Lampas bērni 2 grāmata Babilonas zilā Džine

-    Džini ir mazliet līdzīgi ķirzakām, ārste klusi sa­cīja. Viņiem vajag siltumu. Es jums pagatavošu ēdiena piedevu, lai šo problēmu atrisinātu. Tas ir ilglaicīgi lie­tojams līdzeklis. Patlaban jūsu ķermenim jāsaņem pēc iespējas vairāk siltuma. Esmu paņēmusi līdzi ko tādu, kas var līdzēt. Dibak, lūdzu, pasniedz man somu!

Dibaks atkal izbolīja acis un pacēla no grīdas tumši zilu ādas somu. No tās ietilpīgiem dziļumiem daktere Zahertorte izņēma trīs māla pudeles.

-    Es to saucu par savu džinu un toniku, viņa teica. Tas ir uzmundrinātājs. Vulkāniskais ūdens no kars­ta avota manā dziedinātavā Palmspringsā, kas saucas "Neviens nav perfekts". Viņa pasniedza vienu pudeli

Džonam, tad Filipai un arī Gonta kundzei. Tu arī, Leila, viņa stingri sacīja. Manuprāt, arī tev uzmundrinātājs noderēs. Viņa pamirkšķināja dvīņiem. Tas ir tikai smalks vārds, ar kuru džinu ārste apzīmē toni­zējošu līdzekli.

-   Man šķiet, ka tas ir karsts, Filipa ievēroja. Un dzīvelīgs. It kā tajā kaut kas kustētos. Viņa ar rokām cieši aptvēra pudeli. Vai vārītos. Kā ūdens tējkannā.

-   Tagad izdzeriet visu, iekams tas nav atdzisis, dak­tere Zahertorte mudināja.

Redzēdami, ka māte bez vilcināšanās izdzer savu uzmundrinātāju, dvīņi darīja to pašu, atklājot, ka viņiem patīk tā garša; bet galvenais bija tas, ka viņi uzreiz jutās labāk. Tomēr daktere Zahertorte vēl nebija bei­gusi. No ādas somas viņa izņēma divus gludus, plakanus akmeņus apakštasītes formā un lielumā un pasniedza

katram no dvīņiem.

>

-    Oho! Džons iesaucās. Tas arī ir karsts.

-    Tas ir salamandras akmens, daktere Zahertorte paskaidroja. Tas nāk no Zemes centra un nekad ne­zaudēs savu karstumu. Katrā ziņā ne pēc sešdesmit vai septiņdesmit gadiem. Jūs varat turēt to kabatā, kad staigājat pa pilsētu, vai pa nakti ņemt līdzi gultā. Kā termoforu. Tas jums abiem palīdzēs uzturēt enerģiju un neieslīgt apātijā.

-   Paldies tev, Dženij, Gonta kundze teica un sirsnīgi apskāva savu draudzeni.

-    Nav par ko, Leila. Priecājos, ka varēju palīdzēt.

Gonta kundze paskatījās uz dvīņiem. Bērni, viņa

teica. Dakterei Zahertortei un man jāpārrunā daudz jaunumu. Aizvediet Dibaku uz virtuvi un palūdziet Trampa kundzei, lai viņa visiem pagatavo sviestmaizes.

Palūkojusies uz Filipu, daktere Zahertorte piebilda: Mīļā, lūdzu, pasaki Trampa kundzei, lai Dibaka sviest­maizēs nav sāls. No sāls viņš kļūst nevaldāms. Vai ne, Dibak?

Dibaks vēlreiz izvalbīja acis un sekoja dvīņiem uz virtuvi.

Viņi sastapa Trampa kundzi sliktā omā. Pēdējā laikā viņa bieži bija īdzīga, un dvīņi zināja iemeslu. Pēc lai­mesta Ņujorkas pavalsts loterijā Trampa kundze daļu savas bagātības bija iztērējusi par dzīvokli slavenajā Dakotas namā 72. ielā. Viņa bija nolīgusi darbā par ap­kopēju kādu Pikinga jaunkundzi, kas ļoti maz strādāja, bet saņēma lielu naudu. Tā kā Trampa kundze augu dienu bija projām, rosoties Gontu mājā, Pikinga jaun­kundze tikai sēdēja, skatījās televīziju un dzēra kafiju. Trampa kundze jau sen viņu būtu atlaidusi, ja nezinātu, ka Pikinga jaunkundze savus iepriekšējos darbadevējus bija veiksmīgi iesūdzējusi tiesā par negodīgu atlaišanu. Nabaga Trampa kundzi pārņēma šausmas, ka, atlaidusi apkopēju, viņa nonāks tiesas priekšā.

Pikinga jaunkundze bija tikai viena no divām pro­blēmām, ko Džons gatavojās atrisināt, tiklīdz, iestājoties siltākam laikam, viņa spēki būs atjaunoti. Otra pro­blēma bija tā, ka skolā viņu terorizēja kāds zēns vārdā Gordons Kārpcūks. Džons daudz bija domājis, ko lai iesāk ar Gordonu Kārpcūku. Šķita, ka viņa uzvārds vien liek pārvērst viņu par kārpainu meža cūku, bet Džons nebija pārliecināts, ka māte tam piekristu. Bija reizes, kad viņš jutās neērti, ka piedzimis labo džinu ciltī. Ja viņš būtu viens no ifrītiem, kas bija ļaunākā džinu cilts, Kārpcūks jau sen ēstu termītus un dzīvotu kādā dubļu bedrē Āfrikas savannā.

2. nodala IMAGINE

Pēc vieglas maltītes Džons un Filipa uzveda Dibaku augšā un izrādīja viņam savas istabas. Šis bija pirmais viņu vecuma džins, ko abi bija satikuši, un dvīņiem viņš šķita interesantāks nekā tie viņam. Un tiešām drīz vien kļuva skaidrs, ka Dibaks noraugās uz abiem ar nicinājumu.

-   Vai jūsu māte tiešām ir tik stingra? viņš jautāja. Jums ir džinu spēks, bet jūs to nelietojat kāda stulba solījuma dēļ?

Džons saskaitās. Nezinu gan, vai es tā varētu sa­cīt.

-    Mēs taču viņai devām solījumu, Filipa piebilda.

Dibaks skaļi iesmējās. Jūs esat vienreizēji.

-   Un, ja ari gribētu lietot savu spēku, mēs to nevarē­tu, Džons iebilda. Paskaties laukā. Ir pārāk auksts.

-    Kāds stulbums, Dibaks teica. Viņi grib, lai jūs tā domātu. Kā it visu dzīvē, arī to var apiet, ja vien prot. Viņš ērti iekārtojās Džona atzveltnes krēslā.

-   Vai tu gribi teikt, ka vari lietot savu džina spēku? Filipa jautāja. Pat tad, ja ir auksts?

-    Ne gluži, Dibaks atbildēja. Māte man ir no­teikusi zināmas saistības. Lai neļautu man lietot savu spēku, līdz viņa iedomāsies, ka esmu, kā viņa saka, "at­bildīgā noskaņojumā".

-    Kāpēc viņa to darīja, Dibak? Džons apjautājās.