Slēptuve

Bet visvairāk izmainījās Stumbrs. Divas dienas pēc Ždanova starta tas pēkšņi piepildījās ar sārtenu mirdzumu un burtiski uzsprāga, bet nesabruka, bet it kā sastinga sprādziena brīdī un tagad no attāluma atgādināja gigantisku, groteski palielinātu dadža galviņu, kas veidota no ažūrām, robainām, savītām virsmām, lupatām, stalaktītiem, lapām, kātiem, putekšņiem un auglenīcām. Tuvumā kļuva skaidrs, ka katra šāda "lapa" - faktiski sprādziena strūkla, izplešanās brīdī sastingušais Stumbra sienu fragments - sastāv no daudzām stīgām, kuru izmērs svārstās no centimetra līdz diviem vai trim metriem, un iespaids radās brīnumains, pārsteidzot ar formu un pāreju harmoniju. Zinātnieki mēģināja izskaidrot šo parādību nevis ar sprādzienu, bet gan ar "cita fizikāla likuma, kas mainījis noteiktā telpas-laika apjoma struktūru, iziešanu Zemes fiziskajā realitātē", un, iespējams, viņiem bija taisnība, bet tikai Zlatkovs pievērsa uzmanību vispārējai formai: Stumbrs tagad dīvainā kārtā atgādināja Laiku Koku - tas ir, Lielo Visumu. It kā kāds milzis būtu nolēmis pajokot vai varbūt parādīt savu kompetenci un nu rādīja cilvēkiem "Pasaules Koka modeli", lai viņus piepildītu ar bijību un apbrīnu.

Romašins paņēma binokli.

"Modeļa" kodols bija melns blīvs veidojums, kura diametrs bija aptuveni kilometrs, ar dobumiem un bedrēm, kuru dziļumos ik pa laikam parādījās mirgojoša gaisma, it kā tur, dobās sfēras iekšpusē, kāds kurinātu ugunskuru. Bet līdz šim neviens  konkistadors, ieskaitot automātiskās mašīnas ar aizsardzību pret hronoputām, nebija spējis iekļūt iekšā un atgriezties. Izlūki no dzīvu cilvēku vidus, daudzas stundas un dienas izklejojušies pa "telpu krustojuma" labirintiem, atgriezās atpakaļ bez īpašiem atklājumiem. Stumbrs viņus nelaida līdz saviem bīstamajiem noslēpumiem, bet dažreiz drosminiekus sakropļoja vai nogalināja. Tieši saistībā ar pēdējās izlūkošanas grupas nāvi parādījās SEKON lēmums [3] par nepieciešamību ātrāk iznīcināt bijušā hronopaātrinātāja ēku.

Romašins paslēpa binokli, atkārtoja pie sevis: iznīcināt pēc iespējas ātrāk... Un viņš uzdeva sev sakramentālo jautājumu: kāpēc? Kāpēc "hronoķirurgiem" savajadzējās iznīcināt Stumbru, ja "Zaru karš" bija beidzies? Bet tas beidzās, un ar cilvēku uzvaru. Ždanovs sasniedza Laiku Pirmsākumu un izslēdza hronourbi - ja ticēt aprēķiniem un kosmosā notikušajām izmaiņām.

Ap Saules sistēmu sarūkošā tumsas zona pazuda, zvaigznes un galaktikas atkal sāka mirdzēt, kaut arī zvaigznāju modelis izmainījās, par neizsakāmu izbrīnu astronomiem. Izzuda arī lauku transfūzija ap Stumbru, uzlabojās ekoloģiskā situācija, apstājās augsnes kustības, kas izraisīja zemestrīces, caurspīdīgās “bedrītes”, kas “sasietas” virs hronopaātrinātāja - vielu absorbcijas un “atgrūšanas burbuļu” zonas pazuda - daba sadziedēja cilvēka radītās brūces, iestājās miers, klusums un žēlastība. Bet kāpēc tad sāp sirds, skatoties uz šo dzeloņaino brīnumu - Stumbra "dadzīti"? Un kāpēc nepazūd draudu sajūta, izplūstoša no tā ērkšķiem?

Varbūt Zlatkovam ir taisnība un Stumbrs būtu jāiznīcina? Lai visas rūpes izkliedējas, un bīstamā parādība pazūd kā slikts sapnis?

Pilota kabīnē iepīkstējās izsaukums, "bruņukrekla" kobras komandieris Harlams Sakovecs pieprasīja instrukcijas.

- Parastais maršruts, - Romašins iemeta mikrofonā, zinot, ka šodienas maršruts nebūs gluži parasts. Šodien pēc tikšanās ar UASS direktoru Drošības padomes Eirāzijas nodaļas komisāru-divi Ignats Romašins "ies bojā", lidojot ap Stumbru.

2. nodaļa

Neskatoties uz to, ka Aizsardzības joslas centra pazemes bunkurs zaudēja savu nozīmi kā ilgtermiņa būve ar visaugstāko iespējamo drošības pakāpi, tika nolemts to paturēt un nodot jaunizveidotajam seku novēršanas un Stumbra parādības izpētes centram. Centra darbu uzraudzīja SEKON priekšsēdētāja otrais vietnieks Ļevs Kosuļins, bet Atanass Zlatkovs turpināja vadīt pētnieku grupu.

Tajā dienā viņš ieradās centrā vēlu, pusdienlaikā pēc vietējā laika un nekavējoties kļuva liecinieks diviem dramatiskiem un traģiskiem notikumiem, kas pārsteidza visus centra darbiniekus.

Drošības komisāra Romašina nāve bija traģiskais notikums. Viņa kuteris eksplodēja, lidojot ap Stumbru, sadūries ar vienu no "dadža" zariem. Zinot šī vīrieša apdomību, inteliģenci un spēku, Zlatkovs neticēja viņa nāvei, lai gan sāka šaubīties par saviem secinājumiem, kad mirušā mirstīgās atliekas nogādāja centrā.

Kamēr ārsti rosījās ap sašķaidīto ķermeni, cenšoties tajā iepūst dzīvību, notika otrs notikums.