Kapteiņa Zilā lāča trispadsmit ar pus dzīves

“Es vēlos uzzināt, ko vērta patiesībā ir Naktigalgala izglī­tība. Tādēļ mans priekšlikums ir šāds: ja tu atbildēsi uz septi­ņiem jautājumiem — septiņiem! —, tad esjūs visus atlaidīšu brīvībā. Jūs katrs dabūsiet pa kuģītim un varēsiet doties, kur deguns rāda."

Groots un Cilie cerīgi sablisināja acis.

“Ja Zilais lācis nespēs atbildēt uz maniem jautājumiem, tadjūs tiksiet iemesti pie haizivīm. Ar mūziku!"

Kas man atlika? Un vispār jau man nevarēja noiet greizi. Es taču nebiju nekāds apdauzītais. Biju naktsskolas absol­vents. Turklāt man galvā bija leksikons. Nevarēju iedomāties nevienu jautājumu, uz kuru es nespētu atbildēt.

"Lai notiek!"

Septiņi jautājumi

“Labi — tad pirmais jautājums, par naktigalgalismu. Kas ir tumsas mākonis?”

Ehei, to taču es kādreiz zināju. Nav svarīgi: leksikon, lūdzu!

Leksikon?

Leksikon?

Leksikons klusēja.

Tik svarīgs brīdis, un tas tēlo beigtu. No otras puses, ska­tīsimies patiesībai acīs: vai ir bijis kāds izšķirošs mirklis, kad es būtu varējis uz to paļauties?

Izskatījās, ka vajadzēs vien tikt galā pašam. Beigu beigās

es taču to visu biju mācījies. Redzēsim, cik daudz man izdo­sies atcerēties:

"Tumsas mākonis rodas, hidrospektriski koncentrējoties kosmiskajai tumsai no izplatījuma nomaļākajiem apvidiem, kas nav pietiekami izgaismoti ar zvaigžņu mirdzumu. Tumsas mākoņa vidū ir 89 688 999 453 345 784 002,347 naktigalgali, savukārt gar malām tikai 45 367 205 778 659 010,644 naktigalgali. Jaudīgākais enerģijas veids mums pazīstamajā Visumā. Piejaucējams vienīgi ar profesionālām metodēm un izmantojot naktigalgalatoru."

Uff! Kaut kas man prātā ir aizķēries.

"Htn… nav slikti. Protams, tas par Visuma jaudīgāko ener­ģiju ir blēņas. Jaudīgākā enerģija Visumā vēl aizvien esmu es, skaidrs? Otrais jautājums, par Camonijas filozofiju: kas ir asinskāju grobiānisms?”

Leksikon?

Leksikon? Asinskāju grobiānisms? Lūdzu?

Joprojām nekā. Atcerējos, kā par šo filozofijas novirzienu biju diskutējis ar Fredu un Kvertu. Cik tas bija sen…

"Ē… Filozofijas novirziens, kura pamatnostādnes vēsta, ka, aplūkojot priekšmetus ar pienācīgu neiejūtību, neviens no tiem neietver cita pastāvēšanu. Asinskāju grobiānisma pamatlicējs ir dr. Grobiāns G. Grobiāns, kura galvenais postulāts "Es jūs ignorēju, tātad arī jūs mani ignorējat" ir ne tikai viņa grobiānisma perioda galvenā sacerējuma no­saukums, bet arī noveda pie tā, ka Grobiāns G. Grobiāns ļoti ātri ieslīga aizmirstībā. Visupēdīgi kādā Atlantīdas etnogrā­fiskā muzeja rīkotā priekšlasījumā par grobiānismu viņš tik cītīgi lecās ar klausītājiem, ka arī klausītāji sāka lekties pretī, un kāds asinskājis viņu nosita ar vāli."

Pff. Bez leksikona tomēr diez kas nav.

"Nekas, nekas, nav slikti… Trešais jautājums, par Camo­nijas liriku: kā skan dzejojums par Tumšo kalnu kāpuru?”

Tas bija neģēlīgs jautājums, tomēr mani it nemaz ne­biedēja. Camomīns to uzdeva, domādams, ka es, kā ikkurš katrs Camonijas skolēns, šo briesmīgi garlaicīgo opusu nebūšu iemācījies. Nejēdzīgais akmens nezināja, ka es šo kāpuru pazinu personīgi, kopā ar viņu biju soļojis pa Tum­šajiem kalniem, un leksikons atkal un atkal bija skandinājis man ausīs dzejoli. Tagad es to līdz kapa malai zināšu no galvas.

Lai dzelzu sienas kūst man tekās,

Man priekšā ceļš vēl ciets un spīvs,

Nost ar tumsas spogubekām,

Racējs nākotnē kļūs brīvs!

Kam gars ir možs, tam gribā rosme Sev kalnos ceļu droši lauzt.

No klusuma dzimst elles troksnis,

Bez tā šos kalnus nevar grauzt.

Lai tagad nenobiedētu pēdējos labvēlīgos lasītājus, kas vēl izturējuši līdz šim brīdim, 74 pantiem pārlēkšu pāri. Taču camomīnam es bez misēšanās noskaitīju visu poēmu, līdz pašai pēdējai rindiņai:

Tad izkūst dzelzs, tad mūris salūst,

Un jaunā ailē gaisma rist,

Var sejā vēja pūtu sajust Un priekšā ceļu ieraudzīt.