Velns slepjas uzpurni

– No dzejniekiem es E. Po verteju augstak par visiem citiem. Vina «krauklis» mani ne tikai apbura, bet ari sokeja. Pat ja saja dzejoli nav idejas, tas ir absoluti izcili un lidz sim neviens nav pieradijis pretejo. Dzejai ir dazadas formas; sentimentals, garlaicigs, skumjs, pretenciozs, patriotisks, pompozs, rupigi noslipets un bezjedzigs. Zimigi, ka ne vienam vien dzejnieka sarakstitajam dzejolim piemit tautasdziesmai raksturigais dabiskums un sirsniba. Nemsim krievu kulturu, ta ir otrskiriga un vispar bez stila, bet krievu gara dizenums ir vinu romances un tautasdziesmas. Tikai tajos var saprast nemierigo krievu dveseli. Skotu tautasdziesmas ir parakas par vacu vai francu, bet dveseliskuma un romantisma tas ir zemakas par amerikanu folkloru, kura tik smalki ieausti afrikanu un indiesu motivi. Kantri ir lielakais zinamais stils. Tas ir ka paklajs, kura skaistums slepjas vissmalkakajos tonos, to kombinacija dizaina rada harmoniju. Ka jau teicu, The Raven atstaja uz mani neaizmirstamu iespaidu, esmu to lasijis daudzas reizes un joprojam nevaru pateikt, ko esmu atnemis no ta mistiska satura. Butiba nav svariga, daudz svarigaks ir iespaids. Makslinieciska izteiksmiba un muzikalitate atskir so sedevru. Dzejolis ir unikals, lai gan poetiska forma ir aizguta no Viktorijas laika dzejnieces Elizabetes Bareta. Dzejolis tika publicets 1845. gada 29. janvari Nujorkas laikraksta «Evening Mirror». Apbrinojami, ka lielakais dzejolis cilveces vesture autoram atnesa tikai piecus dolarus. Tas ir tiesi tads autoratlidzibas apjoms. Bet, ja izmers ir aizguts, tad strofas iezime ir originala. Dzejolis sastav no astonpadsmit strofam, katra strofa ir sesas rindinas, no kuram pedeja ir refrens. Atskanu sistema seit ir zinkariga: otra, ceturta un piekta rinda rimo ar pedejo pantu. Po apzinati atsaucas lasitajam uz balazu tradiciju, proti, G. Burgera baladi «Lenora». Filma «Krauklis», kura tels ir naves prieksvestnesis, varona milota vards ir Lenore. Teksta ir motivs no sengrieku mitologijas un Bibeles majieni: ir piemineta Edene, ka ari balzams no Glaadas, kas varetu dziedet bedu parnemta varona garigas bruces. Po ieliek sevi varona vieta. Tiek uzskatits, ka dzejolis sarakstits 1844. gada, kad vina sievas Virdzinijas Klemas nave bija nenoversama, vina divus gadus cieta no paterina un nomira 1847. gada. No sejienes klust skaidrs, ka dzejolis ir melanholiskas noskanas caurstravots, darbibas laiks ir decembra nakts, stavoklis – nemiers, tema – nave. Po izmanto aliteracijas tehniku, ar kuras palidzibu vins rada bezceribas, cilveka bezspecibas atmosferu liktena prieksa. Kraukla tels pats par sevi ir metafora – bailu simbols. Dazi literaturzinatnieki ir vienispratis, ka Po iedvesmas avots bija Carlza Dikensa romans Barnabijs Rudzs, kura galvenajam varonim bija runajoss krauklis. Diezgan drosi, ka vini kludas saja jautajuma. Es biju Edgara Po muzeja Ricmonda un redzeju Dzeimsa Karlinga ilustracijas, un man skita, ka vins precizak atspogulo varona domasanas veidu un visparejo noskanojumu neka Gustavs Dore, kurs pazistams ar saviem darbiem par Bibeles temam. Biju izlasijis amerikanu profesora un literaturzinatnieka Tomasa Mabota petijumu, un ieprieks biju parsteigts par vina petniecisko darbu par Dzonu Miltonu. Tatad Mabbott piedava divas versijas ka ticamakas. Saskana ar pirmo, Po komponeja «The Raven», apmeklejot Barkhatai diki 1843. gada. Tur vins apsprieda dzejoli ar dzejnieci Ansi Barkhiti. Otraja versija teikts, ka Po uzrakstija «Varnu» 1844. gada, dzivojot Brennanu gimenes ferma. Gimenes vecaka meita Marta un vinas virs apgalvo, ka Po pirms publicesanas viniem lasijis savu dzejoli. Lai ka ari butu, nav pamata