Velns slepjas uzpurni

– Sis putns kadreiz bija balts. Ebreju folklora vesta, ka Dievs sodijis kraukli par to, ka vins neatgriezas pie Noas, kurs vinu atbrivoja no skirsta, lai noskaidrotu, vai udens nav nosedies no zemes. Ta kraukla baltais apspalvojums kluva melns. So ideju parnema Ovidijs sava Metamorfozes. Vina krauklis ari bija balts, lidz Apollons vinu sodija par to, ka bija informejis vinu par milota neuzticibu. Bet visvairak mani fascine ideja par refrena atsifresanu. Muzika si ir galvena tema, kas atkartojas daudzas reizes. Refrena klatbutne nosaka darba formu. Visizplatitaka muzikas forma, kurai ir refrens, ir rondo. Bet atgriezisimies pie dzejola. Taja 11 stanzas no 18 beidzas ar refrenu. Sis ir arkartigi veiksmigs Po atradums, jo «nevermore» atstaj specigaku iespaidu neka poetiskas diskusijas par laika neatgriezeniskumu. Francu alegoriskaja poema «Rozes romantika», kas sarakstita 13. gadsimta, ilgstosas diskusijas par so temu ir nogurdinosas ar savu garlaicigo vienmulibu. Si varda prototips varetu but fraze «ne vairak», ko Po ne reizi vien izmantoja savos dzejolos «Vina paradize», «Zantei» un «Linors». Vards «nekad vairs» literatura tika lietots vairakas reizes, parasti saistiba ar navi un pirms Po, tapec vinu nevar saukt par vienigo izgudrotaju. Tacu tikai pec «The Raven» un pateicoties tam vards kluva tik izteiksmigs. Sis ir sarezgits vards, kas sastav no diviem apstakla vardiem, no kuriem viens ir negativs: «nekad» un «vairak», kas nozime «nekad vairs». Dzejoli krauklis sesas reizes atbild «nekad vairs», tacu sie atkartojumi nav viens otram identiski, katru reizi vardam iegustot jaunu semantisko pieskanu. Tagad, iespejams, ir verts pieskarties panta formai. Tur ir ta magija! Sistemu, ko izmantoja Po, sauc par zilbju toniku. Galvenais meritajs ir oktametra troheja, peda ir divzilbju ar uzsvaru uz pirmo zilbi. Strofa skaititajs ir akatalektiska oktametra, katalektiska oktametra un trohaiska tetrametra kombinacija. Dzejolim ir iekseja atskana, kuras markieris ir cezura, sadalot katras strofas pirmo un treso rindinu uz pusem. Dzejolis ir bagats ar tadam stilistiskam iericem ka aliteracija– to pasu skanu izmantosana neparedzetas vietas. «The Raven» ir muzikala galvenokart tapec, ka ta ir bagata ar skanu efektiem. Po izmantoja ari tadu tehniku ka paronomazija. Saja gadijuma tiek izmantoti vardi, kas izklausas lidzigi, bet kuriem ir atskiriga nozime. Tagad problema ir aiznemsanas. Literaturzinatnieki uzskata, ka Po «Kraukla» ritmu aizguvis no britu dzejnieces Elizabetes Bareta poemas «The Matchmaking of Lady Geraldine». Kada Brodvejas zurnala vins publiceja kritisku rakstu par Bareta dzejoli, kura rakstija, ka nevar iedomaties kaut ko cildenaku un skaistaku. Tomer vins noradija ari uz vinas trukumiem; Po rakstija, ka vinas dzeja cies no vienmulibas un tai trukst originalitates. Tulit pec The Raven publicesanas Edgars Po kluva par valsts slavenibu. Autora biografs rakstija: «Nekad agrak amerikana dzejolis nav guvis tik atrus un plasus panakumus. «Krauklis patiesam var izdzit ergli no valsts emblemas.» Tacu slava neatnesa Po