Neiepazītā Latvija

Pa Rīgas ielu gabalu tālāk, aiz Miesta Pinču mājām, kuras te pieminu tik jaukā nosaukuma dēļ (kaut Pinču mājas redzamas arī 17. gs. atlasā), nogriežas Pļavu iela - vecais Jaunjelgavas ceļš. Pie Ķekavas saplūda kopā vairāki ceļi. Laikraksts "Balss"46 raksta: "Uz šā lielceļa satek kopā trīs stipri Kurzemes un Leišu lielce­ļi, - no Ilūkstes, Sēnbergas-Biržiem un Bauskas. Un no šiem brangiem apgabaliem līdz 18 jūdžu attālumā visi lauku ražoju­mi saplūst Rīgā pa to vienīgo lielceļu no Ķekavas uz Rīgu. Kur­zemē, kā arī Leišos tie trīs minētie lielceļi ir brangi kopti, tā kā tie ir pat sliktākajā gadalaikā ne visai grūti pabraucami, tik līdz uz Rīgu braukdami, tiekam ap Ķekavu Vidzemes daļā, tad at- ronamies kā citā valstī. Kalniņos dziļa smilte, lejiņās dubļāji un pat muklāji [..]". 19. gs. 90. gados visā Augšzemē ķekavniekus sauca par cūku uzpircējiem.

Pa Jaunjelgavas ceļu braukdams, K. Ulmanis savulaik pie­turējis pie Leišjāņiem un dāvājis zviedru krāsu ēkas krāsošanai. Pa Pļavu ielu tālāk pie Ramiņicm pēc arhitekta A. Birzenieka meta celtais piemineklis (1930) kritušo latviešu strēlnieku pie­miņai. Blakus piemiņas akmens 69 kritušo krievu piemiņai. Šajā Ķekavas pusē mežos piemiņas vietu daudz. 1916. gada kaujās krievi zaudēja ap 15 000 kritušo, vācieši - 2500. Par te notiku­šo vēsta A. Čaks "Mūžības skartajos"47 . Arī Andrejs Pumpurs dzejolī "Galva ar trim šķēpiem"48 par vēl senākiem laikiem 1874. gadā teic:

Tur kalniņā pie Ķekavas Stāv lielas, vecas priedes; Zem priedēm vecas kapenes Un kara lauka sliedes.

Uz Kalnakroga gala sienas uzraksts "1927, A. Linde". Tas taču laikam sakrīt ar Ķekavas ūdensdzirnavu īpašnieces Alises Lindes uzvārdu! Bet šis gadaskaitlis neatbilst ēkas celšanas ga­dam. 17. gs. kartē te Bikšas (Bikšu krogs). Vai tāpēc ka te kā biksēm divi stari, arī te no Bauskas ceļa atzarojums uz Jaunjel­gavu? Tomēr no 2001. gada februāra ēkas funkcija gan atbilst nosaukumam. Pēc arhitektes A. Ziemeļnieces projekta radīts arī savdabīgs interjers. Krogs daudz piedzīvojis savos pastāvēšanas gados, arī dažādus nosaukumus, vienulaik pat saucies Bikšu krogs, kur 1878. gada 22. jūnijā rīkota pirmā teātra izrāde - ar "Pūcespieģeli" viesojušies kaimiņu draudzes locekļi. Te

1906. gada janvārī apmetusies soda ekspedīcija. 2. pasaules ka­ra laikā kroga stadulā (kur tagad ēdamzāle) nošauta jau minētā ebreju Suru ģimene.

Teika49 vēsta - pie kā noved sēdēšana krogā. Kāds vīrs, "kas neesot bijis dzērājs", ilgi pa darīšanām nodzīvojis krogā, ap pus­nakti gājis mājās. Skatās, Odu kalnā deg uguns. Kad piegājis apskatīties, redz, ka pie ugunskura zārks. Bet tikko vīrs piedū­ries zārkam, tas sadrupis un no ugunskura 1111 zārka palikušas tikai pelnu čupiņas.

Tagad Odu kalnā L. Skujas projektētais ūdenstornis. Fran­ču karā šis kalns bijis ar prūšu vīriem kā nosēts, itkā odiem no­klāts, no tā arī dabūjis savu nosaukumu. Edgars Sēnbergs50 gan uzskata, ka Uodu kalna nosaukums saistāms ar skandināvu un seno sakšu reliģiju - Odina kultu, kurš esot saukts arī Ods. Tei­ka31 vēsta, ka tolaik, kad vēl karojuši ar vālēm un rungām, kalna neesot bijis. Karojot ar leišiem izdomāts, ka vajadzētu uzmest kalnu un no turienes leišus nomētāt ar akmeņiem. Nesuši ar cepurēm, apakšā palicis purvs un odu radies arvien vairāk… Kalnā dažu nakti kaltējoties nauda, esot balts (citkārt melns) zārciņš… Kad neesot bijis sērkociņu, uz pīpja uzlikta oglīte, un vēlāk tur atradies zelta gabals… Teiku pietiek. Vēsture stāsta, ka franči te sakauti, krievu karaspēka komandierim Fridriham Lēvisam of Mcnāram par godu te uzcelts piemineklis (1912, Fridrihtor- nis) ar četrām uzrakstu plāksnēm. Torni sagrāva 1. pasaules kara laikā, tā atliekas esot iemūrētas apkārtējo māju sienās un pamatos, bet zārks rādoties tieši pieminekļa vietā.

Par varonību pie Odu kalna Lāčplēša Kara ordeni saņēmis Ernests Lielmanis.

Starp šoseju un Odu kalnu 1990. gadā atklāta piemiņas vieta padomju deportāciju upuriem. Turpat tiek celta jauna luterāņu baznīca (arhitekts Linards Skuja), jo draudze 1996. gadā sašķēlās.

Ķekavas pagasts te vēl nebeidzas, bet mēs savu ceļojumu gan beigsim. Veco Bauskas ceļu varētu pasekot arī tālāk, pašreizējā trase 53 km garumā izbūvēta no 1928. līdz 1935. gadam no Rīgas robežas līdz agrāk pastāvējušajam ceļam pie Codes. Iz­taisnojot gabalus starp Rāmavu un Ķekavu, kā arī starp Misas

tiltu un Iecavu, ceļa garums samazinājās par 5 km. No 10 m platā ceļa tā segums bija 5 m plats. Tika izbūvēti 75 tilti un caurtekas. Darbu kopējā izmaksa toreiz bija 5 miljoni latu.

Vēres

1   LFK 2049, 222.

2    Lācis V. Dzīves pārdomas. Rīga, 1999.

3    Brocc J. K. Zīmējumi un apraksti. Rīga, 1996,2., 256-258. lpp.

4     LFK 2049, 223.

5    Avotiņa D., Petcrs J. Baltijas toverī sālīti … Rīga, 1973, 27. lpp.

6     Kurcijs A. Dzīvība. Rīga, 1933.

7    Vācietis C). Zibens pareizrakstība. Rīga, 1980.

8     LFK2049, 238.

9     LFK2049, 170.

10     LFK 2049, 139.

11     LFK 2049, 795.

12     LFK 2049, 796.

13     LFK 937, 14.

14     LFK 937, 78.

15     LFK 464, 4244.

16    Broce J. K. Zīmējumi un apraksti. Rīga, 1996,2., 266.-267. lpp.