Divu okeānu noslēpums

Kreiseris, dažās minulēs uzņēmis milzīgu ūdens vai­rumu, uzreiz iegrima. Nelīdzēja ne zemūdens prelmīnu bortu biezums, ne daudzās, ūdeni necaurlaidošās starp­sienas. Stiprā ūdens straume kļuva par sava upura — lie­liskā kreisera, ķeizariskās Austrumazijas flotes goda un lepnuma — neaprobežotu valdnieci . . .

—   Pārtraukt skaņu! — kapteinis deva komandu un, pavērsis bālo seju pret vecāko, leitnantu, piebilda: — Jā­ļauj cilvēkiem nolaist laivas.

Kreiseris lēni iegrima ar vidusdaļu, aizvien augstāk izsliedams priekšu un pakaļgalu. Cits pēc cita uz ūdens nolaidās kuteri, motorlaivas, zvejas laivas, glābšanas laivas un ātri pildījās ar ļaudīm. No visām pusēm uz bojā ejošo kuģi steidzās daudzi nelieli kuģīši, kas līdz šim at­radās attālāk jūrā, kā ari tvaikoņa glābšanas laivas.

—  Atļaujiet ziņot, — kapteinim aiz muguras atska­nēja Pļetņeva balss.

Radists stāvēja durvīs ar radiogramu žūksni rokā.

—   Kas jums tur ir? — strauji jautāja kapteinis.

—   Kreiseris «Idzumo» nepārtraukti noraida briesmu signālus. Ziņo, ka grimstot. Nezināmu iemeslu dēļ la­bais un kreisais borts izirstot, ieplūstot ūdens.

—   Labi. Pieņemiet tālākos ziņojumus.

Kapteinis atkal pievērsās okeanam. Ļaudis jau bija atstājuši visus klājus. Vienīgi kreisera komandiera vien­tuļais, druknais stāvs joprojām nekustīgi stāvēja uz aug­šējā tiltiņa. Tad viņš atvadoties pielika roku pie cepures naga. Visa sīko kuģīšu drūzma, kas pulcējās ap lēni grim­stošo kuģi, uzreiz plašā vēdeklī izklida tālu apkārt.

—   Skaidrs, — kapteinis sacīja. — Visi kuģi atstājuši. Lai tagad par visu norēķinās šis vilks! Skaņu! — viņš skarbi deva komandu akustiķim. — Pilnu jaudu!

Visas zemūdens kuģa telpas piepildīja diženās sim­fonijas varenās skaņas.

* *

*

Pēc pusstundas «Pionieris» strauji joņoja uz dienvi­diem un reizē lejup, saaicinādams sapulcēšanās vietā vi­sus komandas locekļus, kas kaujas laikā ar viltīgo ienaid­nieku bija atstāti okeana dziļumos.

X n o d a ļ a divas sarunas

Atsitusi viltīgo uzbrukumu, ekspedicija vēl septiņas dienas palika kaujas vietā un sekmīgi nobeidza sāktos pētījumus. Sevišķi apmierināts ar iegūtajiem rezultātiem bija Šelavins.

Apstiprinājās, ka okeana dibena slāņos sastopama elektriskā enerģija, kas tika vispusīgi izpētīta, un tas ār­kārtīgi uzkurināja Marata izdomas bagāto fantaziju. Viņu jau nodarbināja projekti — organizēt milzīgas elektrisko akumulatoru baterijas, kuras savāc un uzkrāj jūras di­bena slāņos nemitīgi rodošos elektrisko enerģiju un pēc tam aizvada to uz sauszemi rūpniecības, transporta un sadzīves vajadzībām. Marats ar savu entuziasmu prata aizraut pat Selavinu un padarīt viņu par sava projekta dedzīgu piekritēju un aizstāvi. Sienas avīzē parādījās Selavina raksts, kurā viņš uzbruka skeptiķiem un mazti­cīgajiem, kas šaubījās par projekta praktisko nozīmi.

Diskusija iedegās kā ugunsgrēks, un Marats jutās laimes augstumos.

Zemūdene tagad peldēja divu paralēlu straumju sa­skares joslā — še savienojās siltā, transversālā straume, kas nāk no rietumiem, no Falklendu salām uz austru­miem, uz Dienvidafrikas krastiem, un Horna raga auk­stā, platā straume, kas plūst tai pašā virzienā, cieši sa­skaroties ar silto, un izveido Atlantijas daļu austrumu straumes lielajā, noslēgtajā lokā, kas šajOs augstajos platuma grādos apjož visu zemeslodi.

Tāpat kā visos gadījumos, sadur6ties aukstajārti Un siltajām straumēm, šie apgabali kā okeana virspusē, tā dziļumos atšķiras ar daudzām fiziskajām un bioloģiska­jām īpatnībām. Seit atmosfērā visbiežāk novērojamas aukas, m'iglas, liels mākoņu daudzums, lieti, bet okeana ūdeņos — ārkārtēja dzīvības bagātība un attīstība, Sākot ar planktonu (mikroskopiski organismi, kas pasivi peld pa ūdens virsu un ir ūdens faunas barības pamats) un beidzot ar jūras dzīvnieku vislielākajiem pārstāvjiem.

Cik tālu šo apstākļu iespaids izpaužas okeana dziļu­mos? Kādas jaunas, zinātnei vēl nepazīstamas ūdens or-

ganismu sugas tur sastopamas? Kā še izplatās aukstas straumes, kas izceļas pie ledū iekaltā Antarktidas konti­nenta, kūstot šļūdoņiem, un pastiprinātas siltuma izsta­rošanas ietekmē Atlantijas okeana dienvidu antarktiska- jos apgabalos? Kāds še īstenībā dibena reljefs un kā tas ietekmē dziļumu ūdeņu kustību un temperaturu tajos?

Visas šīs un daudzas līdzīgas problēmas nodarbināja zemūdenes zinātnisko ekspediciju. Rosīgs darbs norisi­nājās ne vien biežajās, lai arī īslaicīgajās pieturās, bet arī zemūdenes brauciena laikā — laboratorijās-kabinetos un pat pie borta logiem. Lēni virzoties ar triju desmit­daļu lielu ātrumu un iededzinot neapdraudētos dziļumos spēcīgus prožektorus, zemūdene pievilināja savā tuvumā daudzus ūdens organismus, un Selavina palīgam Sidle- ram, kas reizē bija mākslinieks un ekspedicijas kinoope­rators, sākās ļoti saistošs darbs.

Šajās dienās Pavļiks neatkāpās no Sidlera, jūsmo­dams par visu, kas parādījās prožektora spēcīgajā gaismā, kā ari par ātrumu un mākslu, ar kādu tas viss nekavējoties tika uztverts kinolentā vai attēlots albumā ar zīmuli un krāsām.