naudu, kas vinam bija loti nepieciesama. Viena no vestulem sev raksturiga maniere vins rakstija: «Es vairs neesmu ieguvis naudu. Tagad es neesmu bagataks par to, ka biju vajakajos laikos, iznemot varbut ceribas, bet jus nevarat tas laist apgroziba. Crow guva panakumus ari Eiropa. Elizabete Bareta rakstija Po: «Seit, Anglija, jusu Krauklis radija sensaciju, izraisija istu «sausmu vilni». Kada saviesiga vakara, kura Po bija viesis, vinam ludza nolasit savu dzejoli. Pec dzejnieka luguma tika izslegtas lampas, un istaba iegrima tumsa. Po saka lasit tik dveseliska un melodiska balsi, ka satriektie klausitaji baidijas elpot, lai neiznicinatu dzejnieka valdzinoso efektu. burvestiba. Kad lampas atkal tika iedegtas, jauns virietis piecelas un sacija: «Ikviena viriesa dzive ir ists notikums dzirdet Po lasam The Raven.» Visbeidzot, publikacijas vesture ir interesanta. Po meginaja pardot dzejoli savam bijusajam darba devejam Grehemam Filadelfija, tacu Grehems atteicas pirkt un izdrukat dzejoli, tacu samaksaja vinam 15 dolarus ka palidzibu. Otrais meginajums bija veiksmigs: American Review ipasnieks iegadajas «The Crow» par 9 USD un publiceja to zurnala 1845. gada februara numura. Nebudams parliecinats par sevi, Po publiceja savu sedevru ar pseidonimu «Quarles». Lai gan pirma dzejola provizoriska publikacija ar autora vardu notika menesi ieprieks Nujorkas laikraksta «Evening Mirror». Pirms publikacijas bija sajusminats Nataniela Vilisa vertejums. Sis numurs ir mana arhiva, un es burtiski atceros Vilisa vardus: «Musuprat, tas ir vienigais amerikanu literaturai zinamais «gaistosas dzejas» piemers; un plana smalkumam, apbrinojamajai versifikacijas makslai, apbrinojami augstajam fantazijas lidojumam un tas «draudigajam sarmam» anglu dzeja nav lidzvertiga. Si ir viena no «istajam delikatesem», kas baro musu izteli. Vina rindas uz visiem laikiem paliks to lasitaju atmina. Vina dzives laika bija 18 publikacijas un vel divas tulit pec Po naves. «Annabel Lee» ir pedejais dzejolis, ko rakstija Po. Po seit attista ari jaunas sievietes naves temu. Manuprat, prototips nenotika. Tomer Annabelas tels vareja but rakstnieka sieva Virdzinija Klema. Dzejolis tapis 1849. gada, tacu publicets tikai pec rakstnieka naves taja pasa gada. Pasaule lielaka rakstnieka naves apstakli joprojam ir neskaidri, un nav ari vienpratibas par Po naves celoni. Oktobra sakuma Edgars Po tika atrasts maldiga stavokli, gulot uz ielas solina Baltimora. Vins tika nogadats slimnica, kur svetdien, 7. oktobri, pulksten 5:00 nomira. Pec pieticiga dievkalpojuma Po tika apglabats Baltimoras kapseta. Divdesmit piecus gadus velak vina mirstigas atliekas tika parapbeditas zem iespaidigaka kapakmens. Piemineklis norada, ka zem ta apglabata ari rakstnieka sieva un viramate. Pastav vairakas teorijas par Po naves celoni: pasnaviba depresijas del, slepkaviba, holera, gripa, sifiliss, meningits, diabets, vezis un saindesanas ar alkoholu. Patiesiba Po cieta no smagam galvassapem un nevareja kusteties, lasit vai rakstit. Lai atbrivotos no mokosam sapem, vins dzera, lietoja morfiju un opiju. Gadu pirms naves vins gandriz nomira no laudana pardozesanas, ko tajos laikos plasi izmantoja ka pretsapju lidzekli. 