Briesmoņu jūra

Anabeta nopūtās. — Viņš nolēmis pārvākties. Nu, kad es beidzot esmu iejutusies Ņujorkā, viņš pieņēmis kaut kādu stulbu darba piedāvājumu — došoties vākt materiālu grāma­tai par Pirmo pasaules karu. Uz Sanfrancisko.

Izklausījās, ka vārds nav labāks par "Soda laukiem" vai "Aīda sporta īsbiksēm".

— Un viņš grib, lai tu brauc līdzi? — es vaicāju.

—  Uz otru valsts malu, — viņa bezcerīgi novilka. — Tur­klāt pusdieviem Sanfrancisko nav dzīves. To viņam vajadzētu jēgt-

—  Ko? Kāpēc?

Anabeta izbolīja acis. Viņa laikam domāja, ka āzējos. — Tu taču zini. Tas ir tur.

— Ā, — nomurmināju. Man nebija ne jausmas, par ko viņa runā, bet negribēju izlikties par muļķi. — Tad… tu at­griezīsies dzīvot nometnē vai kā?

—  Persij, viss ir daudz sarežģītāk. Es… man tev laikam kas jāizstāsta.

Anabeta pēkšņi sastinga. — Viņi ir prom.

-Kas?

Sekoju Anabetas skatienam. Tribīnes. Abu pusdievu, Bjankas un Niko, tur vairs nebija. Durvis līdzās tribīnēm bija plaši atvērtas. Nemanīja ari doktoru Torņu.

— Mums jāatrod Talija un Grovers! — Anabeta dru­džaini raudzījās visapkārt. — Nu, kur šie aizdancojušies? Kur?

Anabeta iejuka pūlī. Grasījos viņai sekot, taču man ceļā pagadījās meiteņu bars. Izgudrēm metu līkumu, lai izvairītos no bantēm un lūpukrāsām, un, kad beidzot biju drošā atsta­tumā, Anabeta jau bija pačibējusi. Apmetu loku ap zāli, lūko­jot pēc viņas vai Talijas un Grovera. Tā vietā ieraudzīju ko tādu, ka asinis sastinga dzīslās.

Tepat netālu uz sporta zāles grīdas mētājās zaļa cepu­rīte — gluži tāda pati, ko valkāja Bjanka di Angelo. Līdzās iz­svaidītas pāris kārtis. Un tad es ieraudzīju arī doktoru Torņu. Viņš spraucās laukā pa durvīm otrpus zālei un di Angelo bēr­nus stūma sev pa priekšu, sakampis tos aiz čupra kā kaķēnus.

No Anabetas joprojām nebija ne miņas, bet nojautu, ka viņa kaut kur otrā stūrī meklē Taliju un Groveru.

Gandrīz aizjozu turp, bet tad nodomāju — paga!

Atcerējos Talijas izbrīna pilnos vārdus, kad vestibilā in­teresējos par savādo knipi: vai tad Hīrons tev to vēl nav ierā­dījis? Atminējos, kā Grovers vērsās tieši pie viņas, cerot, ka nu tik šī glābs pasauli.

Nevarētu teikt, ka Talija man traucētu dzīvot. Viņa bija forša. Vai viņa vainīga, ka gadījusies Zevam par meitu, tādēļ izpelnījusies vispārēju uzmanību… un tomēr, bija lieki ķerties viņai brunčos ikreiz, kad samilza kāda problēma. Turklāt ne­bija laika. Di Angelo bērniem draudēja briesmas. Kamēr mek­lēšu draugus, viņi būs jau gabalā. Pazinu briesmoņus, zināju, ar ko man ir darīšana. Tas bija man pa spēkam.

Izvilku no kabatas Pretstraumi un metos pakaļ dokto­ram Tornam.

Skaties patiesībai acīs! Tu esi pusdievs!

Persijam ir tikai desmit dienas, lai ar draugu palīdzību no­vērstu karu Olimpa kalnā!

Varbūt katrā leģendā tiešām slēpjas grauds patiesības? "Zibens zaglis" apspēlē varbūtību, ka īsts un joprojām dzīvs te­pat līdzās ir viss, par ko vēstīts it kā aizmirstībā nogrimušajos sengrieķu mītos!

LASIET ARĪ :

Persijs Džeksons nav parasts zēns — viņš ir pusdievs, īsts varonis, kam lemti lieli varoņdarbi! Tikai viņš to vēl nezina… Līdz beidzot pienāk brīdis, kad viņš atklāj savas piedzimšanas noslēpumu — Persijs ir sengrieķu jūras dieva Poseidona dēls…

Kamēr Seidija dzīvo pie vecvecākiem Londonā, Kārters ap­ceļo pasauli kopā ar tēti, izcilo eģiptologu Džūliusu Keinu.

Kādu vakaru Doktors Keins aizved bērnus uz Britu mu­zeju, kur nejauši palaiž brīvībā ēģiptiešu dievu Setu, kas nolād tēvu aizmirstībai. Lai glābtu dzīvību, Kārters un Seidija metas bēgt.

GAIDIET!

Pēc laika Kārters un Seidija atklāj, ka ēģiptiešu dievi mos­tas un pats ļaunākais — Sets — dzenas pēc Keiniem. Lai viņu apturētu, brālis un māsa dodas bīstamā ceļojumā, kas aizvedīs tuvāk patiesībai par Keinu ģimenes saikni ar slepenu faraonu brālību.

UDK 821.111 (73)-93-3 Ri 713

© SLA "Jumava", izdevums latviešu valodā © Laura Freidenfeldc, tulkojums latviešu valodā

ISBN 978-9934-11-437-3

www.jumava.lv ww w.gramata24. lv

Izdevējs — apgāds "Jumava", Dzirnavu ielā 73, Rīgā, LV-1011