Labas zīmes

- Tas biju es, - viņš atzinās. - No sākta gala domāju, ka viņus izgudroja tavējie.

- Tiešām? Bet mēs uzskatām, ka jūs.

Kroulijs vēroja dūmus sānspogulī.

- Nu ko? Braucam uz Riču? - viņš ierosināja.

Kroulijs nevīžoja pat rezervēt vietu. Viņa pasaulē galdiņu pasūtīšana attiecās uz citiem.

azirafals kolekcionēja grāmatas. Ja viņš būtu pret sevi pilnīgi atklāts, tad atzītu, ka antikvariāts kalpo tikai to glabāšanai. Taču Azirafals nebija izņēmums. Lai saglabātu iespaidu par vienkāršu grāmatu antikvariātu, eņģelis izmantoja visus nevardarbīgos līdzekļus, lai atturētu cilvēkus no grāmatu pirkšanas. Nepatīkamu mitruma smaržu, drūmas telpas, neērtu darba laiku. Šajā jomā Azirafals bija spīdeklis.

Grāmatas viņš sāka krāt jau sen un, kā visi bibliofili, bija specializējies.

Azirafala krājumā bija vairāk nekā sešdesmit pareģojumu grāmatu, kas attiecās uz pēdējiem otrās tūkstošgades gadsimtiem. Viņam piemita vājība uz Vailda darbu pirmizdevumiem; visbeidzot, viņam piederēja pilns Bībeļu komplekts, slavens ar burtliču kļūdām.

Azirafala kolekcijā bija Netaisnā Bībele, kurā tipogrāfijas kļūdas dēļ pants 1. Vēstulē korintiešiem skanēja tā: Jeb vai jūs nezināt, ka netaisni iemantos Dieva valstību? Bija arī Ļaunā Bībele - Barker and Lucas 1632. gada izdevums, - kuras sestajā bauslī bija izlaists priedēklis ne-, tāpēc tas skanēja šādi: Tev būs laulību pārkāpt. Viņam bija arī Izlādēšanas Bībele, Sīrupa Bībele, Stāvošo zivju Bībele, Čeringkrosas Bībele un tā tālāk. Pilnīgi visas. Pat visretākā - 1651. gadā Bilton and Scaggs Londonā izlaistā Bībele.

Pirmā no trim lielajām izdevniecības katastrofām.

Šo grāmatu parasti sauca par Piķa un Zēveles Bībeli. Izdevumā bija pieļauta pagara pārrakstīšanās, ja varētu tā teikt, Ecēhiēla grāmatas 48. nodaļas piektajā pantā.

KAUT VELNS TO PARAUTU!'

6. Blakus ĒJraimam no rītiem līdz vakariem ir Rūbena cilts

daļa.

Bilton and Scaggs izdevniecības otrā katastrofa notika 1653. gadā. Pateicoties neparastai veiksmei, viņu rokās nonāca viena no slavenajām Pazaudētajām kvartām -trim Šekspīra lugām, kas atkārtoti netika izdotas, tamdēļ zudušas mūslaiku zinātniekiem un teātra skatītājiem, l.idz mums nonākuši tikai darbu nosaukumi. Šī bija viena no Šekspīra agrīnajām lugām, Komēdija par Robiņu Hudu Jeb Šērvudas mežs.¹³

Biltona kungs par Kvartu samaksāja gandrīz sešas ginejas, ticēdams, ka gūs divkāršu peļņu, izdodams to cietos vākos.

Un tad viņš lugu pazaudēja.

Trešās katastrofas cēloni nespēja izskaidrot nedz Bil-tons, nedz Skagss. Kur tik pagriezies, visur drudžaini tirgoja pareģojumu grāmatas. Nostradama Centūrijas angļu valodā piedzīvoja trešo izdevumu. Pieci Nostradami, katrs apgalvodams, ka ir īstais, devās uzvarošās autogrāfu izdalīšanas tūrēs. No grāmatnīcu plauktiem ātri pazuda mātes Šiptones Pareģojumu kolekcija.

Katrs Londonas un piepilsētas izdevējs, kopskaitā astoņi, iekļāva izdevumu sarakstā vismaz vienu pareģojumu grāmatu. Visas bija satriecoši paviršas un lielo popularitāti ieguva ar neskaidro, vispārējo visvarenību. Tika pārdots tūkstošiem un tūkstošiem eksemplāru.

- Tikpat kā licence naudas kalšanai! - Biltona kungs teica Skagsa kungam¹⁴. - Cilvēki ķer raudādami! Tūlīt pat jādrukā augšā kādas raganas pareģojumu grāmata!

Nākamajā dienā manuskripts jau bija rokā, jo autores laika izjūta, kā vienmēr, bija precīza.

Nedz Biltona, nedz Skagsa kungs nenojauta, ka atsūtītais manuskripts ir vienīgais pareizais pravietojums cilvēces vēsturē, kas precīzi pareģo trīssimt četrdesmit gadu un vēl tālākā nākotnē, konkrēti aprakstot notikumus, kas beigsies ar Armagedonu. Katrs vārds bija zelta vērts.

Bilton and Scaggs izdeva pravietojumus 1655. gada septembrī, īsti laikā pirms Ziemassvētkiem¹⁵, un tas bija pirmais izdevums Anglijas vēsturē, kuru pārdeva par pazeminātu cenu.

Tomēr grāmatu neviens nepirka.

Pat mazajā Lankašīras grāmatnīcā, kuras īpašnieks Izlika Pravietojumus skatlogā ar zīmi Vietējā autore.

Autore Agnese Natere par to nebrīnījās, taču viņu maz kas varēja pārsteigt.

Lai nu kā, Agnese nerakstīja nedz pārdošanai, nedz naudas vai slavas dēļ, bet tikai vienīgā autoreksemplāra dēļ, kas viņai pienācās.

Neviens nezina, kur palika daudzie neizpirktie eksemplāri. Tos neatrast nedz muzejos, nedz privātkolekcijās, pat Azirafala antikvariātā ne. Eņģelis saļimtu ceļgalos, ja Pravietojumi tiktu viņa manikirētajās rokās.

Īstenībā visā pasaulē bija saglabājies tikai viens Agneses Nateres pravietojumu eksemplārs.

Un tas atradās apmēram četrdesmit jūdzes no vietas, kur Kroulijs un Azirafals baudīja visnotaļ gardu maltīti, un, runājot pārnestā nozīmē, tas nupat bija sācis tikšķēt.