Neiepazītā Latvija

Pašreiz redzamā muiža izvietota Daugavas senkrastā, to ie­kļauj 4,1 ha liels parks. Te aug arī melnalksnis 3,8 m apkārtmē­rā, kas tiek uzskatīts par Latvijas garāko (30 m) melnalksni. No ceļa pie pils nonākam caur ķieģeļu arkveida vārtiem un pāri strautiņam, uz kura uzplūdināts dīķis. Pēc izmēriem tā vai­rāk atbilst Rama muižas attēlam, taču arhitektūra gan pavisam cita. Tā muižas ēka, ko zīmējis J. K. Broce un kas piederēja pie greznākajām Rīgas namnieku vasaras mītnēm, nav saglabāju­sies. Pašreizējā ēka celta 19. gs. sākumā, 1922. gadā atklāta parauesaim niecība - LU liellopu ferma, pēc kara ēkā ilgi atra- das izmēģinājumu saimniecības Ramava kantons. Pcc tam gan ēka demolēta, no 1996. gada pašvaldības īpašumā, šobrīd te saimnieko Kristīgās misijas centrs Rāmavas muiža. Saglabā­jušās sākotnējās balti krāsotās kāpņu margas, durvis. Muižas ēkā dzīvojis profesors Pauls Lcjiņš, tagad viņa piemiņu sargā piemineklis ēkas galā. Viņš esot "klapatojis" Bauskas ccļa pār­celšanu uz tagadējo trasi, lai govis nenorautu pienu tuvā ccļa dēļ. Tieši P. Lejiņš ieteica nosaukt šo vietu nacionālā romanti­sma laikmetā godātās senprūšu krīvu rezidences Romove vārdā. Ramas muižas un Rāmavas nosaukumu līdzība laikam likusi pašreizējo ēku uzskatīt par Ramas muižu un Depkina muižu meklēt citur. Taču - pētnieki skatījuši arī senas kartes.

Depkina muiža attēlota 1754., 1792. un 1892. gada plānos un tās atrašanās vieta identiska pašreizējam Rāmavas centrālās

ēkas novietojumam, tiesa, ša­jā laikā mainījusies apbūve. No kādreizējās Ramas muižas dzī­vojamā ēka nav saglabājusies, tā atradusies tur, kur atrodas pir­mās muižas kompleksa celtnes (kūtis un saimniecības ēkas), kurām pagājām garām.

Daudz mazākā Depkina muiža, kas piederējusi un ku­rā ar pārtraukumiem no 1808. līdz 1850. gadam dzīvojis vāc- baltu rakstnieks apgaismotājs Garlībs Helvigs Mcrķelis (1769- 1850), atrodas tikai dažus simtus metrus tālāk, aiz grāvja, kas rakts, lai nosusinātu Mūlkalna (Titurgas) ezeru. K." Lejnicks (Dziļleja) aprakstījis muižiņas izskatu21 . Jāpiemin arī Depkinu dzimta, kurā bija četri mācītāji, pēdējais tās pārstāvis bija Rīgas birģermeis­tars un kases virskungs Liborins Depkins, kurš miris 1782. gadā. R. Gabris savulaik man stāstīja, ka muižiņas kalpu mājā pirms 1. pasaules kara esot dzīvojis Merķeļa pēctecis, krievu armijas ģene­rālis. Kad armija nākusi no Rīgas uz manevriem, viņš esot uzvilcis ģenerāļa formu un stāvējis zem liela ozola, tad visi atdevuši godu. Depkina muižas īpašnieks ir bijis ari zviedru izcelsmes krievu ar­mijas ģenerālis Aleksandrs Eduards Magnuss fon Grotcnhjelms (viņu pieminējām jau kapos), kura laikā muižai bijuši "ziedu laiki". Ceru, ka ar R. Gabra "palīdzību" neesmu sajaucis per­sonas un no vienas "iztaisījis" divas. 1916. gadā notikušas kau­jas tiešā Depkina muižas tuvumā, arhitektoniski pētot seno ēku,

1990. gadā zem dēļu apšuvu­ma atrastas ložu pēdas.

Kauju ar bermontiešiem aprakstos minētas Ramas, Depkina un Rudzu muižas. Par 1919. gada kaujām pie Rudzu muižas 4 vīri saņēmu­ši Lāčplēša Kara ordeni. Ceļš uz to ved pa Kalna ielu, kas

posmā līdz Olcktci pāriet alejā. Šobrīd bez galvenās ēkas (ot­rais stāvs celts ap 1959. gadu) redzama ari ēka Nr. 2 (1938- 1939) un no koka celtā guļbūve - strādnieku māja (Nr. 3; 1927- 1938), kā arī vairākas saimniecības ēkas. Pirms dažiem gadiem nodega bijusī kroga ēka pāri ceļam. Pie Olcktes upītes būvfir­ma "Kolonna" ceļ Mākoņkalna savrupmāju ciematu (arhitekts H. Dzirķalis).

No Šmigasa muižas (tas bija Depkina muižas nosaukums 16. gs.) nodalīta Krūzes muiža, kurai piederējis Krūzes krogs, pie kura arī nopelnīts viens Lāčplēša Kara ordenis. Muiža atra­dusies pie vecā Bauskas ceļa deviņarpus verstis no Rīgas (Depki­na muiža - astoņas verstis), no tās nekas nav saglabājies. Tā atzī­mēta 1904. gada kartē, bet 1918. gada kartē vairs nav. Tiesa, Krasta ielā uz senas ēkas (muižas?) pamatiem uzceltas divas in­dividuālās ēkas, pie kurām aug arī liela liepa.

Tālāk pa kreisi no ceļa Iklāvkroga vieta, kur no 1983. gadā nojauktās kaķētās baļķu būves manāms tikai pagrabs. Savulaik tur bijusi gan stadula, gan bode, gan kalēja dzīvoklis un smēde. R. Gabra vecaistēvs mīlējis gari stāstīt, kā tur kādreiz viesojies burvju mākslinieks, kas bāž dunci rīklē un kuram nauda birst no deguna22 .