Skirsanas ar miloto

Rena pagriezas uz saniem, lai dotos atpakal uz templi, bet peksni koks, uz kuru vina skreja, aizdegas. Viss kronis uzreiz uzliesmoja ka lapa, dasni izkaisidams mazas ugunigas dzirksteles. Meitene sausmas apstajas, un tad ap kaklu savilkas udens znaugs.

Kas to butu domajis, ka udens var notureties un aizrities ka virve!

Rena nokrita uz celiem un elsa pec gaisa, kad grafs lenam tuvojas vinai. Bet pat stavot pari elsojosajai meitenei, ligavainis nesteidzas nonemt laso no sava gara, slaida kakla. Vins noliecas un nobrauca ar pirkstu gar nepaklausigas ligavas vaigu un tad peksni ar plaukstu aizsedza vinas muti un degunu, pilniba padarot neiespejamu elpot.

"Es dzirdeju, ka daziem cilvekiem patik ciesanas." Tatad, darga,” virietis ieskatijas tiesi Renas tirkizzilajas acis, kas dega naida, un vina planas lupas bija ielocitas izsmejiga smina. "Ta ir desmita dala no ta, ko jums vajadzetu sagaidit, ja es nolemsu, ka esat pelnijis sodu."

Vins peksni nonema gan plaukstu, gan udens laso. Klepojot, Rena sabruka uz zales, bet vinai nelava atvilkt elpu. Grafs uzmeta trauslo meiteni sev par plecu un stingriem soliem devas templa virziena.

Aiz muguras dega paroglojusies goba, kuras liesmas alkatigi izplatijas uz kaiminu kokiem.

* * *

Jans nokapa no zirga pie lievena un noguris paglaudija kirzakai pa sauro purnu. Vins apmierinati pasmaidija un, ieraudzijis jauku zalu dzinumu uz zara aiz saimnieka pleca, tudal to nokrakskinaja.

"Jauku dienu, jaunais duzis," pieskreja stradnieks un steidzas aiznest naalu, pirms dzivzogam, ar ko galvenais darznieks tik loti lepojas, tika nodarits neatgriezenisks kaitejums.

Uzskrejis uz lievena, Ians pie durvim ieskreja teva, kuram tikko pasniedza karusu.

– Ak, atpakal? Nu, ka ar grafu?

– It ka vins butu iztvaikojis. Parmeklejam visu pilsetu, visas iestades, kur vins parasti pavada laiku.

– Tas nav labi, – hercogs domigi sacija. "Vins vareja kaut ko izdarit." Piemeram, aizvest meiteni. Diez vai normali vecaki tam piekristu, bet si Leira Selezija izskatas pec tirgus sievietes. No vinas var sagaidit visu.

Janga seja mainijas. Jau ritausma vins atradas netalu no ielas, kur dzivoja vina milota, nespeja pretoties un brauca garam vinas majai. Viss bija kluss un drums. Skita, ka maja gul. Ka butu, ja muiza likas aizmigusi, jo ipasnieki bija prom?

Tad uz lievena paradijas vinu sulainis Dorgans, kurs bija pievienojies muizai, kad hercogs bija zens. Gadu gaita vins ieguva savam svarigajam amatam atbilstosu izskatu un saka izskatities vairak pec ministra, nevis pec kalpa. Tagad vins izskatijas noraizejies, un liela vedera (vai satigo brokastu?) del vins smagi elsoja.

"Es ludzu piedosanu, jusu zelastiba, bet man ir nepieciesami noradijumi." Notika kaut kas neparasts. Kads parasts iedzivotajs loti gribeja doties uz pilsetas savrupmaju, vina teica, ka vinai ir saimnieces zimite Acei Janai. Vai velaties, lai es jus padzitu?

_________________________________

[1] Arods ir liels, nelidojoss meza putns ar kosu, zeltaini dzeltenu apspalvojumu. Savu paradumu del vins Andoras iedzivotajiem kalpo ka stulbuma un augstpratibas simbols.

7 nodala

Vecais kalps izbrinits un neapmierinats skatijas uz vieglaja rita dumaka kustoso portala mirdzumu. Tiklidz kungi padzirdeja par meiteni, kura, klauvejot pie pilsetas majas, izraisija skandalu, vina kungs atvera portalu, un vini metas kosmosa sprauga, it ka uz ugunsgreku!

Vecajam Dorganam nepatika steiga, vinam ta skita tikai kaitiga. Dzive mums ir iemacijusi rikoties leni, lai nesajauktu lietas. Tapec vins pats izvairijas no parsteidzigam kustibam un ienida to, kad citi steidzas. Kad Vina zelastiba Hercogs Holders peksni pazud portala, kamer pie lievena vinu gaida stavoss karuss, ta ir steiga. Un ari iedomiba, metasanas un skriesana! Tas ir labi, ja jaunais duzis Ians un vina draugi visu nakti spele pa pilsetu, bet hercogs – lai gan tas no vina puses nav manams, jo ipasi – jau ir taja cienijama vecuma, kad nav jasteidzas.

Ko vins viniem teica? Nupat pie kadas pilsetas savrupmajas durvim pieklauveja nepazistams parasts cilveks. Vajadzetu kadu ubagu aizdzit un aizmirst, un vini… Vecais virs aizkaitinats pamaja soferim, lai gaida talakos noradijumus, un vins pats, pusot un kurnejot, pazuda maja.

Tikmer pilsetas savrupmaja tevs un dels iznaca no portala tiesi zale un devas preti citam, ne mazak apmulsusam sulainam. Jaunaks un ne tik nezeligs sulainis, varda Kloks, slaids cetrdesmit gadus vecs virietis, saka darbu ka vienkarss kajnieks, tacu tika paaugstinats par savu inteligenci un lietderibu, un tagad vins rupejas par kalpotajiem pilsetas savrupmaja.