Neiepazītā Latvija

Bijušais Kalnakrogs jau redzams Johana Ābrama Ulriha 17. gs. ceļu atlantā, tolaik gan saucās par Sulca krogu; neatka­rīgās Latvijas laikā tajā bija veikals, 1944. gadā to sabombardē- jusi padomju armija.

Pa labi - bijušais Katlakal­na pagastnams, kas uzcelts 19. gs. beigās; vēlāk ari tau­tas nams. Kad Katlakalna cie­mu 1970. gadā likvidēja, tad te tautas nama zālē ierīkoja kop­mītni viesstrādniekiem. No jauna tautas nams sāka darbo­ties 1990. gadā. Te atrodas arī 1907. gadā dibinātā Katlakal­na bibliotēka. Dārzā 1992. gadā novietota akmeņu grupa.

Tagadējā pasta ēkā cara laikos bijis cietums, tur pulcinā­ti arī rekrūši.

Pa kreisi no ceļa Sauliešos 19. gs. saimniecības ēka, kurā zem viena jumta bija rija, šķūnis, klēts un kūts, tagad to lieto tikai kā kūti. Iet bojā 1955. gadā liktais jumts. Šo māju vārdā no­saukts arī Sauliešu pilskalns, kas plašāk pazīstams kļuvis 1974. gadā, agrāk saukts par Pļavniekkalnu; tā apdzīvotība attie­cināma uz 1. gadu tūkstoti pirms Kristus. Tā pakājē sākas Olekte, kurā bieži no Sausās Daugavas, pārraujot krastu, ieplūda palu ūde­ņi un Akmcņsala tiešām kļuva par salu. Pilskalns 1915. gadā gan­drīz pilnīgi norakts, lai uzbūvētu aizsargvalni apkārtējo pļavu aiz­sardzībai pret Daugavas plūdiem, vēl postīts 70. gados. Tagad no 5-6 m augstā pilskalna saglabājies tikai 1-2 m augsts palik- snis, kas apaudzis ar kokiem un krūmiem. Uz pilskalna varējuši iestādīt trīs pūrus kartupeļu, kad tur atgūlušies diendusā, esot bijusi īpatna sajūta, licies, ka apakšā tāda kā dunoņa29 . Edgars Sēnbergs30 vārdā "Saulicši" saskata līdzību ar vārdu "•kristieši", mūsu senči no dievietes Saules pielūdzējiem kļuva par Kristus pielūdzējiem. Jebkurā gadījumā vārdi Saulītes un Saulieši Lat­vijā ir izplatīti, tikai šīs mājas kādreiz sauktas par Slokām.

Tālāk izejam pie Sausās Daugavas, kas tek gar Doles salas DR malu. Jau 18. gs. beigās pēc ķeizarienes Katrīnas pavēles Sauso Dau­gavu bēra ciet un nostāk no šejienes cēla dambi 110 Doles salas augšgala līdz Šķībajam krogam Daugavas kreisajā krastā. Tas tika darīts, lai sausajās vasarās vairāk ūdens būtu Ceļa Daugavā, kas tek gar Doks salas Z krastu. Dambis palu laikā vairākkārt pārrauts. Šeit daļēji saglabājies īsi pirms Rīgas HES celšanas būvētais dam­bis, kaut tas divreiz pārrauts, katrreiz savā vietā. Vienu reizi 10 minūtes pēc tam, kad te amfībijā bija ieradies Rīgas rajona partijas komitejas 1. sekretārs J. Tumovs-Beķis un secinājis, ka te viss kār­tībā. Pēc HES uzcelšanas dambis zaudēja savu nozīmi.

Šeit Sausajā Daugavā pie Doles krācēm bijis nēģu tacis, starp Daugaviņu mājām šajā krastā un Pankiem Doles salā. Kā man stāstīja Jānis Dumpis, taci vajadzējis solīt. Tas darīts tā: katrs solītājs (bijuši kādi piecpadsmit) ierakstījis slēgtā konvertā savu summu, pēc tam konverti atvērti, un taci dabūjis tas, kurš bija solījis visvairāk.

Pļavniekkalna skolas ēka uzcelta 1911. gadā. Sākumā 1869. gadā dibinātā pagastskola tika iekārtota senā muitnī­cas ēkā (tās uzrauga uzdevums bija pārbaudīt, vai Rīgā ne­ieved nemuitotu spirtu). Vēl vecajā ēkā Katlakalna-Pļavniek- kalna pagasta skolā mācījies Triju Zvaigžņu ordeņa kavalie­ris Miķelis Lamberts (1869-?)- Mīlgrāvja patērētāju bied­rības dibinātājs, pretalkohola biedrības "Ziemeļblāzma" sek­retārs un bibliotekārs, kā arī botāniķe, LU Botāniskā dārza direktore, divu grāmatu līdzautore Emīlija Ozoliņa (1895- 1975). 1. pasaules kara laikā te ceļā uz pozīcijām nakšņojuši strēlnieki, kad pēc 1917. gada februāra revolūcijas Rīgas placdarmu aizstāvēja 12. krievu armija R. Dmitrijeva vadī­bā, viņa štābs bija iekārtots tieši skolā. Otrā pasaules kara laikā te bija vācu hospitālis, dārzā apbedīti mirušie, taču uz tās vietas daļēji uzbūvēta cita ēka. Te 1970. gadā atvērta Cen­trālās bērnu ekskursiju un tūrisma stacijas tūrisma bāze "Kat­lakalns", 1993. gadā atjaunota skola, šobrīd tajā 78 audzēk­ņi. Pirms skolas atjaunošanas ēkā dzīvojis vēsturnieks, vairā­ku grāmatu autors, Voldemārs Šteins (1927).

Iepretī profesora Imanta Meirovica (1930) mājai ielas pre­tējā pusē Pļavniekkalna kapulauks, kas attiecas uz 5.-7. gs. Iz­rakumos (1901., 1928. g.) izpētīti pavisam 72 kapi, atrasti dar­barīki, ieroči un rotas lietas. Tālāk pirmoreiz iznākam uz paš­reizējās Bauskas šosejas.

Pie Dumpju autobusu pieturas rinda māju, kas uzceltas to māju vietā, ko 1916. gadā krievi atkāpjoties nodedzināja. Jānī- šos (1921, paplašināta 1975) ratnīca, kūts un klēts (1932) zem viena jumta. Lai gan māju saimnieka uzvārds ir Dumpis, tomēr viņš nezināja pateikt, kurās Katlakalna pagasta mājās dzimis ak­tieris Pēteris Dumpis (1909-1993, Ņujorkā). Putriņu mājas gan nojauktas, tur saimniekiem bijuši 10 bērni, un K. Ulmanis esot devis pabalstu, lai gar ceļu esošās mājas būtu skaistas. Aiz Pēr- sēm vecais ceļš atkal novirzās uz Daugavas pusi. Te nonākam kādreizējā (17. gs.) Godeļu pagasta teritorijā.