Lampas bērni 2 grāmata Babilonas zilā Džine

Ņujorkā ausa auksts decembra rīts. Bija sācies skolu brīvlaiks, un sāka snigt pirmais sniegs. Pa savas guļam­istabas logu septītajā stāvā Džons kopā ar Filipu vēroja sniegu un nodrebinājās. Katra sniegpārsla atgādināja, cik ilgi vēl būs jāgaida, līdz viņi atkal varēs lietot savu spēku. Sajuzdams aukstumu vairāk nekā parasts cil­vēks, Džons uzvilka vēl vienu svīteri un, šausmu pār­ņemts no tā, ko redzēja, noraizējies saduga. Viņam un māsai bija tikai divpadsmit gadu, bet abi bija pietiekami veci, lai atcerētos Ņujorkas ziemas, kas reizēm ievilkās līdz aprīlim.

-   Mums, kā parasti, laimējas, viņš novaidējās. Būt džiniem pilsētā, kur ziema ilgst četrus mēnešus.

-    Liekas, pagājusi vesela mūžība, kopš man tiešām bija silti, Filipa sacīja. Pagājusi nost no loga, viņa ap­sēdās uz pulētās koka grīdas un atspiedās pret milzīgu radiatoru. Šķiet, ka neesmu jutusies silti kopš tās pēc­pusdienas parkā. Kad es biju vāvere un tu piekūns.

-   Nepiemini piekūnus, Džons nomurmināja, apsēz­damies viņai blakus. Viņš jau tā bija nomākts, un sniegs šajā aukstajā decembra rītā padarīja viņa noskaņojumu vēl drūmāku.

Taču tieši pirms pusdienlaika sniegs mitējās, un māte ienāca apjautāties, vai dvīņi nevēlas kopā ar viņu iziet laukā, lai iepirktos Ziemassvētkiem. Džons un Filipa uzreiz pielēca kājās un metās pie sienas skapjiem, lai aši saģērbtos, jo atšķirībā no cilvēkbērniem jauniem džiniem iepirkties patīk vienmēr.

Viņi uzvilka biezākos zābakus, siltākos mēteļus un pa Medisona avēniju devās uz priekšu kopā ar māti, kura bija uzvilkusi sabuļādas kažoku, uzlikusi elegantu ka­žokādas cepuri un apāvusi Tommy Trinder zābakus ar trušādas oderi. Uz acīm viņai bija Blue Max slēpošanas brilles. Kaut arī saģērbusies brišanai pa sniegu, viņa jo­projām izskatījās valdzinošāka par jebkuru aktrisi Kino­akadēmijas balvas "Oskars" pasniegšanas ceremonijā.

Kādu laiku viss gāja gludi. Dvīņi nopirka grāmatu tēvam, savukārt tēvocim Nimrodam glītu, sarkanu Campbell&Bummer kaklasaiti. Bērni nešaubījās, ka tā viņam patiks, jo tēvocis valkāja vienīgi sarkanas krāsas kaklasaites. Taču, stāvot Rokfellera laukumā, vērojot slidotājus un klausoties dziesmu "Mēs vēlam jums prie­cīgus Ziemassvētkus", dvīņi sāka justies savādi. Sākumā šī sajūta nebija nekas vairāk par vispārēju satraukumu, bet pēc kāda laika abi sāka svīst un strauji elpot, viņiem pat sametās slikta dūša. Gonta kundze uzreiz atskārta, kas īsti notiek.

Šeit visapkārt skan pārāk daudz vēlējumu un vēlē­šanās, viņa paskaidroja un ātri apturēja taksometru, lai vestu bērnus uz mājām. Cilvēki vēlas šo, vēlas to, novēl cits citam priecīgus Ziemassvētkus, nemaz neru­nājot par laba vēlējumiem. Viss būtu kārtībā, ja jūs būtu parasti cilvēki. Bet jūs esat jauni džini aukstā ziemā, un šīs vēlēšanās jums nav pa spēkam. Pat ja arī gribētu kaut ko darīt. Un tas jums abiem nāk par sliktu.

-   Es tiešām jūtos mazliet savādi, Džons atzinās, kad viņi sēdēja taksometrā. It kā apdullis un apjucis.

-    Vai tas ir kas jauns? Filipa vārgi pajautāja, bet Džons jutās pārāk noguris, lai atbildētu. -

-   Man vajadzēja iedomāties, ka tā var notikt, Gonta kundze pati sevi norāja. PDV ir ļoti parasta parādība šai laikā. Es pati mēdzu to izjust uz savas ādas, kad bērnībā dzīvoju Londonā.

-    PDV? Filipa nočukstēja. Kas tas ir?

-    Pārāk daudz vēlēšanos, māte atbildēja.

Filipa piekrītoši pamāja. Viņa bija dzirdējusi par vē­lēšanos neapzinātu piepildīšanu, kas notika tad, ja džins izpildīja kāda cilvēka vēlēšanos, pats to nemaz neapjau­šot. Tā bija gadījies toreiz, kad viņa neviļus bija panā­kusi, ka saimniecības vadītāja Trampa kundze laimē Ņujorkas pavalsts loterijā. Bet PDV viņai bija kas pil­nīgi jauns.

-   Pēc brīža jau jutīsieties labi, Gonta kundze mieri­nāja. Tiklīdz atkal izdosies jūs sasildīt. Bet man ienāca prātā, ka jūs abus varbūt vajadzētu aizvest pie džinu ārsta. Lai palīdzētu pārvarēt ziemas apātiju.

-    Kas tā tāda? Džons novaidējās.

-    Parasta džinu spēju stagnācija, māte paskaid­roja.

Pēc brīža taksometrs piebrauca pie viņu mājas, un Gonta kundze skubināja bērnus taisnā ceļā doties uz dzīvojamo istabu, kur kamīnā rāmi kurējās uguns.

-    Apsēdieties pie uguns, bērni, viņa teica. Drīz vien jums būs silti.

Atradusi malkas grozu tukšu un tikai pāris ogļu ga­balu spainī, Gonta kundze aicināja palīgā Trampa kun­dzi. Lai gan Trampa kundze bija laimējusi loterijā, viņa turpināja strādāt pie Gontiem, jo bija tiem pieķērusies, it īpaši bērniem, kaut gan viņai nebija ne jausmas, ka tie ir džini. Trampa kundze tāpat nezināja, ka 33 miljo­nus dolāru laimējusi, Filipai izpildot viņas vēlēšanos.

Trampa kundze parādījās durvīs, plati smaidīdama, lai izrādītu savus dārgos, jaunos zobus. Zem uzsvārča viņai bija mugurā Christian Ribbentrop kleita un ap kaklu piecu virteņu pērļu rota. Matus viņa bija grie­zusi un krāsojusi pie Pierre Petomane Piektajā avēnijā un izskatījās tik labi kā vēl nekad.