Lampas bērni 2 grāmata Babilonas zilā Džine

Iegājusi dzīvoklī, Filipa taisnā ceļā devās pie klavie­rēm, uzlika blašķīti uz tuvējiem radiatoriem un tad atskrūvēja vāciņu. Nedrīkstēja kavēties. Pikinga jaun­kundze drīz būs klāt.

-   Tu paliec viens pats, brāli, viņa iečukstēja blašķes kakliņā. Ceru, ka vēlāk tiksimies. Esi piesardzīgs.

-    Tikai neaizmirsti atgriezties un paņemt mani, Džons atsaucās.

Filipa atgriezās vestibilā, kur atradās lifts. Viņa domāja par vienu no savām labākajām draudzenēm -

Izabellu Getiju, kura reizēm dzīvoja Dakotas namā, reizēm Honkongā, kad lifta durvis atvērās, un Filipa ieraudzīja kalsnu sievieti ar īsiem, netīri blondiem ma­tiem un dzeltenīgiem zobiem. Tā bija Pikinga jaunkun­dze ceļā uz Trampa kundzes dzīvokli. Pirms tam Filipa tikai vienu reizi bija satikusi Pikinga jaunkundzi, pāris dienu pēc tam, kad Trampa kundze bija nolīgusi viņu darbā. Pikinga jaunkundze tolaik vēl bija jauka, un vi­ņai tiešām rūpēja sakopt dzīvokli. Bet tagad viņai Pi­kinga jaunkundze vairs nemaz nelikās jauka. Sieviete samiedza acis un satvēra Filipu aiz mēteļa apkakles.

-    Ko tu šeit dari? Pikinga jaunkundze noņurdēja.

-   Apciemoju savu draudzeni, Filipa atbildēja.

-   Kā sauc tavu draudzeni? Pikinga jaunkundze no­prasīja.

-    Izabela Getija. Tagad ļaujiet man iet. Es vēlos do­ties prom.

Pikinga jaunkundze atkāpās. Ar savām zilajām acīm, augstajiem vaigu kauliem un garo kaklu viņa izskatījās pēc Birmas kaķa, turklāt nejauka. Tu esi briesmīgi rupja maza meitene. Un man nekad neesi patikusi. Vai tu to zini?

Filipa paspraucās garām Pikinga jaunkundzei un ātri gāja uz durvīm. Jebkuras šaubas par Džona ieceri tagad bija zudušas.

Blašķītes iekšpusē uz Trampa kundzes dzīvokļa ra­diatoriem Džons jutās tik silti, it kā viņš būtu saunā. Zēns nogaidīja vismaz piecpadsmit minūtes līdz laikam, kad Pikinga jaunkundzei vajadzēja ierasties darbā, iekams transubstanciējās no blašķītes. Viņš bija tālu no virtuves, kur Pikinga jaunkundze jau sēdēja atzveltnes krēslā un dzēra kafiju, skatīdamās televīziju, lasīdama laikrakstu un izmantodama telefonu tālsarunām.

Džons uz brīdi pietupās pie klavierēm un tad uz pirkstgaliem aizgāja līdz virtuves durvīm, lai tuvāk paraudzītos uz savu upuri. Pikinga jaunkundze izska­tījās tā, it kā viņa būtu iekārtojusies uz visu dienu. Pēc brīža viņa nolika kafijas tasi, aizvēra acis un. sāka skaļi krākt. Tā bija slikta ziņa Trampa kundzei, bet laba Džo­nam. Viņš atgriezās dzīvojamā istabā un apsēdās pie klavierēm.

Imagine bija Džona Lenona populārākā un pazīsta­mākā solodziesma, turklāt viena no retajām, ko Džons Gonts prata nospēlēt uz klavierēm. Jaunajam Džonam bija patīkama balss, un viņš paspēja nodziedāt visu pirmo pantu, iekams saklausīja no virtuves tuvojamies soļus. Ātri viņš izrunāja vārdu, ko lietoja, lai fokusētu savu džina spēku, ABECEDARIAN! Un pēc mirkļa viņš pārvērtās par greznumlietu uz klavierēm kičīgu porcelāna figūriņu, zēnu astoņpadsmitā gadsimta kos­tīmā, kas spēlē klafihordu.

Tā bija savāda sajūta: būt veidotam no porcelāna un bez muskuļiem, ko kustināt, bet atrašanās vieta ļāva viņam lieliski redzēt satraukto Pikinga jaunkundzi, kas tuvojās klavierēm.

Vai te kāds ir? viņa jautāja un bailīgi aizskāra

dažus klavieru taustiņus.

Ja figūriņas spētu smieties, Džons būtu nokritis no sava mazā porcelāna soliņa; un, iespējams, labi vien bija, ka vismaz uz brīdi viņš bija no cieta materiāla.

Pēc kāda laika Pikinga jaunkundze atgriezās virtuvē. Tas Džonam bija signāls atkal pieņemt savu laicīgo ap­veidu un nospēlēt dažas taktis no Lenona dziesmas. Pēc tam viņš izdarīja pretējo transubstanciāciju un atgrie­zās siltumā, kas valdīja sudraba blašķītē uz radiatoriem. Nolēmis šai rītā vairs neriskēt spēlēt Lenona dziesmu, lai Pikinga jaunkundze viņu nejauši neatklātu, Džons iekārtojās un gaidīja Filipas atgriešanos. Bija jāgaida vismaz desmit stundas, iekams viņa kopā ar Trampa kundzi varētu atgriezties Dakotas nama dzīvoklī.

Par laimi, Džonam nevajadzēs gaidīt ilgi tai ziņā, ka šis laiks viņam nelikās kā desmit stundas. Tā kā zēns bija iekļuvis blašķē pretēji pulksteņa rādītāju kustības virzienam un līdz ar to parastajai ziemeļu puslodes ro­tācijai, laiks blašķē, kas eksistēja ārpus trīsdimensiju telpas, gāja uz priekšu ātrāk. Un Džonam šķita, ka nav pagājusi ne stunda, kad viņš atkal bija mājās savā istabā un stāstīja Filipai, kas bija noticis.

-    Zini, Trampa kundzei ir taisnība, viņš teica. Pikinga ir briesmīga sieviete. Viņa aizmigusi gulēja at­zveltnes krēslā, kad es sāku spēlēt klavieres. Viņa ir briesmīgi slinka.

-   Ne tikai slinka, Filipa piebilda. Trampa kundze domā, ka viņa varētu būt arī zagle. Esot pazudušas dažas rotaslietas.