domat, ka Po savu «Kraukli» sarakstijis iedvesmas lekme un ka visi dzejola efekti ir izteles uzliesmojuma, nevis apzinatas izveles rezultats. Pec Sjuzenas Veisa teikta, dzejolis nepabeigts noguleja uz Po galda vairak neka desmit gadus; vins pie ta stradaja ar lielam pauzem, kaut ko pievienojot, mainot un izdzesot. Gadu pec gramatas «The Raven» publicesanas, kas guva milzigus panakumus, Po uzrakstija eseju «Radisanas filozofija», kura, izmantojot «Varnas» piemeru, vins siki izklasta savus uzskatus par principiem. darbu, vins atzime, ka neviens dzejola elements nebija nejauss, vins rakstija ar tadu konsekvenci, kada tiek risinatas matematiskas problemas. Un patiesiba dzejoli nav neka nejausa vai lieka, taja ir stingra sistema, kas izsledz jebkadas neatbilstibas. Nav nejausiba, ka dzejolim ir 108 rindinas. Autors apzinati tiecas pec sada apjoma, vins uzskatija, ka idealais dzejola apjoms nedrikst parsniegt simts rindinas. Vel viens izaicinajums bija radit piemerotu atmosferu, kas lasitaja varetu radit specigu emocionalu savilnojumu. Seit Po parspeja visus – skumja intonacija iegruda lasitajus melanholijas bezdibeni. Nakama doma bija par skumju temu, un Po nolemj, ka vina milotas sievietes nave ir emocionali visspecigakais varona pardzivojumu temats – un lidz ar to radas galvena «Kraukla» tema. Visticamak, izveli noteica Edgara Alana Po dzive, agra berniba vins zaudeja mati, bet pec tam nomira vina sieva. Tagad makslinieciskais efekts. Po izmantoja tik universalu panemienu ka refrenu – vienu vardu. Vins atzina, ka sis panemiens varetu padarit dzejoli vienmulu un vienmulu. Tapec, padarijis ta skanejumu nemainigu, vins pastavigi maina ta nozimi. Po devas talak un nostiprinaja gara patskana o refrenu, ko biezi lieto kopa ar lidzskanu r. Ta radas slavenais vards «nekad vairs». Dzejola kompozicija ir vienkarsa un dabiska, balstas uz pazistamo «jautajuma-atbilzu» strukturu. Ta radas magiskas rindas: «Pravietis!» Es teicu: «Launuma lieta! – pravietis tomer, ja putns vai velns! Pie tam Debesim, kas noliecas par mums – ar to Dievu, kuru mes abi pieludzam – Pastasti sai dveselei ar bedam, ja talaja Aidena tas aptvers sveto jaunavu, kuru engeli nosauca par Lenore – Cisp a retu un starojosu jaunavu, kuru engeli nosauc par Lenore» Citats par Kraukli «Nekad vairs». Pec Po teikta, vins saka rakstit dzejoli no kulminacijas strofas, vins mekleja vienu vienigu jautajumu, uz kuru atbildot vards «nekad vairs» raditu visspecigako iespaidu. Tadejadi sava darba vins virzijas atpakal. Sastadijis noslegumu, vins pieaugosa seciba veidoja varona jautajumus. Zimigi, ka ar so stanzu dzejnieks noteica poetisko formu, jo vins ieprieks noteica ne tikai visparejo rindu izkartojumu, bet ari metru, ritmu un garumu. Darbos, kas veltiti «Kraukla» analizei, ir dazadas dzejola idejas versijas. Man personigi patik sevis spidzinasanas versija. Galu gala varonis, kura mes nojausam jaunu studentu, jo vins pusmiega liecas par savam gramatam, pienem, ka krauklis zina tikai vardu «nekad vairs», bet turpina vinam uzdot jautajumus, zinot, ko vins dara. dzirdes atbildi. Ta ir apzinata sevis saustisanas darbiba, kas tikai saasina bezcerigo bedu sajutu. Dzejoli minets Gileadas balzams, kas atsaucas uz Jeremijas gramatu: «Vai Gilida nav balzama? Vai tur nav arsta? Kapec manas tautas deli nav dziedinati?» Edene ir vel viena Bibeles atsauce. Varonis jauta krauklim, vai vins paradize satiks savu miloto. Citur varonis doma, ka ir ienacis istabaSerafims un Dievs vinu sutija, lai atnestu vinam nepenfu, sava veida antidepresantu. Daudzi velejas pievienoties «Varnas» slavai, un starp tiem, kas seja saubu seklas par «Varnas» unikalitati, bija, iedomajieties, kiniete Sara.