Inženiera Garina hiperboloīds

—  Tā gan — ahā! Vai beidzot sapratāt? … Un tad, šais vislielākās panikas dienās, mēs, tas ir, es, jūs un vēl trīs simti tādu pašu bifeļu, pasaules mēroga neliešu vai finansu karaļu, — izvēlaties nosaukumu pēc savas gaumes, sagrābsim pasauli aiz rīkles … Mēs nopērkam visus uzņēmumus, visas rūpnīcas, visus dzelzceļus, visu gaisa un jūras floti… Viss, kas mums vajadzīgs un kas var noderēt, būs mūsu. Tad mēs uzlaižam gaisā šo salu kopā ar šahtu un paziņojam, ka zelta krājumi pasaulē ir ierobežoti, zelts atrodas mūsu rokās, un zeltam tiek atdota atpakaļ agrākā funkcija — būt par vienotu vērtī­bas mērauklu.

Rollings klausījās, atgāzies pret krēsla atzveltni, viņa mute ar zelta zobiem atvērās kā haizivij, seja tumši pie­sarka.

Tā viņš nekustīgi sēdēja, zibsnīdams ačelēm. Lamola kundze uz mirkli pat nodomāja: vai tikai veci neķers trieka.

—  Ahā! — Rollings atkal ieķērcās. — Ideja ir dros­mīga … Jūs varat cerēt uz panākumiem … Bet jūs ne­esat ņēmuši vērā visādus streikus, dumpjus …

—  Tas viss ņemts vērā pirmām kārtām, — Garins strupi noteica. — Sākumā mēs ierīkosim milzīgas kon­centrācijas nometnes. Visus, kas nebūs apmierināti ar mūsu režīmu, — aiz dzeloņdrātīm. Pēc tam — realizēsim likumu par smadzeņu kastrāciju. Tātad, dārgais draugs, jūs ievēlēsiet mani par vadoni? … Ha! (Viņš negaidīti piemiedza ar aci, un tas bija gandrīz šaušalīgi.)

Rollings nodūra pieri, sarauca uzacis. Viņam jautāja, viņ-a pienākums bija padomāt.

—  Jūs piespiežat mani to darīt, mister Garin?

—   Kā gan citādi, onkulīt? Vai tad uz ceļiem būs jālūdzas? Piespiežu, ja jūs paši vēl neesat sapratuši, ka jau sen gaidāt mani kā glābēju.

—  Ļoti labi, — Rollings noteica caur zobiem un pa­stiepa Garinam violetu, raupju roku.

—   Ļoti labi, — Garins atkārtoja. — Notikumi attīs­tās strauji. Nepieciešams, lai kontinentā būtu pareizi no­skaņoti trīssimt karaļu. Jūs uzrakstīsiet viņiem vēstuli par to, cik neprātīgi rīkojas valdība, sūtīdama floti ap­

šaudīt manu salu. Jūs pacentīsieties sagatavot viņus «zelta panikai». (Viņš izsita knipi; piesteidzās livrejā tērptais sulainis.) Ielej vēl šampanieti. Tātad, Rolling, iedzeram par lielo vēsturisko apvērsumu … Vai ne, draudziņ, bet kaut kāds Musolīni ir vienkārši kucēns …

Pjotrs Garins vienojās ar misteru Rollingu … Vēstu­rei sānos bija ietriekti pieši, vēsture aizaulēkšoja, skan­dinādama ar zelta pakaviem pa muļķu galvaskausiem.

108

Iespaids, kādu Amerikā un Eiropā atstāja Klusā okeāna eskadras bojā eja, bija satriecošs, nepieredzēts. Ziemeļamerikas Savienotās Valstis saņēma sitienu, kas atbalsojās visā pasaulē. Vācijas, Francijas, Anglijas, Itālijas valdības negaidīti ar neveselīgu nervozitāti sa­sparojās: likās — ja nu šogad (ja nu nekad vairs) ne­būs jāmaksā procenti no zelta uztūkušajai Amerikai? «Milzis, izrādās, stāv uz māla kājām,» rakstīja avīzēs, «iekarot pasauli nemaz nav tik vienkārši…»

Turklāt ziņojumi par «Arizonas» pirātiskajām dēkām radīja pārtraukumu jūras tirdzniecībā. Tvaikoņu īpaš­nieki atteicās iekraut, kapteiņi baidījās braukt pāri okeā­nam, apdrošināšanas biedrības paaugstināja maksāju­mus, banku pārvedumos izcēlās haoss, sākās vekseļu protestēšana, izputēja vairākas tirdzniecības firmas, Japāna pasteidzās iegāzt Amerikas koloniālajos tirgos savas lē­tās un draņķīgās preces.

Nelaimīgā jūras kauja izmaksāja Amerikai lielu naudu. Cieta prestižs jeb, kā to mēdza saukt, «nacionā­lais lepnums». Rūpnieki prasīja mobilizēt visu jūras un gaisa floti — karot līdz galīgai uzvarai, lai maksā ko maksādams. Amerikas laikraksti draudēja, ka «nenovilks sēru drānas» (laikrakstu nosaukumi bija apvilkti ar melnu rāmīti, tas uz daudziem atstāja iespaidu, lai gan tipo­grāfiski nemaksāja dārgi), kamēr Pjers Garrī nebūs at­vests dzelzs būrī uz Ņujorku un nosēdināts uz elektriskā krēsla. Pilsētās, iedzīvotāju burzmā, izplatījās baumas par Garina aģentiem, kas esot apgādāti ar kabatas infrasarkano staru. Gadījās, ka piekāva nepazīstamas

personas un acumirklī izcēlās panika uz ielas, kinoteātrī, restorānos. Vašingtonas valdība skaļi klaigāja, bet pa­tiesībā bija briesmīgi apjukusi. Minukuģis, kas vienī­gais no visas eskadras nebija gājis bojā pie Zelta salas, atveda kara ministram ziņojumu par kauju — tik šaus­minošus sīkumus, ka tos neiedrošinājās publicēt. Piecpadsmitcollīgie lielgabali izrādījās nevarīgi pret Neliešu salas gaismas torni.

Visas šīs nepatikšanas piespieda Savienoto Valstu valdību sasaukt Vašingtonā konferenci.

Kad bija izsludināta konferences sasaukšanas diena, laikrakstu redakcijas, visas pasaules radiostacijas sa­ņēma paziņojumu, ka inženieris Garins personīgi pieda­līsies atklāšanā.

109

Garins, Cermaks un inženieris Sefers laidās ar liftu galvenās šahtas dziļumā. Aiz vizlas lodziņiem bezgalī­gās rindās ņirbēja caurules, vadi, nostiprinājumi, eleva­toru akas, platformas, dzelzs durvis.