2006. gada zinatnieki petija matu paraugu, kura rezultati atspekoja iespejamibu saindeties no svina, dzivsudraba vai citiem toksiskiem smago metalu izgarojumiem. Holera tika nosaukta ari ka ticamakais celonis. Po gaja cauri Filadelfijai 1849. gada sakuma, kad tur bija holeras epidemija. Vins, atrodoties pilseta, saslima un rakstija savai viramatei Marijai Klemmai, ka «iespejams, vins ir saslimis ar holeru vai kaut ko tikpat briesmigu uzbrukumu». Beru dievkalpojums bija loti vienkarss, tas notika pulksten 4 pecpusdiena, pirmdien, 1849. gada 8. oktobri. Atnaca tikai astoni cilveki. Rakstnieka onkulis Henrijs nopirka letu zarku, bralens Nelsons samaksaja par katafalku, un arsta sieva uzsuva apvalku. Visa ceremonija auksta laika del ilga tikai tris minutes. Spredika nebija, jo ieradas maz cilveku. Tagad es jums pastastisu, kas mani ipasi aizkustinaja. Tas padara amerikanus par amerikaniem. 2009. gada 10. oktobri Baltimora notika labi sagatavoti izcila rakstnieka beru dievkalpojumi. Aktieri ta laika kleitas teloja laikabiedrus. Po un citi sen mirusi rakstnieki un makslinieki. Vini visi pec kartas lasija beru oraciju, kas pielagota fragmentiem no darbiem par Edgaru Po. Beres tika izmantota preciza rakstnieka zarka kopija ar vina kermena vaska figuru. Nakamaja diena kariete ar zarku aizbrauca pa pilsetas galvenajam ielam uz Po muzeju Amity iela uz Vestminsteras kapsetu. Sakotneji uz Po kapa nebija uzlikts kapa piemineklis, vins tika apglabats talakaja sturi blakus Po vecaka vecteva kapam. Balta italu marmora kapa piemineklis, ko pasutijis Edgara bralens Nelsons Po, tika iznicinats, kad no sliedem noskrejis vilciens ietriecas kapsetas noliktava, kur glabajas piemineklis. Ta vieta uz kapa tika uzstadita akmens plaksne, uz kuras bija rakstits Nr.80. 1873.gada dzejnieks Pols Heine apmekleja Po kapu un, sokets par ta postoso stavokli, rakstija rakstu avize. Sara Raisa, skolotaja no Baltimoras, ir uzsakusi lidzeklu vaksanas pasakumus jauna pieminekla izveidei. Ziedojumi naca no daudziem cilvekiem un no citam ASV pilsetam. Jauna pieminekla projekta autors bija arhitekts Dzordzs Frederiks, un buvniecibu veica pulkvedis Sisons. Kopejas pieminekla izmaksas bija nedaudz vairak par 1500 USD. Miruso mirstigo atlieku parapbedisana notika 1875. gada 1. oktobri jauna vieta, blakus baznicas fasadei. Bijuso kapu vietu klaja pilsetas iedzivotaja davinats akmens. Tris kapu raceji, kas ekshumeja Po mirstigas atliekas, vispirms izraka jauno karaviru. Zem ta vini atrada Po zarku. Dazus gadus velak vina sievas Virdzinijas mirstigas atliekas tika parvietotas uz Po jauno kapu, jo kapseta, kura vina tika apglabata, tika iznicinata un vinai nebija pecnaceju, kas varetu pieprasit vinas mirstigas atliekas. Viens no Po agrinajiem biografiem panema vinas mirstigas atliekas un glabaja tas kaste zem savas gultas, lidz tas beidzot tika parapbeditas kopa ar vinas vira mirstigajam atliekam. Tas notika Edgara Alana Po dzimsanas 76. gadadiena. Edgara Alana Po bibliografija ir divi stasti, divi