EVAŅĢĒLISTU STĀSTI

Lūka savos tekstos ietilpinājis gandrīz visu Marka evaņģēliju, kas aizņem vairāk nekā trešdaļu viņa vēstī­juma. Taču viņš šo aizgūto materiālu pakļāvis visai iz­teiksmīgai pārstrādei, kas vēl skaidrāk ļauj apjaust viņa nolūkus. Vispirms viņš nogludina Marka skarbo stilu un atmet visu to, kas ar savu lētticību un klajām aplamī­bām intelektuāli attīstītākos lasītājos varētu izraisīt skep­tisku attieksmi. Ņemsim kaut vai pazīstamo incidentu ar vīģes koku. Lūka šo gadījumu vispār nepiemin, jo droši vien viņam vientiesīgu ļautiņu izplatītais nostāsts, ka Jēzus esot nolādējis nevainīgo koku, šķitis nepatīkams un absurds. Jēzus šajā nostāstā atgādina pārsteidzīgu un dusmās netaisnīgu vārdotāju, bet tas ir dziļā pret­runā ar to koncepciju, kādu Lūka cenšas iepotēt savā lasītājā. Izlabodams Marku, viņš vēl lielākā mērā nekā Matejs mīkstinājis, idealizējis un sacildinājis gan Jēzu, gan arī pat viņa mācekļus. Tas ne tikai bija saskaņā ar viņa gara kultūru, izglītību un augstākajiem morāles priekšstatiem, bet arī vienlaikus veicināja galvenā mērķa sasniegšanu — apgāzt nopulgo jumus un kristietībai pie­vērst labas gribas cilvēkus no grieķu un romiešu sa­biedrības vidus.

Lūkas evaņģēlija teksts noteikti liecina, ka tā autors labi pazinis grieķu un romiešu literatūru. Atbilstoši tā laika literatūras normām un konvencijām viņš savu darbu ievada ar īsu priekšvārdu, kurā īsi izklāsta šī traktāta avotus un ieceri, turklāt veltīdams to kādam «cienījamam Teofilam», par ko, starp citu, mums nav zināms, vai tas bijis viņa protektors vai arī draugs.

Taču tās ir tikai ārējas, uz literāro tehniku un etiķeti attiecināmas pazīmes. Daudz svarīgāks ir tas, ka Lūka bija patiesi talantīgs rakstnieks ar augstu vārda kultūru un dziļu sava darba izpratni. Viņa stils ir līdzsvarots un nopietns, leksika bagātīga, teikumu konstrukcija nosvērta un nekļūdīga, gramatiskās formas aizvien rūpīgi izkop­tas, sintakse veidota ar dabisku un ritmisku plūdumu. Turklāt viņš ir apdāvināts stāstītājs. Jēzus dzīves ainas ir dramatiski saspringtas, dinamiskas un tēlainas, bet to personāži tik izteiksmīgi un raksturīgi, ka uz laiku lai­kiem iespiedušies paaudžu atmiņā.

Pats Lūka tomēr sevi uzskatījis vispirms par vēstur­nieku. Kā vienīgais no evaņģēlistiem viņš mēģinājis Jē­zus dzīvi hronoloģiski saistīt ar Romas impērijas vēsturi, lai šādā veidā savu vēstījumu iekļautu konkrētos laika ietvaros. Lai gan — kā mēs to vēlāk redzēsim — šās hro­noloģiskās saistības precizitāte palaikam ir diezgan ap­šaubāma, tomēr nevar noliegt, ka Lūkam šajā jomā ir zināmi sasniegumi. Viņš vienīgais Jaunajā derībā piemin pēc prokuratora Kvirīnija pavēles izdarīto tautas skaitī­šanu un sauc vārdā Romas ķeizarus. Lai novērtētu Lū­kas metodi, minēsim vienu piemēru. Viņa evaņģēlija trešā nodaļa sākas ar šādu teikumu: «Bet ķeizara Tibērija piecpadsmitajā valdības gadā, kad Poncijs Pilāts bija zemes valdītājs Jūdejā un Hērods valdnieks Galilejā, un Filips, viņa brālis, valdnieks Iturejā un Trahonijā, un Lizanijs valdnieks Abilenē, augsto priesteru Annas un Kajafas laikā, dieva vārds nāca pār Jāni Caharijas dēlu tuksnesī.» Tibērija piecpadsmitais valdīšanas gads iekrīt mūsu ēras 29. gadā. Poncijs Pilāts bija Jūdejas proku- rators no 26. līdz 36. gadam. Anna un Kajafa pārmaiņus ieņēma augstā priestera amatu no 6. līdz 36. gadam. Aptuveni šajā pašā laikposmā valdīja arī pieminētie tetrarhi Hērods, Filips un Lizanijs. Tādējādi redzam, cik noderīgas ir šīs ziņas Jaunās derības hronoloģijas no­skaidrošanā.

Kā jau minēts, evaņģēliji ilgu laiku bija apgrozībā kā r nonīmi sacerējumi, un tikai vēlāk ļie tika piedēvēti no­teiktiem autoriem. Tas, protams, attiecināms arī uz Lūku. Taču šajā gadījumā šis fakts jāatzīst par visai dīvainu.; Mēs jau redzejam, ka Lūkas evaņģēlijs veidots pēc kla- s skās literatūras paraugiem, atbilstoši visiem tās noteiku­miem un kanoniem. Tāpēc grūti ticēt, ka Lūka nebūtu ievērojis vienu no šīs literatūras pamatnosacījumiem, pec kura katram literārām darbam jāuzrāda tā nosau­kums un autors, vienalga, ar patiesu vai pieņemtu vārdu.

_ Uz kāda pamata tad mēs varētu apgalvot, ka pārrunajamā evaņģēlija autors ir tieši Lūka, grieķu ārsts un Pāvila ceļojumu biedrs? Ir Bībeles zinātnieki, kuri par to šaubās. Aplūkosim dažus no viņu argumentiem, kas Laistās uz evaņģēlija teksta analīzi.