Lampas bērni 2 grāmata Babilonas zilā Džine

Dibaks saviebās. Baks, viņš pārlaboja. Vienkārši

Baks, labi? Nevaru ciest savu vārdu. Kāds zēns skolā man par to pamatīgi ierieba. Teica, ka es esot ļauns un tamlīdzīgi. Tad nu es viņu pārvērtu par tarakānu. Tikai uz laiku. Bet mana māte pārskaitās ne pa jokam. Arī par to, ko izdarīju savam matemātikas skolotājam.

-    Oho, Džons iesaucās, no tiesas apbrīnodams Dibaku. Viņš bija sapņojis nodarīt ko šausmīgu arī savam matemātikas skolotājam. Ko tu izdarīji?

Dibaks plati pasmaidīja, jo, otra zēna apbrīnots, jutās kā varonis. Šis skolotājs, Striknīna kungs, vienmēr man piekasījās. Jo nesapratu kvadrātvienādojumus un tamlīdzīgi. Tā nu es izdomāju, ka likšu viņam nojaust, kā jūtos es. Ja galīgi neveicas matemātikā. Divas dienas tas idiots pat nevarēja saskaitīt divi plus divi, kur nu vēl atrisināt kvadrātvienādojumu. Viņš nodomāja, ka tiešām ir zaudējis savas spējas.

-    Tas iedveš bijību, Džons teica.

-   Bet tad mamma pajautāja, kāpēc man vairs neesot nekādu mājasdarbu matemātikā, un es viņai visu izstās­tīju. Tas bija stulbi, jo viņa izdarīja tā, ka kādu laiku es nevaru lietot savu spēku. Saistīja mani.

-   Kā tieši tas notiek? Filipa viņam apjautājās. Tā saistīšana.

-   Vina lika man aizmirst savu fokusa vārdu.

»

-   Vai tad tu nevarēji izdomāt citu? Džons iebilda.

Dibaks papurināja galvu un atmeta matus no acīm.

Tas nav tik vienkārši, pajoliņ, viņš atbildēja. Fo­kusa vārds ir kā parole datoram. Tev jāatceras vecais, lai to nomainītu.

-   Cik ilgi tava māte domā atturēt tevi no darbības? Filipa jautāja.

-     Līdz mēs atgriezīsimies mājās. Saprotiet, man ir paredzēts kādu laiku pavadīt kopā ar tēti, kamēr esmu šeit, un mamma nevēlas, ka es kaut ko nodarītu viņa jaunajai sievai. Nadja, mana pamāte, nav džine. Viņa ir interjeru dizainere.

-    Un tu gribētu viņai kaut ko nodarīt? Filipa jau­tāja. Ja varētu?

Dibaks plati pasmaidīja. Protams. Vai tad tu arī negribētu, ja tavs tētis izvāktos no mājām un pagādātu sev jaunu sievu?

Filipa brīdi padomāja un tad teica: Laikam pārvēr­stu viņu par sikspārni. Nespēju iedomāties neko bries­mīgāku. Es nevaru ciest sikspārņus.

Dibaks paraustīja plecus. Jā. Varbūt. Bet ziniet, ja būtu kāds, kas man tiešām nepatīk, es tam droši vien uzliktu elementālos.

Filipa paskatījās uz Džonu, bet brālis pakratīja galvu.

-     Nestāstiet, ka neko nezināt par elementāliem! Dibaks nosprauslājās. Ko tad viņi jums, abiem pajoliņiem, ir mācījuši? Laikam neko. Elementālie ir minidēmoni, kas mīt katrā no astoņiem elementiem. Jūs jau zināt zeme, gaiss, uguns un ūdens; un cēlie elementi gars, telpa, laiks un veiksme. Nadja ir aizņemta ar jaunā dzīvokļa remontu, tāpēc es viņai varbūt uzliktu ūdens elementālo. Applūdinātu visu dzīvokli. Tikai lai uzjautrinātos. Viņš uzlika roku dvīņiem uz pleca. Varbūt jūs man varētu palīdzēt? Es domāju, jūs varētu uzlikt elementālo manā vietā.

-    Neredzu iespēju, kā to izdarīt, Džons atbildēja. Kā jau teicu, ir pārāk auksts, lai mēs varētu lietot savu džina spēku.

-    Un, kā es teicu, viņi grib, lai jūs tā domātu. Lai pasargātu jūs no nepatikšanām. Vai zināt, es jums var­būt varētu parādīt, kā dabūt atpakaļ daļu spēka. Ja jūs apsolītu uzlikt elementālos manai pamātei.

Filipa strikti papurināja galvu. Baidos, ka mēs neko tādu nevarētu izdarīt, viņa teica. Turklāt mēs to neprastu pat tad, ja gribētu. Vai ne, Džon?

-    Nē. Džons gan nebija tik pārliecināts kā māsa. Viņš nedomāja tik daudz par Dibaka pamāti Nadju, kā par huligānu Gordonu Kārpcūku, un ko varētu tam no­darīt, ja viņa džina spēks būtu atjaunots. Nemaz ne­runājot par to, ko varētu izdarīt Trampa kundzes slin­kajai saimniecības vadītājai Pikinga jaunkundzei. Viņš varētu tikt galā ar abiem. Nē, mēs laikam neko tādu nevarētu.

-    Tas nav nekas īpašs. Dibaks piecēlās no krēsla un paskatījās lejup uz ielu. Atkal bija sācis snigt un sniegs jau krājās uz ietves. Vai zināt, es saprotu jūsu problēmu. Biju aizmirsis, cik auksts var būt Ņujorkā. Mēs dzīvojam Kalifornijā, un tur ir tuksnesis. Un tas visu padara vieglāku. Es domāju, džinam. Droši vien tāpēc esmu jūs apsteidzis gan spēka ziņā, gan džina apmācības ziņā.

-      Tā varētu būt, Džons piekrita, nodomādams, ka Palmspringsa skanēja daudz pievilcīgāk nekā Ņu­jorka.

-    Paklau, Dibaks teica. Jūs man patīkat. Tāpēc es jums tik un tā izstāstīšu. Kā nokārtot tā, lai jums būtu vismaz kāds džinu spēks, kamēr esat iesprūduši šai ledusskapī, ko dēvējat par klimatu. Vai kāds nojums iet uz kādu sporta klubu? Un vai tajā sporta klubā ir tvaika pirts vai sauna?

-    Sauna ir tepat lejā, Džons sacīja.

Dibaks plati pasmaidīja. Tad jūsu problēmas ir at­risinātas. Vienīgais, kas jums jādara, ir jāsēž tur un jācepinās vislielākajā karstumā. Kādu laiku pēc tam jūs spēsiet rīkoties kā visi citi džini. Viņš nicīgi iesmējās.

-    Nespēju ticēt, ka paši to nebijāt iedomājušies.

-    Mēs nekad neejam tur iekšā, Filipa paskaidroja.

-   Mums piemetas klaustrofobija.

-    Tad ieņemiet pa ogles tabletei, pirms ejat saunā, un viss būs kārtībā. Redz, cik vienkārši.