dzejoli, viena luga, aptuveni 70 noveles, 50 dzejoli un 10 esejas. Rakstnieka dzives laika tika izdoti 7 vina darbu krajumi: 4 poetiski un 3 prozas. Po literara karjera sakas 1827. gada, izdodot dzejas krajumu «Tamerlane un citi dzejoli», kas izdots ar pseidonimu «Bostonietis». Kritika nepieversa uzmanibu nezinamajam autoram. Vina nakama kolekcija ari palika nepamanita. Visveiksmigakais darbs rakstnieka dzives laika bija «Zelta blaktis», kas uzvareja stastu konkursa. Par to Po sanema savas karjeras lielako vienreizejo honoraru – 100 dolarus. Gramata The Extraordinary Adventures of One Hans Pfaal Po lika zinatniskas fantastikas zanra pamatus. Tam sekoja stasts par Artura Gordona Pima piedzivojumiem un nepabeigta Juliusa Rodmena dienasgramata. 1841. gada publicetais stasts «Slepkaviba Morga iela» atnesa vinam pasaules slavu ka detektivzanra pamatlicejam. Rakstnieka jaunrades virsotne bija «Krauklis». Jauna pieminekla projekta autors bija arhitekts Dzordzs Frederiks, un buvniecibu veica pulkvedis Sisons. Kopejas pieminekla izmaksas bija nedaudz vairak par 1500 USD. Miruso mirstigo atlieku parapbedisana notika 1875. gada 1. oktobri jauna vieta, blakus baznicas fasadei. Bijuso kapu vietu klaja pilsetas iedzivotaja davinats akmens. Tris kapu raceji, kas ekshumeja Po mirstigas atliekas, vispirms izraka jauno karaviru. Zem ta vini atrada Po zarku. Dazus gadus velak vina sievas Virdzinijas mirstigas atliekas tika parvietotas uz Po jauno kapu, jo kapseta, kura vina tika apglabata, tika iznicinata un vinai nebija pecnaceju, kas varetu pieprasit vinas mirstigas atliekas. Viens no Po agrinajiem biografiem panema vinas mirstigas atliekas un glabaja tas kaste zem savas gultas, lidz tas beidzot tika parapbeditas kopa ar vinas vira mirstigajam atliekam. Tas notika Edgara Alana Po dzimsanas 76. gadadiena. Edgara Alana Po bibliografija ir divi stasti, divi dzejoli, viena luga, aptuveni 70 noveles, 50 dzejoli un 10 esejas. Rakstnieka dzives laika tika izdoti 7 vina darbu krajumi: 4 poetiski un 3 prozas. Po literara karjera sakas 1827. gada, izdodot dzejas krajumu «Tamerlane un citi dzejoli», kas izdots ar pseidonimu «Bostonietis». Kritika nepieversa uzmanibu nezinamajam autoram. Vina nakama kolekcija ari palika nepamanita. Visveiksmigakais darbs rakstnieka dzives laika bija «Zelta blaktis», kas uzvareja stastu konkursa. Par to Po sanema savas karjeras lielako vienreizejo honoraru – 100 dolarus. Gramata The Extraordinary Adventures of One Hans Pfaal Po lika zinatniskas fantastikas zanra pamatus. Tam sekoja stasts par Artura Gordona Pima piedzivojumiem un nepabeigta Juliusa Rodmena dienasgramata. 