Endera spēle

„Kas agri iet gulēt un agri lec augšā," Meizers deklamēja, „tas pusakls mostas un prātiņā vājš."

Endera sapni viņu bija uzšķērduši un pētījuši insektoīdi. Tikai uzšķēržot nevis viņa ķermeni, bet gan atmiņas. Viņi at­tēloja tās kā hologrammas un mēģināja izprast. Sapnis bija ļoti savāds, un, ejot caur gaiteni uz simulatora telpu, Enders nespēja to aizmirst. Insektoīdi viņu mocīja miegā, Meizers neliks mierā nomodā. Laika atpūtai nebija. Enders piespie­da sevi pamosties. Acīmredzot Meizers Endera samalšanu miltos bija domājis nopietni: likt viņam spēlēt, kad viņš ir noguris un samiegojies, bija tik lēts un vienkārša triks, ka En­deram jau vajadzēja ar ko tādu rēķināties. Nu labi, šodien tasviņam neizdosies.

Viņš apsēdās pie simulatora un atklāja, ka eskadriļas viņu jau gaida. Pretinieka vēl nebija, tāpēc viņš sadalīja floti divās armijās un sāka mācību kauju, kurā pats komandēja abas pu­ses, lai pārraudzītu katru komandieri. Sākumā viņi bija lēnī­gi, bet drīz vien kļuva sparīgāki un veiklāki.

Pēkšņi kaujaslauks kļuva tukšs, kuģi izzuda un acumirkli viss pārmainījās. Pie tuvākās malas viņi ieraudzīja trīs gais­mas iezīmētas cilvēku flotes kuģu kontūras. Katram divpa­dsmit iznicinātāju. Pretinieks, acīmredzot jau informēts par cilvēku klātbūtni, bija izveidojis sfēru ar vienu kuģi pašā centrā. Enders nebija viegli apmuļķojams — tas nevarēja būt karalienes kuģis. Insektoīdiem bija divreiz vairāk iznicinā­tāju nekā Enderam, taču viņi bija sagrupējušies pārāk cieši kopā — Dr. Ierīce varēs nodarīt daudz lielākus postījumus, nekā pretinieks gaidīja.

Enders izvēlējās vienu kuģi, lika tam attēlā mirgot un ieru­nājās mikrofonā:

„Alaj, tas ir tavējais, piešķir Petrai un Vladam iznīcinātājus pēc savas izvēles."

Tad viņš sadalīja pārējos kuģus un iznīcinātājus un no kat­ra kuģa vienu iznīcinātāju rezervēja BInam.

«Aizslīdi gar sienu zem viņiem, Bīn, ja vien viņi nesāk tevi vajāt — ja tā, tad atgriezies drošībā pie rezerves spēkiem. Ci­tādi — novietojies tā, lai varu tevi ātri izsaukt. Alaj, sūti savus spēkus ciešā vienībā pret viņu sfēru. Nešauj, pirms es neesmu licis. Tas ir tikai manevrs."

„Tas būs viegli, Ender," Alajs teica.

«Viegli, bet kāpēc gan neuzmanīties? Es gribu uzvarēt, ne­zaudējot nevienu kuģi."

Enders sadalīja rezerves divās daļās, kas noteiktā attālumā sekoja Alajam; Bīns vairs nebija redzams, bet Enders laiku pa laikam pārslēdzās uz Bīna perspektīvu, lai zinātu, kur viņš atrodas.

Alajs bija iesācis bīstamu spēli ar pretinieku. Viņa bultas formā sagrupētie spēki nemitīgi zondēja pretinieku izveido­to sfēru. Tiklīdz viņš tai pietuvojās, insektoīdu kuģi atkāpās, gluži kā vilinādami viņu pie centrā esošā kuģa. Alajs ātri aiz­slīdēja sāņus; insektoīdu kuģi nepārtraukti sekoja viņa ma­nevriem, atkāpdamies, kad viņš bija tuvumā, un atgriezda­mies sfēriskajā izkārtojumā, kad viņš bija attālāk.

Māņu kustība, atkāpšanās, straujš lēciens uz citu sfēras punktu, atkal atkāpšanās, atkal māņu kustība — un tad En­ders pavēlēja:

«Dodies iekšā, Alaj!"

Kuģiem sākot uzbrukumu, Alajs piezīmēja:

„Tu taču zini, ka viņi vienkārši izlaidīs mani cauri, ielenks un aprīs dzīvu."

„Tikai ignorē to kuģi centrā."

„Kā teiksiet, šef."

Sfēra, protams, sāka sarauties. Enders izsauca rezerves spēkus, un pretinieka kuģi sagrupējās tajā sfēras pusē, kur rezerves spēki atradās vistuvāk.

„Uzbrūc tur, kur viņi sablīvējušies visvairāk!" Enders pavēlēja.

„Tas būtu pretrunā ar visu četrus tūkstošus gadu seno militā­ro vēsturi," Alajs, sūtīdams savus iznīcinātājus uz priekšu, teica, „Mums jāuzbrūk tur, kur mums būtu skaitliskais pārsvars."

„Šajā simulācijā viņi acīmredzot nezina, uz ko ir spējīgi mūsu ieroči. Tas nostrādās tikai vienreiz, toties būs iespai­dīgi. Uguni!"

Alajs izšāva. Simulators reaģēja brīnišķīgi: laukam izple­šoties, žilbinoši uzliesmoja vispirms viens vai divi, tad ducis, tad vairākums pretinieka kuģu.

„Turies tālāk!" Enders brīdināja.

Kuģus, kas atradās sfēras otrā pusē, ķēdes reakcija neaiz­skāra, taču tos nomedīt un iznīcināt bija pavisam viegli. Bīns parūpējās par tiem, kas mēģināja bēgt uz viņa kontrolēto pusi. Kauja bija beigusies. Uzdevums izrādījās vieglāks nekā lielākā daļa iepriekšējo.

Kad Enders to pateica Meizeram, viņš tikai paraustīja plecus.

„Tā bija īsta uzbrukuma simulācija. Jābūt vienai kaujai, kurā viņi nezina, kas mums pa spēkam. Tagad sāksies īstais darbs. Nekļūsti iedomīgs, drīz es apdraudēšu tevi daudz no­pietnāk."