Neiepazītā Latvija

Uz Z Mazajie (0,8 km), kas, tāpat kā Lācīši, celti pēc 1. pa­saules kara. Savulaik te, apkārtnes pašās bagātākajās mājās, līdz 15 gadu vecumam dzīvojis vēlākais LKP 1. sekretārs (1959- 1966) Arvīds Pelše (1899-1983, Maskavā). Cilvēks, kas pēc aizbraukšanas no šejienes Petrogradā veiksmīgi iekļāvies vietē- j o spekulantu u n nozie dznieku aprindās, vēlāk kļuva vienīgais latvietis (neskaitot J. Rudzutaku 20. un 30. gados), kas PSRS sasniedza tik augstu "karjeru" - kļuva par partijas kontroles ko­mitejas priekšēdētāju. Katram laikam pašam savs vērtējums par A. Pelši, bet viņa māte vairākkārt esot teikusi: "Ak Dievs, kādu i zdzim teni esmu ra dījus i!" Pats gan par māti, kad tā viņu pēc at­griešanās no Krievijas gribējusi satikt, teicis: "Tā ve cene man na v pazīstama! Mātes man vispār nav"4 . Blakus esošā ferma vēl Pelšes dzimtas celta. Kad pie KP CKēkas Rīgā viņa skulptūru novāca, to gribēja atvest te, taču vietējie nebija ar mieru. Tagad te dzīvo Baš- ko dzimta, dzīvojis ari jau mirušais aviācijas pulkvedis Baško no Latvijas aviācijas ģenerāļa Jēzupa Baško (1889-1946) dzimtas.

Uz rietumiem no Mazajiem apm. 1 km attālumā Kaijas, kur Janeku ģimene savulaik ieguvusi pirmo vietu par skaistāko sētu pagastā. Pirms kara tur dzīvojis "pātarnieks" Kārlis Bariss. Tā šeit sauca izvadītāju bērēs, kas aicināts itin bieži, jo tā bijis lētāk.

Iepretī Zvaigznēm 1. pasaules kara vācu karavīru brāļu kapi, kurus 70. gadu beigās nopostīja, neskatoties uz to, ka uz pāris pieminekļiem bija uzraksti vācu valodā "nezināms krievs". Nojauca arī ķieģeļu iežogojumu un pieminekļus nostūma sā­ņus, kur tie vēl tagad mētājas. Aiz krievu karavīru apbedīju­miem savulaik bijusi kapela ar Kristus figūru. Kā stāstīja Anto­nija Jansone (1929), viņas skolas gados bērni divas reizes gadā nākuši ravēt, no Vācijas par kopšanu skolai sūtīta nauda.

Apmērām 150 m tālāk pie vecā ceļa, kas te atrodas vairāk uz upes pusi, uz pamatnes uzstādīts liels akmens - kādreizējās Grienvaldes muižas ēkas stūra akmens. Tas tiek saukts arī par Svētakmeni. 1. pasaules kara laikā sagrautās muižas ēka atra­dusies paralēli ceļam.

Esam nonākuši Grienvaldes ūdensdzirnavās, kas celtas ap 1860. gadu, cietušas 1. pasaules karā 1916. gadā, 1930. gadā

rekonstruētas. Pašreizējais dambis darbojas kopš 80. gadu sākuma. Tagad malšanai daļēji izmanto ūdeni, daļēji elektrību. Ja esat dzir­navās, neaizmirstiet apskatīt 1930. gadā uzstādīto, Rīgā, Rūpnie­cības ielā 12, izgatavoto, griķu un putraimu maļamo mašīnu ar kārtas numuru 359. 1930. gadā dzirnavas pārgāja turīgā iecavieša Dindoņa īpašumā, kuram pieder ari Lejasdzirnavas iepretī Iecavas baznīcai. Pie dzirnavām 1978. gadā ticis spēlēts literāri muzikāls uzvedums "Muzikālās ūdens dzirnavas".

Majoru mājās pirms 1. pasaules kara atradies "laderlangs" - alus sadales punkts. Turpat ari savdabīgs pagrabs ar klēti augšstāvā.

Atgriežoties Iecavā, pievēršam uzmanību mājai E. Virzas ielā 53, kurai pildrežģis ēkas galos. E. Virzas ielā 42 Ulda un Dzintras Dredžeļu diždārzs ar skulptūrām. Tā vairākkārt atzīta par sakoptāko sētu Iecavā. Noslēdzot mūsu ceļojumu ar skatu pagātnē, apstāsimies E. Virzas ielā 25. Te vēl daļēji saglabāju­šies mācītājmuižas apstādījumi. Pati muiža celta 1821. gadā pēc arhitekta H. E. Dihta projekta, taču nojaukta pirms apm. 25 gadiem. Fotogrāfijā mēs šo klasicisma stila ēku redzam 1949. gadā kā garenu vienstāva būvi ar kolonnu portiku fasādē un jumta izbūvi ar pusapaļu logu virs tā. Pirmoreiz te mācītāj­muiža uzcelta jau 1699. gadā.

Vēres

1   LFK 1600, 14108.

2    LFK2049, 184. ,

3    I,.ūdens V. Vairogi. Rīga, 1980.

4    LFK2049, 185.

PAR LINDES LIEPĀM

Ogres rajona apdzīvotā vieta Linde atrodas Daugavas ma­lā, iepretī Lielvārdei. Šis vietvārds gan parasti saistījies kopā ar Birzgali, un ne tikai tāpēc, ka Linde patreiz atrodas Birzgales pagastā. Pazīstamas vārdkopas ir Lindes-Birzgales draudze, Birz- gales-Lindes skola.

Cilvēkam, kas prot vāciski, liekas pavisam vienkārši: dic I.in­de- liepa. Zinot, ka savulaik apdzīvoto vietu vāciskie nosaukumi bija pavisam atšķirīgi, pārbaudām arī to. It kā skaidrs. Tomēr lat­viešu rakstnieks, etnogrāfs un grafiķis Mikus Skruzītis (1861 -1905) Lindes nosaukuma1 skaidrojumā min veselu birumu leišu vārdu, kā "lendu, līdu" u. c. un izsaka pārliecību, ka latviskajai formai vajadzētu būt "liede, Līde". Latvijā ir jau arī Liede - upe Mado­nas rajonā. Tomēr vai piekritīsim M. Skruzīdm, ja bijušās Lindes muižas parkā stādīti galvenokārt lapu koki un visvairāk liepas?

Parks atrodas Daugavas palu terases krastā. Kādreiz Jaun­jelgavas ceļš atradās starp to un Daugavu, tagad to applūdinā­jusi Ķeguma HES ūdenskrātuve, un jaunais ceļš pārnests kriet­ni nostāk no upes. Pa to braucot, uz Lindi jānogriežas netālu aiz krustojuma ar Bauskas (Birzgales) ceļu pie rādītāja "Lindes parks" pa asfaltētu ceļu ar vītolu aleju.