Divu okeānu noslēpums

— Jā, Fjodor Michailovič, — laipni pamāja ar galvu Pavļiks, — mēs jau laikam nupat redzējām šīs mašīnas pirmajā nodaļā …

Un, saņēmis dūšu, Pavļiks jau gatavojās atvainoties un pasacīt, ka ir ļoti pateicīgs, ka tas viss briesmīgi in­teresanti, bet ka viņš ļoti steidzas uz pārsiešanu un droši vien ir jau nokavējis un Arsens Davidovičs būs ļoti ne­apmierināts, un tāpēc viņš lūdz atļauju aiziet… Taču tieši tobrīd, kad viņš jau paplēta muti, lai visu to pateiktu,

Gorelovs piegāja pie pretējās starpsienas un līdzās cieši noslēgtai arkai kreisajā pusē nospieda zaļu pogu. Durvis klusu atbīdījās un nozuda biezajā starpsienā. Arkā pavē­rās jauna telpa, vēl zemāka un šaurāka, ar ieapaļu ārējo sienu; pēc visa bija redzams, ka Gorelovs ar Pavļiku jau nonākuši gandrīz pēdējā, visšaurākajā nodalījumā zem­ūdenes pakaļgalā.

Pavļiks še nekad nebija spēris savu kāju un pat neno­jauta, ka aiz pēdējās starpsienas atrodas vēl kādas citas telpas. Pēkšņi viņš iedegās ziņkārē un tūlīt aizmirsa savu nodomu aiziet.

Gorelovs, pieliecies zem pazemās arkas, iegāja jaunā nodalījumā un pasauca:

—   Pavļik, nāc iekšā! Se ne katram izdodas iekļūt. Nāc ātrāk, durvis nedrīkst atstāt vaļā!

Pavļiks nelika sevi divreiz lūgt. Tikko viņš iegāja no­dalījumā, Gorelovs nospieda pie ieejas pogu, un durvis aši aizbīdījās ciet. Pavļiks tomēr paguva ievērot, cik ne­parasti bieza ir starpsiena, kas nošķīra šo nodalījumu no citām zemūdenes telpām.

—   Kāpēc jūs tik aši aiztaisījāt durvis, Fjodor Michai­lovič? — pavēries apkārt, vaicāja Pavļiks.

Nekā sevišķa telpas iekārtā viņš nepamanīja. Uz grī­das divās rindās stāvēja daudzas hermetiski noslēgtas, garas metala kastes. Katrai no tām abas pusēs atradās nelielas kubveida kastes, kuras ar garajām kastēm savie­noja izliektas caurules un vadi. Turklāt katrā garajā kastē no abām pusēm iegāja resni dažāda izmēra vadi un cau­rules. Uz kastēm un telpas sienām bija novietoti daudzi dažādu formu un sistēmu aparati.

—   Mēs tagad esam ūdens elektrolizes kamerā, — Go­relovs atbildēja, uzmanīgi vērodams aparatu rādītājus uz kastēm. — Sajās garajās vannās elektriskā strāva sa­dala ūdeni ūdeņradī un skābekli, katra gāze sakrājas at­sevišķā balonā: kreisajā — ūdeņradis, bet labajā — skā­beklis. No šejienes abas gāzes, katra pa savu vadu, ieplūst atsevišķās gāzes tvertnēs augšējā stāvā. Tur gāzes zem liela spiediena tiek saspiestas, sablīvētas un uzglabātas milzīgos cilindriskos balonos. No šiem baloniem īpaši automatiski aparati precizi nomērītās devās izlaiž abas gāzes, kas, lūk, še, aiz šīs sienas, pa īpašām caurulērri ieplūst dīzes lodveida kamerā. Pabungo pa starpsienu ar pirkstu … Dzirdi, cik dobja un trula skaņa? Tas norāda, ka starpsiena ir ļoti bieza. Tās biezums sasniedz četrus centimetrus! Nedomā, ka tas ir maz. Starpsiena taču iz­gatavota no tik cieta sakausējuma, ka tā vietā būtu vaja­dzīga vismaz pusmetru bieza tērauda siena. Ja še iekļutu gāzes un rastos sprāgstošā gāze, tad nejauša dzirkstele radītu ārkārtīgi spēcīgu sprādzienu. Sai starpsienai jāiz­tur eksplozijas spēks un jāpasargā zemūdene no nelai­mes, bet varbūt arī bojā ejas. Tur aiz starpsienas stiepjas desmitiem cauruļu, pa kurām ūdeņradis un skābeklis strauji plūst uz centrālo un lokveida dīzēm. Lokveida dī­zes izvietotas ap centrālo dīzi pašā zemūdenes galā; ar savām atverēm tās pavērstas tieši atpakaļ. Katrā dīzes kamerā, sadegšanas kamerā, abas gāzes sastopas, sajau­cas un rodas sprāgstošā gāze. Še to sastop dzirkstele, no kuras sprāgstošā gāze eksplodē un dzen kuģi uz priekšu. Ar tūkstoš sprādzieniem minūtē zemūdene at­tīsta ātrumu līdz simt piecdesmit kilometriem stundā. Bez dzinējdīzēm — centrālās un lokveida — otrā lokā, kas aptver kuģa pakaļgalu, atrodas vēl trīsdesmit divas dīzes, kas ar savām atverēm vērstas uz visām zemūdenes pusēm — augšup, lejup, pa labi, pa kreisi un starp šiem virzieniem. Tās ir stūres dīzes un virziena dīzes. Sardzes priekšnieks vadības centralajā postenī, nospiežot pogu, var radīt sprādzienus kādā no šīm dīzēm vai to grupā. Tad zemūdenes pakaļgals, saņemdams vienu vai vairākus grū­dienus tikai vienā virzienā, piemēram, uz labo pusi, no­virzīsies pa labi un līdz ar to pagriezīs kuģa priekšgalu pa kreisi. Šīs dīzes zemūdenei aizvieto parasto stūri, kas allaž stipri bremzē kuģa gaitu. Mūsu zemūdeni Krepins no šīs bremzes atbrīvojis. . . Nu, kā tev šķiet, Pavļik, vai interesanti? — smaidīdams ievaicājās Gorelovs.

—   Briesmīgi interesanti, Fjodor Michailovič! Bet sa­kiet, lūdzu, vai «Pionieris» var iet arī atpakaļgaitā?

—   Var. Tam kalpo vēl viens, augšējais dīzu loks, kas ar savām atverēm pavērsts pret kuģa priekšgalu. īpaša poga uz vadības pults centralajā postenī novada sprāg­stošo gāzi šai dīzu augšējā lokā, un gāze, tur eksplodējot, triecas uz priekšu un dzen zemūdeni atpakaļ. Redzi, cik labi tas viss pārdomāts! Dīzes un eksplozijas var vadīt ari no šejienes, re, no šīs pults. Taču tas ir jo stingri aizliegts, izņemot ārkārtējus gadījumus, piemēram, kad centralais postenis bojāts, notikusi avarija vai katastrofa.