Сeturtais ledus laikmets

—    Izgājis sagaidīt… Tas ir pirmais un visvecākais no zemūdens cilvēkiem. Šogad viņš kļuva astoņus gadus vecs, bet, spriežot pēc izskata, var dot vismaz divpadsmit trīs­padsmit gadu. Pat vēl vairāk. Tas izskaidro­jams tādējādi, ka viņš aug bez vecākiem, taču tas nav galvenais. Zem ūdens viss dzī­vais attīstās apbrīnojami ātri. Kādā PSRS Zi­nātņu akadēmijas izdotā grāmatā lasīju, ka pieci procenti augu bioloģiskā lietderības koeficienta uz sauszemes atbilst gandrīz simt procentiem okeānā. Ziloņa dzimumattīstībai nepieciešams četrdesmit gadu, bet milzu val­zivs jau otrajā trešajā gadā pēc piedzimšanas spēj radīt pēcnācējus.

(Zēns izdveš tikko dzirdamu skaņu un pa­klanās. Zivs mēģina ar purniņu iespraukties viņam mutē, bet viņš to saudzīgi atvaira. Vienu mirkli liekas, ka viņš smaida, taču tas laikam nav smaids. Viņš ir ieģērbts svīterī un garās triko biksēs, kājās pleznas. Virs gal­

vas, gluži kā dūmi, plīvo plāni mati, acis ieplestas neparasti plati. Kustības ir gracio­zas un vieglas kā meitenei. Tikai žaunas un šaurās krūtis rada nepatīkamu iespaidu.)

—    Kā viņš pieradināja zivi? Šim puišelim patīk dzīvnieki. Fonētiski atveidojot viņa vārdu, tas skan Iriri… kaut jāpiebilst, ka tas ir tikai Morzes ābeces šifrs. Bet tagad palū­kojieties uz jumta virsu.

(Skats uz jumtu no augšas. Cauri caurspī­dīgai riastmasai var vērot melnganu bie­zokni, kas atgādina tumšas putas.)

—    Tas ir saldūdens hlorellas paveids, bet mēs to esam pieradinājuši pie jūras ūdeņa. Šim augam ir ideāla barības vērtība, tas satur vairāk par duci dažādu aminoskābju. No tā pagatavotie cepumi ir bērnu iecienīts gar­dums.

(Zēns, palikdams agrākajā stāvoklī, tikai mazliet saliecis kājas, lēnām laižas iekšā pa lūku. Zobus čirkstinādams, viņš sauc līdzi zivi. Objektīvs viņiem seko. Zēns apgriežas ar galvu uz leju un sāk peldēt ātrāk. Kājas ar pleznām strādā veikli. Akas pašā dziļumā milzums bērnu. Viņi turas pie sienas margām un gaida. Nepārtraukts troksnis, it kā čirk­stinātu cikādes…)

—    Zivi gan viņš ir pamatīgi pieradinājis. Tā viņi zivis pakāpeniski pieradina un pār­vērš par mājdzīvniekiem … (Mikrofonā.) Uz mirkli apstājieties!

(No skaļruņa atskan dobja balss.)

—    Apskatīsiet darbnīcas?

—    Jā, mēs ātri.

(Objektīvs apstājas. Sienās ir ovālu durvju vienādas rindas. Zēns kopā ar zivi, kas iepi­nusies viņam matos, paslīd uz priekšu.)

—    Šeit veiks visu praktiskajā darbā ne­pieciešamo, sākot ar fizikas un ķīmijas eks­perimentiem un mašīnu vadīšanu un beidzot ar pārtikas produktu apstrādes tehniku. Tik­līdz viss būs galīgi iekārtots, te vairāk izska­tīsies nevis pēc klasēm, bet drīzāk pēc ne­lieliem cehiem. Pēc pieciem gadiem, kad ve­cākās klases būs pilnīgi nokomplektētas, skola varēs pāriet uz pašapkalpošanos.

—    Bet pēc skolas beigšanas?

—    Pašreiz būvē zemūdens rūpnīcas. Dau­dzi droši vien aizies strādāt uz zemūdens raktuvēm un naftas atradnēm. Visu laiku trūkst darbaroku zemūdens ganībās. Visspē­jīgākos audzēkņus pārcels uz speciālām sko­lām, kur viņi kļūs par ārstiem, inženieriem un tehniķiem. Domājams, ka sākumā viņi pa­līdzēs cilvēkiem, bet vēlāk pavisam aizstās cilvēkus.

(Tomojasu steidzīgi.)

—   Ir būtiski iebildumi sakarā ar šīm spe­ciālajām skolām…

—    Tā nav nekāda problēma. Pirmkārt, zemūdens cilvēku iespējas ir ierobežotas, bez tam pārāk niecīgs ir viņu absolūtais skaits.

(Uz ekrāna parādās darbnīca. Darbgaldus tajā neredz, bet grīdas, griestus un sienas

klāj visdažādākie plauktiņi, izciļņi un āķi, bet pie plastmasas bumbām piekārti instru­menti peld telpas vidū. Zēns lepni raugās te uz objektīvu, te uz instrumentiem.)

—    Skatieties, tas ir Iriri izgudrojums. (MikrofonāJ Palūdziet viņu, lai parāda.

(Dzirdama čirkstoņa… Zēns pamāj, satver kādu instrumentu kopā ar bumbu un pie­vieno pie caurules pretējā sienā.)

—    No turienes pievada saspiestu gaisu. Zem ūdens tas ir galvenais enerģijas avots. Bez tam vēl ir gāzveida degviela, sašķidri­nātas gāzes …

(Zēns pagriež krānu. Instruments sāk vib­rēt, izgrūzdams gaisa pūslīšu strūklas. Pie griestiem no pūslīšiem izveidojas liels pūs­lis, kas lēnām izspraucas cauri ventilācijas atverei. Zivis dzenas pakaļ šiem pūšļiem. Zēns nolaiž instrumenta vibrējošo uzgali uz vinila dēļa un vienā mirklī pārgriež to uz pusēm.)

—    Automātiskais zāģis … Pamatīgs, vai ne? Katru detaļu viņš pats izdomāja… un, protams, pats ar savām rokām izgatavoja. Šī ir plastmasu apstrādāšanas darbnīca, te sa­komplektēti visi nepieciešamie rīki. Zem ūdens plastmasai ir gluži tāda pati loma kā dzelzij uz sauszemes, un tās apguve ir visu dzīves procesu pamats … Un tomēr negribas ticēt. Zēnam taču ir tikai astoņi gadi. Acīm­redzot zem ūdens ātrāk norisinās ne tikai fiziskā attīstība.

—    No kurienes ņem enerģiju? Plastmasu apstrādei nepieciešama augsta temperatūra, tāpat apgaismojums …

—    Protams, izmanto elektroenerģiju … Tā ir visgrūtākā problēma zem ūdens, kaut gan sakarā ar izolācijas materiālu ražošanu šis jautājums vairs nav tik sarežģīts. Iztikt bez elektroenerģijas nav iespējams.

—    Nav iespējams?