Neiepazītā Latvija

Bāl debesis kā noziestas ar kaļķi. Pie Pundiņu - Titurgu mājām, Kur vienā jūklī ceļš ar gurdām kājām, Nīkst gāzti žogi, peļķes, kaili baļķi. Vēl kāda ēka Postā, kā bez spēka. Pa starpām teltis.

Aiz Anužām atkal abi celi saplūst. Tālāk sena ēka Ķilp-Pun- diņi (19. gs.), no Ķilpēm vecais ceļš atkal atdalās. Ķilpe (tā iz­celsme saistāma ar somugru vārdu "peldēt") ir ļoti populārs uz­vārds Katlakalnā (arī Raiņa dzimtas saknēs atrodams šis uzvārds). Tie parasti ir liela auguma cilvēki. Raiņa tēvs un viņa senči dzi­muši Stelpē, tad tēvs atnācis uz Ķekavas Martaskalna pusmuižu par vagaru. Arī Raiņa māsa Līza kristīta Doles-Ķekavas baznī­cā. Vēlāk tēvs gan aizgājis uz leišmali, kur piedzimis Rainis.

Pirms pagrieziena uz Ķekavas putnu fabriku (celta 1964,- 1968. gadā) pa labi Vadoņi (1939, karā nodeguši, atjaunoti), kur pagrabā, dienā, kad Sarkanā armija strauji uzbruka no Bal­dones puses, dzimusi keramiķe Gunta Graudiņa (1944).

Šosejas pretējā pusē apmēram 1 km garumā 1944. gadā gā­ja bojā visas ēkas. No tām kādreizējās Būmaņu mājas (tik ga­ras, ka sauktas par krogu), kuru vietā tagad uzcelti Liepkalni, bija pirmā profesionālā latviešu arhitekta J. F. Baumaņa tēva Jēkaba Daniela mājas. Pēdējais dzimtas loceklis no šejienes aiz­gājis 1820. gadā. Būmaņu uzvārdu Jānis nomainīja pret Bau- mani pēc pārcelšanās uz Rīgu namdara mācekļa amatā.

Daugavas malā bijušais Vimbu krogs (pārbūvēts). Savulaik upe bija svarīgs satiksmes ceļš. Te gāja daudz plostu, un plostnie­kiem ari vajadzēja atelpas bridi. Pie kroga bija arī Rīgas-Doles kuģīša pietura. Vimbu krogs atradās uz Rīgas patrimoniālapgaba- la robežas, kas gar Flāmšu krogu gāja uz Misu. Vimbu kroga kro­dzinieka ģimenē dzimis rakstnieks un literatūrkritiķis Pēteris Ai­gars (īstajā vārdā Herberts Tērmanis, 1904—1971, Londonā). Bla­kus bijušais Zušu krogs, pie kura paveras skats pāri Sausajai Dau­gavai uz Doles muižas pili (1898), tagadējo muzeju. Savulaik šeit atrasts akmens cirvis. Sauso Daugavu šajā vietā, tikai no pretējās puses, 1985. gadā gleznojis Jurģis Skulmc. Gar krogu izejam pie Flāmšu (Flamena) kroga drupām vietā, kur abi ceļi tikpat kā bla­kus, bet sāk attālināties. Tur arī Vimbu autobusu pietura.

Nedaudz tālāk pie 16. kilometra ir bijusī Katlakalna un Do­les pagastu robeža. Šobrīd Doles sala nav Ķekavas, bet gan Sa­laspils pagasta teritorijā. 1. pasaules kara laikā Doles pagasts zaudēja 80,91% māju, pati Doles sala pēc Rīgas HES uzcelša­nas lielu daļu teritorijas zaudēja zem ūdenskrātuves līmeņa.

Uz D pusi ved aleja uz bijušo Eltes muižu (®ACtMenro(p), no kuras visilgāk bija saglabājies pagrabs pie šosejas. Tajā laukā vienmēr nākot akmeņi laukā. Arī šī muiža gāja bojā 1944. gada septembra kaujās. Teikā34 stāstīts, ka bijušajā muižas alus brūzī logā vakaros redzēts Velns sukājam matus. Kad tas pastāstīts mājās, ganiem bijis bailes dzīt vakaros govis garām. Brūzis va­rēja būt pie tagadējām Loreķu mājām.

No šī krustojuma atkal mazs posms senā ceļa, tā malā Jau­nais krogs, 110 kura saglabājies tikai stadulas gals, pārējais no­jaukts pirms 30 gadiem. Zvejnieku un Lakstīgalu ielas krusto­jumā vecais ceļš gājis pa pēdējo no tām. Tagadējā šoseja iet pa vidu kādreizējai Floretes muižas (&Aopenro(p) teritorijai, aiz šosejas Muižnieki, šai pusē - Āres, kurās dzimusi etnogrāfe vēs­tures zinātņu kandidāte (1959) Anna Krastiņa (1919), grāma­tas par zemnieku dzīvojamām mājām35 autore. Kad Floretes mazmuiža rika nodota Jurim Simcnovam pēc tā apprecēšanās, tad tā kļuva par Doles inteliģences pulcēšanās vietu. Viņš atstājis paliekošu devumu, pierakstot daudzus apkārtnes nostāstus un tei­kas, kas nodoti folkloristam Fricim Brīvzemniekam. Vairāk gan viņš saistāms ar 1884. gadā Ķekavā nopirktajiem Beitiņicm. Par J. Simenova darbību rakstījusi novadpētniccc Velta Strazdiņa36 .

Ķekavā šoseja kļūst par Rīgas ielu. Attālāk pie daudzstāvu mā­jām kafejnīca "Pie Mārtiņa". Tās interjera autors ir Oļģerts Bariss. Aiz mājām Ķekavas (Doles) kapi. Senākie pieminekļi Gaismas ielas pusē. Jāatzīmē krusts Bukseļu ģimenei un jūgendstila formās lietā čuguna sētiņa A. Ābranta kapam (1909). Kapos apglabāti Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris Pēteris Sēja (1880-1940, Stok­holmā) - skolotājs, kas 1905. gadā bija rīcības komitejas priekšsē­dētājs, vēlāk Latvijas sūtnis ārzemēs; māksliniece Gaisma Ģiga (1938-1999); Vectīturgas priedēs nošautais Juris Simenovs (1852- 1906), diemžēl precīza apbedījuma vieta nav zināma; skolotāja, tautasdziesmu teicēja un vācē­ja Ģertrūde Elksne (1900- 1993); Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri Nikolajs Āboltiņš un Mārtiņš Pilvers; skolotājs, koru un teātra trupu vadītājs Jānis Grunde (1868-1939). Tēlnieciski ciļņi J. Krastiņa, J. Janso- na, Ē. Freiberga apbedījumiem, L. Zaļkalnei pat apaļskulptūra.