Zemes bērni-1 Alu lāča klans

Zūgs, kas kopš sievas nāves dzīvoja kopā ar Grodu, pēc tam, kad bija izstājies no Bruņa mednieku rindām, piestrādāja, lai uzlabotu savu prasmi rīkoties ar lingu. Linga un bola klana ļaudīm bija visgrū­tāk apgūstamie ieroči. Lai gan to muskuļotās, ar smagiem kauliem apveltītās un nedaudz izliektās rokas bija ārkārtīgi spēcīgas, tās spēja veikt tik smalkas un precīzas funkcijas kā akmens šķembu skaldī­šana. Viņu roku locītavas bija veidotas tā, jo īpaši muskuļu un saišu savienojums ar kauliem, lai piešķirtu tām precizitāti un veiklību kopā ar neticamu spēku. Bet bija arī savs trūkums. Tas pats savienojumu veidojums ierobežoja roku kustības. Tās nespēja veikt pilnu loku atvē­zienam; tas ierobežoja viņu spēju sviest priekšmetus. Nevis lieliska kontrole, bet sviras princips bija cena, ko viņi maksāja par spēku.

Viņu šķēps nebija vis īss metamais šķēps, kuru varēja sviest no krietna attāluma, bet gan pīķis, kuru meta no neliela attāluma ar lielu spēku. Apgūt šķēpa vai nūjas lietošanu nozīmēja mazliet vairāk nekā attīstīt spēcīgus muskuļus, bet, lai iemācītos izmantot lingu vai bolu, bija jāvingrinās un jāmācās koncentrēties vairākus gadus. Linga, elastīgas ādas strēmele, kas abos galos tika savienota kopā un virpināta virs galvas, lai īstajā brīdī izsviestu apaļu oli, ko strēmeles vidū saturēja izliekts kauss, prasīja lielu piepūli, un Zūgs lepojās ar savu prasmi precīzi izsviest akmeni. Viņš bija tikpat lepns ari par to, ka Brūns bija uzaicinājis tieši viņu mācīt jaunos medniekus, kā rikoties ar šo ieroci.

Kamēr Zūgs un Dorvs klejoja pa kalnu nogāzēm un medīja ar lingu, sievietes meklēja ēdamo turpat teritorijā, un kārdinošais gatavotā ēdiena aromāts rosināja medniekos ēstgribu. Viņas saprata, ka medī­bas ir darbs, kas rada izsalkumu. Vīriem nebija ilgi jāgaida.

Pēc maltītes vīri atpūtās, pilni apmierinājuma, atstāstot satrau­cošo medību notikumus par prieku sev un patikšanu Zūgam un Dor- vam. Brouds, starojot savā jaunajā stāvoklī un uzklausot jauno līdzi­nieku sirsnīgos apsveikumus, ievēroja, ka Vorns lūkojas uz viņu ne­kaunīgā apbrīnā. Līdz tam ritam Brouds un Vorns atradās līdzīgā stāvokli, un Vorns bija viņa vienīgais vīriešu kārtas biedrs starp klana bērniem, kopš Gūvs bija kļuvis par viru.

Brouds atcerējās, kā pats bija grozījies mednieku tuvumā, kas tikko bija atgriezušies no medībām, tieši tā, kā to darīja Vorns. Nu viņam vairs nevajadzēs stāvēt malā vīru neievērotam, aizrautīgi klausoties, kā tie stāsta savus piedzīvojumus; viņam vairs nevajadzēs paklausīt mātes un pārējo sieviešu pavēlēm, kad tās sauks viņu palīdzēt. Nu viņš ir mednieks, virs. Līdz vīra stāvoklim viņu šķīra vienīgi beigu ceremonija, un tā būs daļa no alas rituāla, kas iespiedīsies atmiņā un padarīs to par īpaši veiksmīgu.

Kad tas notiks, viņš ieņems viszemāko stāvokli starp vīriem, taču Broudu tas neuztrauca. Tas mainīsies - viņa vieta ir noteikta jau iepriekš. Viņš bija vadoņa sievietes dēls; kādu dienu vadoņa apmetnis tiks viņam. Vorns reizēm bija īsta sodība, bet tagad Brouds varēja atļauties būt augstsirdīgs. Viņš piegāja pie četrgadīgā zēna, nemanot, kā Vorna acis iedegās dedzīgā aicinājumā, redzot tuvojamies jauno mednieku.

-     Vorn, man šķiet, tu jau esi pietiekami liels, - Brouds mazliet ārišķīgi pamāja, cenšoties izskatīties vīrišķīgāks. - Es tev uztaisīšu šķēpu. Ir pienācis laiks tev mācīties, lai kļūtu par mednieku.

Vorns sajūsmā iespiedzās, acis glaimojoši spīdēja, zēnam lūkojo­ties uz jauno vīrieti, kas nupat bija ieguvis kāroto mednieka stā­vokli.

-     Jā, - viņš piekrizdams sparīgi pamāja. - Esmu diezgan liels, Broud, - puika kautrīgi piebilda. Viņš norādīja uz resno uzgali ar tumšo, asinīm notraipīto smaili. - Vai drīkstu tam pieskarties?

Brouds nolaida šķēpa galu zemē, zēnam priekšā. Vorns ziņkārīgi pastiepa pirkstu un pieskārās milzīgā bizona sakaltušajām asinīm; pats dzīvnieks tagad gulēja zemē alas priekšā. - Vai tu biji nobijies, Broud? - viņš vaicāja.

-     Brūns saka, ka visi mednieki savās pirmajās medībās ir uztrau­kušies, - Brouds atbildēja, nevēloties atzīties, ka baidījies.

-    Vorn! Te tu esi! Man jau vajadzēja iedomāties! Tev bija jāpalīdz Ogai lasīt malku, - Aga teica, ieraudzījusi dēlu, kas bija aizlavījies no sievietēm un bērniem. Vorns vilkās nopakaļ mātei, pār plecu lūkoda­mies atpakaļ uz savu jauno elku. Brūns atzinīgi vēroja sievas dēlu. "Tā ir laba vadoņa pazīme," viņš nodomāja, "ka Brouds neaizmirst puiku tikai tāpēc, ka tas vēl ir bērns." Kādu dienu Vorns būs mednieks, un, kad Brouds būs vadonis, Vorns atcerēsies laipnību, ko viņam parādija kā bērnam."