1841. gada publicetais stasts «Slepkaviba Morga iela» atnesa vinam pasaules slavu ka detektivzanra pamatlicejam. Rakstnieka jaunrades virsotne bija «Krauklis». Jauna pieminekla projekta autors bija arhitekts Dzordzs Frederiks, un buvniecibu veica pulkvedis Sisons. Kopejas pieminekla izmaksas bija nedaudz vairak par 1500 USD. Miruso mirstigo atlieku parapbedisana notika 1875. gada 1. oktobri jauna vieta, blakus baznicas fasadei. Bijuso kapu vietu klaja pilsetas iedzivotaja davinats akmens. Tris kapu raceji, kas ekshumeja Po mirstigas atliekas, vispirms izraka jauno karaviru. Zem ta vini atrada Po zarku. Dazus gadus velak vina sievas Virdzinijas mirstigas atliekas tika parvietotas uz Po jauno kapu, jo kapseta, kura vina tika apglabata, tika iznicinata un vinai nebija pecnaceju, kas varetu pieprasit vinas mirstigas atliekas. Viens no Po agrinajiem biografiem panema vinas mirstigas atliekas un glabaja tas kaste zem savas gultas, lidz tas beidzot tika parapbeditas kopa ar vinas vira mirstigajam atliekam. Tas notika Edgara Alana Po dzimsanas 76. gadadiena. Edgara Alana Po bibliografija ir divi stasti, divi dzejoli, viena luga, aptuveni 70 noveles, 50 dzejoli un 10 esejas. Rakstnieka dzives laika tika izdoti 7 vina darbu krajumi: 4 poetiski un 3 prozas. Po literara karjera sakas 1827. gada, izdodot dzejas krajumu «Tamerlane un citi dzejoli», kas izdots ar pseidonimu «Bostonietis». Kritika nepieversa uzmanibu nezinamajam autoram. Vina nakama kolekcija ari palika nepamanita. Visveiksmigakais darbs rakstnieka dzives laika bija «Zelta blaktis», kas uzvareja stastu konkursa. Par to Po sanema savas karjeras lielako vienreizejo honoraru – 100 dolarus. Gramata The Extraordinary Adventures of One Hans Pfaal Po lika zinatniskas fantastikas zanra pamatus. Tam sekoja stasts par Artura Gordona Pima piedzivojumiem un nepabeigta Juliusa Rodmena dienasgramata. 1841. gada publicetais stasts «Slepkaviba Morga iela» atnesa vinam pasaules slavu ka detektivzanra pamatlicejam. Rakstnieka jaunrades virsotne bija «Krauklis». Po literara karjera sakas 1827. gada, izdodot dzejas krajumu «Tamerlane un citi dzejoli», kas izdots ar pseidonimu «Bostonietis». Kritika nepieversa uzmanibu nezinamajam autoram. Vina nakama kolekcija ari palika nepamanita. Visveiksmigakais darbs rakstnieka dzives laika bija «Zelta blaktis», kas uzvareja stastu konkursa. Par to Po sanema savas karjeras lielako vienreizejo honoraru – 100 dolarus. Gramata The Extraordinary Adventures of One Hans Pfaal Po lika zinatniskas fantastikas zanra pamatus. Tam sekoja stasts par Artura Gordona Pima piedzivojumiem un nepabeigta Juliusa Rodmena dienasgramata. 1841. gada publicetais stasts «Slepkaviba Morga iela» atnesa vinam pasaules slavu ka detektivzanra pamatlicejam. Rakstnieka jaunrades virsotne bija «Krauklis». Po literara karjera sakas 1827. gada, izdodot dzejas krajumu «Tamerlane un citi dzejoli», kas izdots ar pseidonimu «Bostonietis». Kritika nepieversa uzmanibu nezinamajam autoram. Vina nakama kolekcija ari palika nepamanita. Visveiksmigakais darbs rakstnieka dzives laika bija «Zelta blaktis», kas uzvareja stastu konkursa. Par to Po sanema savas karjeras lielako vienreizejo honoraru – 100 dolarus. Gramata The Extraordinary Adventures of One Hans Pfaal Po lika zinatniskas fantastikas zanra pamatus. Tam sekoja stasts par Artura Gordona Pima piedzivojumiem un nepabeigta Juliusa Rodmena dienasgramata. 1841. gada publicetais stasts «Slepkaviba Morga iela» atnesa vinam pasaules slavu ka detektivzanra pamatlicejam. Rakstnieka jaunrades virsotne bija «Krauklis».