Lampas bērni 2 grāmata Babilonas zilā Džine

-   Tieši parka pretējā pusē, Džons atbildēja. Aus­trumu 77. ielas 7. namā. Bet tiešām nav nekādas vaja­dzības. Es aiziešu kājām vai paņemšu taksometru.

-    Nē, tu to nedarīsi. Frenks Vodjanojs iesmējās. Paskaties vēlreiz pa logu. Kamēr tu gulēji uz dīvāna, uzsnigusi aptuveni sešas collas bieza sniega sega.

Džons palūkojās lejup uz parku. Tā bija taisnība. Viņš gandrīz nevarēja saskatīt kokus, tik stipri pašlaik sniga. Kāpēc viņš to nebija ievērojis agrāk? Satiksme bija ap­stājusies, un šķita, ka parku klāj bieza vates kārta.

-    Tā nu tas ir ar saistību, Vodjanoja kungs pa­skaidroja, juzdams Džona pārsteigumu. Vajadzīgs kāds laiciņš, lai no tās atjēgtos pilnīgi. Tāpēc tevi nosūtīšu mājās vienīgajā veidā, kas ir drošs pret laikapstākļiem. Ar virpuļviesuli.

-    Nē, pagaidiet!

-    Neuztraucies. Tādā dienā kā šī neviens neko pat nemanīs. Tici man.

Džons jau atvēra muti, lai protestētu, ka viņš cerējis pārrasties mājās klusi, lai neredzētu māte, un ka viņš šaubās, vai tas iespējams, ja viņš atgriezīsies ar virpuļviesuli. Tad noteikti būtu vajadzīgs kāds paskaidrojums, un viņš nebija pārliecināts, vai māte noticēs, ka tas nav nekas vairāk par neparastu parādību Ņujorkas zie­mas laikā. Bet, iekams viņš paspēja apturēt Vodjanoja kungu, gaiss zem viņa bija sācis griezties briesmīgā āt­rumā, līdz mazs, bet lieliski veidots virpulis bija maigi pacēlis viņu no paklāja. Mēģinādams noturēt līdzsvaru, Džons savicināja rokas kā klauns uz gaisā nostieptas virves.

-    Nemēģini uz tā nostāvēt, puis, Vodjanoja kungs sauca, atvērdams septītā stāva logu. Apsēdies, kamēr vēl neesi apgāzies. Ak kungs, varētu domāt, ka tu nekad agrāk neesi pārvietojies ar virpuļviesuli.

-    Neesmu gan, Džons kliedza, spēji apsēzdamies. Bet bija jau par vēlu. Virpuļviesulis, kas nebija lielāks par atpūtas krēslu, bet tikpat ērts, jau nesa viņu laukā no Dakotas nama pāri parkam. Džons aizvēra acis un, pūlēdamies nedomāt par šāda ceļojuma iespējamām se­kām, mēģināja no šā lidojuma gūt prieku.

īsu brīdi pēc izlidošanas no Dakotas nama virpuļvie­sulis nolaidās pie Džona vārtiem tieši tad, kad Trampa kundze tos atvēra, lai uz pakāpieniem kaisītu sāli un tur nesakrātos sniegs. Viņa skaļi iekliedzās, bet Džonu neredzēja, jo reizē ar sniegu virpuļviesulis iebrāzās priekšnamā kā tāds mazs tornado, notriekdams Trampa kundzi no kājām, un tad turpināja ceļu sešus stāvus augstāk uz Džona guļamistabu, kur maigi nolika viņu ādas krēslā.

Jebkurā citā laikā Džonam tas būtu bijis ļoti ērti, bet ceļā gadījās Gonta kundze. Viņai nupat saniknota bija piezvanījusi daktere Zahertorte, vainojot dvīņus par ūdens elementāla uzlikšanu Zahertorta kunga jaunajai sievai Nadjai pēc Dibaka lūguma. Un Gonta kundze, protams, bija visai neapmierināta, redzot savu dēlu at­griežamies mājās veidā, kas, šķiet, tikai apstiprināja to, ka viņš lietojis džina spēku bez viņas atļaujas.

-     Ceru, ka Trampa kundze neredzēja tevi pārvieto­jamies ar virpuļviesuli, Džon, Gonta kundze pikti teica.

-    E, nē, Džons apliecināja. Vismaz man liekas, ka ne. Virpuļviesulis nogāza viņu no kājām, un sniegs neļāva neko saskatīt, kad es nupat ierados.

-    Tas nu gan ir varens gājiens.

Filipa kaunīgi pavēra durvis.

-     Kad nu abi esat šeit, māte sacīja, varbūt jūs man varētu pastāstīt, kas notiek? Man likās, ka mums ir vienošanās, kuru jūs paši ieteicāt, ka ne viens, ne otrs no jums nelietos savu spēku, vispirms neaprunā­joties ar mani. Tagad, dažas minūtes pēc telefona saru­nas ar sadusmoto dakteri Zahertorti, es sastopu Džonu pārvietojamies ar virpuļviesuli. Tā vien šķiet, ka kāds ir uzlicis ūdens elementālo viņas bijušā vīra jaunajai sievai Nadjai. Pēdējās divpadsmit stundas viņu jaunajā dzīvoklī ir lijis lietus. Jā, lietus. Gāzis kā ar spaiņiem. Daktere Zahertorte domā, ka jūs ir pierunājis Dibaks.

-    Tā nav taisnība, Džons iebilda. Mums ar to nebija nekāda sakara.

-    Viņa ir pārliecināta, ka tas nebija Dibaks. Kamēr

vina nav nonēmusi zēnam uzlikto saistību, viņš nevai

»

lietot savu džina spēku, pat lai sasietu kurpju auklas.

Pieņemot, ka viņš tās tik un tā vienmēr sasien. Man tas

zēns nerūp. Lai vai kā, es sāku domāt, ka man vajadzēja palūgt Nimrodam, lai jums abiem uzliek saistību.

-  Mums ar to nav nekāda sakara. Goda vārds, Džons uzstāja.

-    Tu gribi, lai es tam noticētu, Džon, un tomēr te nu tu esi, ieradies ar virpuļviesuli pa mūsu parādes durvīm.

Džons beidzot mātei atzinās par Trampa kundzes dzī­vokli Dakotas namā, kā viņa bijusi iebiedēta no Pikingas jaunkundzes, kā viņš to "pārliecinājis" aiziet un kā saticis Vodjanoja kungu, kas bijis ļoti jauks un nosūtījis zēnu mājās ar virpuļviesuli, iekams viņš paguvis no tā atteikties.

-   Tagad tu saproti, ka džina spēku neesmu lietojis pats, viņš taisnojās, bet lai palīdzētu kādam citam.

-   Tas neizskaidro musona lietavas Nadjas Tarantino jaunajā dzīvoklī.

Kamēr Džons skaidroja mātei par Pikingas jaun­kundzi, Filipa bija domājusi par Dibaku Zahertortu

V