Velns slepjas uzpurni

– Ja, individi, kuri nemitigi macas. Si intelektuala minoritate rada progresu. Tikai radosiem cilvekiem un pat tad ne visiem ir prieksstats par pilnibu, un tikai viniem tiek dota iespeja tai tuvoties. Panemiet vecu skotu dzejoli. Kurs tagad var saceret vinai lidzvertigu dzejoli? Vai varat pateikt, kapec musdienas ar tas augstajiem tehnologiskajiem sasniegumiem nav iespejams uzbuvet gotisku katedrali, kas parspetu skaistumu, visu dalu proporcionalitati, varenibu, stila nevainojamibu, izsmalcinatu detalu meistaribu. apdare, jebkura no tam, kas celtas feodala laikos. Vai tagad neviens neauz gobelenu, kas maksla butu lidzvertigs to veco gobelenu tonu un tonu kombinacijai, kas izraisa musu apbrinu muzejos? Ka cilveki tajos talajos, tumsajos un manticigajos laikos, kurus iezimeja gara parakums, vareja veikt apbrinojami precizus matematiskos aprekinus – un tas tiesam daudz pasaka. Kadai iztelei jabut, lai konsekventi ieviestu dekorativas detalas, lai pabeigtu, teiksim, frontonu; parzinat kontrforsu un lidojoso kontraforsu sistemu; parstavet visus baznicu un klosteru fasazu vertikala dalijuma elementus, atrast piemerotas figuras notekcaurulu, notekcaurulu, flakonu, arejo un ieksejo kapnu, vartu projektesanai. Tiem, kas projekteja pilis, pilis un baznicas, bija japatur prata daudz informacijas, kas sastaveja no pakapju frontoniem, pasazam, arkveida frizem, jumtu segumiem, vainagiem, starpstavu karnizes, logu ailem, kolonnam, apsidu karnizes un karnisu jostas, cokola, galerijam, torniem, konusveida, rombveida jumti, kupoli, nava, lodzijas, pilastri, skulpturalas kompozicijas, azura restes, vimpergi, medaljoni, stabi, vainagi, kapelas. Un, visbeidzot, ir parsteidzosi, ka laidumu izmeri un konturas, kas savienotas viens ar otru, un visi kopa, tiek apvienoti ar kopejo reljefu! Protams, senatnes un romiesu arhitekturas formu motivi kalpoja par iedvesmas avotu romanikas laika arhitektiem, tacu tas nepadara skaidrojumu pilnigu un izsmelosu, vai ne? Uz so jautajumu nav skaidras atbildes.

«Manuprat, arhitekturas formu pilniba dabiskak harmonizejas ar feodalajam parazam un paradumiem neka ar musu informacijas laikmetu, kas atbilst vienkarsam un plakanam formam.

– Tev taisniba. Ja mes izejam no ta, ka viss lielais dzimst no pretestibas, klust skaidrs… tu palaidi garam, ka tavi senci vareja stradat lidz speku izsikumam arkartigi grutos apstaklos, un tatad klust skaidrs, ka viduslaiku drumais gars ir vairak atbilst to plastisko formu dizenumam, kas to personifice.

– Es redzu, ka tev ir literaras spejas. Es varetu uzrakstit gramatu…

«Mani loti ilgu laiku aizrauj kosmologija,» pamudinaja Belcebuls. «Ar lielu entuziasmu es saku rakstit gramatu ar nosaukumu «Preadamites».

– Kas tas ir?

«Tas ir par pirmajiem cilvekiem uz Zemes, kas dzivoja uz tagad iegremdetas salas ziemelu puslode, bet man truka antropologisku, etnografisku un citu pieradijumu, lai pieraditu, ka cilveces supulis sakotneji atradas polaraja loka.

– Vai iespejams, ka tur bija cilveces dzimtene?

– Es tikai gribeju paradit esosas hipotezes pienemamibas iespeju.

– Kapec ta sala bija zem udens?

– Pirmie cilveki dzivoja loti atseviski. Kaut kas noteikti izraisija vinu emigraciju uz dienvidiem. Celonis bija pludi. Dabiskas vides iznicinasana veicinaja antropoida aktivitates pieaugumu, kura attistibai bija nepieciesams soks, saja gadijuma geologisks. Apstakli Paradize bija ideali, un cilveki, kas tur dzivoja, nezinaja vainu, jo nebija atskiribas starp labo un launo. Vinu kermenis nebija diferencets, un vinu apzina bija gausa un ierobezota, jo visas ta vajadzibas tika apmierinatas Edene.

– Vini pameta Paradizi pec pasa velesanas?

– Bija spiesti. Kopa ar cilvekiem uz dienvidiem migreja dzivnieki un augi. Palicis pasplusma, cilveks uzreiz ieraudzija sev apkart lielas iespejas un visus savus spekus novirzija cinai par varu par citiem cilvekiem un dabu.

– Pastasti man par paradizi.

«Es neko nevaru pateikt par paradizi – es tur neesmu bijis.»

– Kur vins ir uz Zemes vai debesis?