neskaitot 1,5 km attālos Raņķu kapus, būs jānoiet 8 km. Taču laika ziņā tas ietver vairākus gadsimtus. Cik no tā varam vēl redzēt pašlaik, cik varam pieminēt tikai domās?

Kad aiz Iecavas upes tilta no Bauskas šosejas nogriežamies pa Jelgavas ceļu, tūlīt jādodas pa Pārupes ielu. Te, starp 3. un 4. na­mu, redzami regulāri liepu stādījumi - Dieva dārzs. Teika vēsta, ka te gribējuši celt Iecavas baznīcu (vai tā domāta pirmā, jau 16. gs., vai kāda no vēlākajām?), taču dienā ieraktie pamatakmeņi pa nakti vienmēr aizvēlušies uz baznīcas pašreizējo vietu. Šī vieta tomēr nepalika tukša. 1812. gada cīņās pie Iecavas Palejas kroga krīt ap 600 krievu un 100 prūšu. Krievu pozīcijas toreiz stiepās no Cēsnie- kiem gar pili, kaļķu cepli un mācītājmuižu līdz Zellēm. Kritušie krievi apglabāti šajā birzē, ko vēlāk nosauca par Dieva dārzu. It kā katram karavīram stādīta viena liepa, taču koku tagad vairs nav tik daudz. Tikai - nejauksim to ar Dieva kalniņu Iecavas parkā!

Teika1 stāsta par Joda akmeni, kas palicis pāri no Pērkona saspertās klints iepretī baznīcai, kas aprakusi velnu. Pie Pārupes ielas 8 nama pienāk ceļš no kājnieku tilta puses, pa ko zinātājs

no centra atnāks ātrāk. Pārupes ielā 15 vēl viens dārzs, šoreiz ne Dieva, bet gan Kārļa Fricsona iekopts un 1993. gadā atzīts par trešo skaistāko pagastā.

Uz Skrīveru mājām (ap 1939) ved aleja, kas stādīta mājas celšanas gados, kūts gan te vecāka - celta 1932. gadā. Šeit dzī­vojis Zālītes pagasta skrīveris Ekšteins, kura kundze Berta Kk- štcina bija ilggadēja vietējo aizsardžu priekšniece. Uz Z pusi redzams priežu puduris Vandi priedes, pie kurām upes ielejā iegulusi Puķuleja, savulaik iecienīta zaļumbaļļu vieta.

Aiz divstāvīgās ēkas pa labi slejas bijusī magazīnas klēts - Rožkalni. Tur kādreiz atradusies Fridriķmuiža (kartē atzīmēts - Lielfridriķa muiža), kurā darbojusies arī bijušā Zālītes pagasta valde. Šī muiža piederējusi hercogam Fridriham, bet otrpus šo­sejas taču Dartija! Tās nosaukums radies no muižas nosaukuma vācu valodā - Dorotheenhof. Latviešu vārds Dārta ari radies no Do­rotejas, tālab pat valsts saimniecība vienulaik kļūdaini saukta par Dārtiju. Ar šo vietu varētu saistīties pie mums lokalizētā pazīs­tamā ziņģe par Doroteju un Fridriķi. Piecdesmitajos gados, kad

"dzērāji svinējuši Jāņus", muiža nodegusi. Magazīnas ēka ir skaista mūra būve no dažādas krāsas granīta akmeņiem un do­lomīta gabaliem, arī kaļķu javas šuvēs rūpīgi iesprausti sīki gra­nīta gabaliņi. Līdz 1891. gadam pat pastāvējis Fridriha muižas pagasts, bet togad likvidēja visus sīkos pagastus (arī Dzimtmi­sas, Zālītes, Gricnvaldes, Poda muižas un Granteles), kas tika apvienoti vienā lielā Grienvaldes pagastā.

Stipri sānis pa kreisi, Kurmjos, mūrnieka ģimenē dzimusi ievērojamā aktrise Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliere Dace Ak­mentiņa [īstajā vārdā Doroteja (Dārta) Steinbcrga; 1858-19361. Nav saglabājušās Kabatas, kur dzimis cits Triju Zvaigžņu orde­ņa kavalieris pedagogs Krišjānis Mīlgrāvis (1882-1946), Rīgas pilsētas valdes loceklis. Viņa spalvai pieder vairāki publicistiski un literāri darbi.

Pirms nākošā krustojuma atrodas Ogļu kalns, tā šo vietu dēvē kaimiņmājās. Te ir tumšāka zeme kā citur, atrastas arī zviedru monētas. Pie krustojuma Sproģi, kas uzcelti kādreizēja smilšu kalna vietā, bet pa kreisi atrodas Zaldātu mazmājas, kur katram 25 gadus cara armijā nodienējušam zaldātam deva 0,5- 0,6 ha zemes. Vēl šo apvidu sauc jxtr Putnu kalniem2 , jo tur nekas nav audzis, bijušas tikai priedes ar kovārņu ligzdām. Mā­ju rindas galā Tāles, kas 1993. gadā ieguva pagasta skaistākās un sakoptākās mājas godu.

Laukums aiz Sproģiem tautas atmiņā palicis kā krievu ar­mijas raķetnieku izgāztuves vieta.