UGUNS cikls

—  Viņiem tas nemaz nebija jāsaka; es neesmu akls. Visa Dara Langa Ana rase, pat tavējie šeit — visi ir viena lieluma un viena vecuma. Viņu skolotāji arī ir viena lieluma, tikai daudz garāki nekā Dars. Nemaz nevajag būt ģēnijam, lai saprastu: vai nu šie ļaudis aug visu mūžu, vai arī miršanas laikā, par kuru tu runā, viņi vēl nav pilnīgi pieauguši. Daži dzīvo ilgāk par noteikto laiku un turpina augt. Un tie ir skolotāji.

—   Galvenajos vilcienos tev ir pilnīgi taisnība, bet, man šķiet, piezīme par skolotāju attieksmi pret viņu garāko mūžu ir tukšs minējums. Vai tu aprunājies Ledus Cietoksnī ar kādu no tiem, kuri būs skolotāji nākamās dzīves laikā?

—   Ko tu ar to gribi teikt? Es runāju ar daudziem viņu skolotājiem.

—   Bet tu taču nedomā, ka tagadējā skolotāju grupa pārdzīvos šo miršanas reizi? Tam, ka viņi visi ir lieli, kā tu pats teici, vajadzēja tev to pierādīt. Nā­kamie skolotāji būs ar Daru Langu Ānu reizē dzi­mušie.

—   Bet kā tos izvēlējās? Kāpēc Dars nevarēja vi­ņiem pievienoties?

—   Viņš varēja, tikai es neesmu pārliecināts, vai viņš gribēja. Ledus Cietoksnis ir vienīgā vieta uz Abiormenas, kur viņa rase spēj dzīvot laikā, kamēr planēta ir mūsu rokās. Tur nevar patverties visi, tā­pēc nepieciešama kaut kāda izlase. Tā kā skolotāji ilgi jāapmāca, viņus izvēlas agri.

—   Tu apgalvo, ka izvēlētie nav sevišķi laimīgi. Man grūti tam noticēt.

—   Izvēlētais skolotāja pienākumu uzņemas tikai aiz apzinīguma. Dzīve ilgāk par dabas nolikto laiku prasa upurus. Tu redzēji, ka skolotāji Ledus Cietok­snī kustas lēni, ja vispār kustas. Tu neredzēji viņus visus; šai laikā trīs no katriem četriem faktiski ir jau kropji. Viņu ķermeņa apmēri pieaug, bet spēki ne. Locītavas kļūst stīvas, rodas gremošanas traucējumi. Attīstās dažādas fiziskas kaites, kas dzīvi no izprie­cas pārvērš par nastu. Viņi samierinās ar savu lik­teni, jo citādi katrai nākamajai paaudzei viss būtu jāsāk no paša sākuma un šis planētas iedzīvotāji uz laiku laikiem paliktu tikai mežonīgi dzīvnieki.

—  Vai tāpat notiek ar tavas rases skolotājiem?

—  Jā. Tomēr man pienākumi nebeigsies tik drīz kā skolotājiem ledus cepurē; man jāiztur vēl manas ra­ses nākamais dzīves periods vai vismaz lielākā daļa no tā. Pagaidām dzīve man vēl nav kļuvusi pārāk grūta.

—   Bet kāda tad īsti ir atšķirība starp jūsu rasēm? Un kas tie par apstākļiem, kuru maiņa nogalina vie­nus un dod iespēju dzīvot otriem? Vai šīs pārgrozī­bas iespaido arī pārējās dzīvības formas uz planētas?

—  Uz pirmo jautājumu ir grūti atbildēt, ja vien mēs neatrodam kādu iespēju, kā tu varētu mani ap­skatīt, bet es tādas neredzu. Lai mēs abi paliktu dzīvi, manai videi jābūt izolētai no tavējās, un es nezinu piemērotu barjeru, kurai cauri mēs redzētu viens otru.

Krūgers gribēja likt priekšā stiklu vai kvarcu, bet konstatēja, ka nezina ne vienas, ne otras vielas no­saukumu. Iekāms viņš paspēja izdomāt frāzes, ar ku­rām aprakstīt šos materiālus, balss turpināja:

—  Apstākļi mainās diezgan būtiski, bet vissvarī­gākais faktors ir temperatūra. Tai strauji paaugsti­noties (šie vārdi lika Krūgeram klusi iesvilpties), mainās gaisa sastāvs.

—  Vai tu elpo gaisu vai ūdeni, vai abus? — jau­neklis vaicāja. — Jūsu pilsēta iesniedzas okeānā.

—   Tikai pašreiz. Mūsu dzives laikā okeāni gandrīz pilnīgi izzūd. Mēs domājam, ka tie tvaika veidā pār­vietojas uz nevienas saules neapspīdēto Abiormenas daļu, lai nogulsnētos tur šķidrā vai kristāliskā veidā. Mēs diezgan saprotamu iemeslu dēļ šos rajonus ne­esam varējuši izpētīt, taču ziņas par apstākļiem Le­dus Cietoksnī šo teoriju apstiprina.

—   Bet Arēna gandrīz visu laiku apspīd Ledus Cie­toksni.

—  Tieši pašlaik jā; manis pieminētais rajons atro­das ceturtdaļekvatora attālumā no Cietokšņa.

—   Es sāku izprast situāciju, — Krūgers teica. — Es jau visu laiku domāju, ka Abiormena riņķo ap­kārt Tīrai pa stipri izstieptu orbītu; ja tiešām ir tā, kā tu saki, tad Tīras orbīta ap Arēnu ir apmēram tāda pati.

—   Tā mēs esam secinājuši, kaut gan orbītas pre­cīzie izmēri un forma nav skaidri zināmi. Mēs ne­esam varējuši izgudrot vajadzīgās mērierīces nepie­ciešamo lielumu noteikšanai. Tomēr mēs esam pār­liecināti, ka abas saules ir daudz lielākas nekā Abiormena un atrodas ļoti tālu no tās, tāpēc liekas saprātīgi pieņemt, ka riņķo Abiormena, nevis saules.

—   Es laikam apjaušu, kam jānotiek šai pasaulē, un man šķiet, ka mans pēdējais jautājums bijis lieks. Ja temperatūra mainās tā, kā tu saki, tā noteikti iespaido visas dzīvības formas uz planētas. ES jau brīnījos, kāpēc gan vairums vienai sugai piederošo augu un dzīvnieku ir vienāda lieluma; tagad tas kļūst skaidrs. Lielākā daļa no viņiem droši vien beidz augt apmēram vienā laikā.

—   Cik noprotu, tad tavā pasaulē tā nav.

Sī frāze bija pa pusei jautājums. Krūgers labu laiku aprakstīja gadalaiku maiņu uz Zemes un da­žādu dzīvības formu piemērošanos šai maiņai.