Lampas bērni 2 grāmata Babilonas zilā Džine

-    Tu atradies džina saistības ietekmē, Vodjanoja kungs paskaidroja. Izmeklējošās saistības. Tā radīta, lai atklātu, kas tev ir nepatīkams, un tad liktu tam pa­rādīties tev mutē. Laimīgā kārtā tu tiešām nevari ciest tikai dārzeņus, jo esmu pieredzējis šausmīgas lietas nā­kam laukā cilvēkiem no mutes: čūskas, tarantuli, pat žurkas. Tu droši vien ne acu galā nevari ciest dārze­ņus.

>

„ Tik tiešām, ser.

-    Katrā gadījumā neuztraucies, Vodjanoja kungs mierināja. Es satīrīju to nekārtību, proti, dārzeņus. No tavas draudzenes Trampa kundzes paklājiem. Viņš papurināja galvu. Vai zini, Džon? Man likās, ka pa­zīstu visus džinus Ņujorkā. Kāpēc neesmu saticis tevi? No kuras cilts tu esi? Kas ir tava ģimene? Un beidz mani dēvēt par "seru". Sauc mani par Frenku. Vai Vodjanoja kungu.

-    Mani sauc Džons Gonts, ser. Es gribēju teikt Vod­janoja kungs. Mans tēvs ir cilvēks, bet māte ir Leila Gonta.

-   Tad man ir skaidrs. Leila nekad nav iepazīstinājusi džinu sabiedrību ar saviem bērniem. Un ziņa ārpus lam­pas ir tāda, ka viņa atteikusies no sava spēka.

-    Tā tas ir.

-    Tad tev jābūt Nimroda māsasdēlam. Jā, esmu dzir­dējis par tevi un tavu māsu. Un par to, kā jūs pieveicāt to nicināmo radījumu Iblisu. Briesmīga būtne, tāpat kā visi ifrīti. Jā, jaunais cilvēk, tas bija labi paveikts darbs. Ja kādreiz ir bijis džins, ko vajadzēja iespundēt pudelē, tad tas bija Ibliss.

-    Paldies, Džons pateicās.

-    Protams, jums būs jāuzmana viņa dēli. Viņiem ir briesmīgs raksturs. Piemēram, visas tās viesuļvētras, kas mums bija Floridā. Radjards Tīrs, Iblisa jaunākais dēls, vainojams divās pēdējās.

Džons sarauca pieri. Nimrods viņam vai Filipai neko nebija teicis par Iblisa radinieku meklēšanu. Iespējams, tēvocis kaut ko teicis viņu mātei, bet kāds no tā labums, ja māte bija atteikusies no sava spēka lietošanas?

Es esmu no džanu cilts, Vodjanoja kungs teica.

Daži no mums ir taisnīgi, daži nav, bet džanu cilts, tāpat kā māridi, ir labās veiksmes pusē. Varbūt mēs neesam tik spēcīgi vai ietekmīgi kā jūs, māridi. Bet mēs darām labu, cik vien spējam.

-   Nešaubos par to. Džonam ienāca prātā, ka Frenks Vodjanojs taču ir tik kautrīgs. Tomēr džina saistība vi­ņam bija likusies diezgan spēcīga.

-   Jūtos nejauki, ka uzliku tev saistību, Džon. Brīdi viņš spodrināja gredzenu sev pirkstā. Šis mēnesakmens padarīja to spēcīgāku. Un diezgan grūti kontrolējamu. Tā ir mēnesakmeņu nelaime. Tie ir mazliet nevaldāmi. Un, protams, ļoti gotiski.

-   Tas nekas, Vodjanoja kungs. Ar mani viss ir kārtībā. Es negribēju jūs traucēt.

-   Tas ir ļoti pieklājīgi no tavas puses. Ļoti pieklājīgi un ļoti laipni. Man patīk labas manieres tava vecuma dži­nos. Mūsdienās tik daudziem jaunajiem džiniem trūkst cieņas pret vecākajām paaudzēm. Pat tiem, kas nāk no labajām ciltīm.

Džons uz brīdi iedomājās Dibaku Zahertortu un sa­prata, uz ko Vodjanoja kungs mērķēja. Bija grūti iedo­māties Dibaku sarunājamies ar Vodjanoja kungu ar zi­nāmu pietāti.

-   Pateikšu tev, ko es darīšu, Vodjanoja kungs sacija Pirmkārt, es gribētu tev piešķirt dāvanu. Vai zini, kas ir diskrimens, Džon?

-    Nē, ser.

Vodjanoja kungs iesmējās. Tas ir tikai jocīgs vārds, ko mēs lietojam ārkārtas vēlmēm, tas arī viss. Mans tēvs man to piešķīra, kad biju tavā vecumā. Ļoti no­derīgs, ja reizēm esi sprukās. Tas gadās tad, kad tavi spēki vēl attīstās. Lai izmantotu diskrimenu, vienīgi jāizrunā koda vārds. Tas ir tāds pats kā fokusa vārds, tikai viens džins to uztic otram džinam kā dāvanu. Kā tavā gadījumā. Par nodarīto kaitējumu.

-    Nav nekādas vajadzības, Džons sacīja. Es do­māju, lai man atlīdzinātu.

-    Bet es uzstāju, Vodjanoja kungs neatlaidās. Tas vārds, ko tev piešķiršu, ir vācu vārds. Vācu vārdi diskrimeniem ir ļoti labi. īpaši garie, jo tos nav iespējams izrunāt, kad vien ienāk prātā. Protams, ja vien tu neesi vācietis. Nav nevienas citas valodas, kas vācu valodai līdzinātos garo vārdu ziņā. Tu nebrauksi uz Vāciju, vai ne?

Džons papurināja galvu.

-    Tad viss ir kārtībā. Vārds, ko es tev došu, ir tāds, viņš teica. DONAUDAMPFSCHIFAHRTSGESELSCHAFTKAPITAEN.

-    Es to nekad neatcerēšos, Džons iebilda.

-    Protams, atcerēsies, Vodjanoja kungs teica. Jo tev nemaz nav jāatceras. Diskrimens to izdara pats tavā vietā. Ja vien nobriest situācija, kurā diskrimens būtu izmantojams, tā sakot, patiesa nepieciešamība, šis vārds tev būs mēles galā.

Džons nevarēja aptvert, kā kas tāds iespējams. Var­būt tad, ja es saprastu, ko tas nozīmē, viņš teica.

-   Nav nekādas vajadzības, Vodjanoja kungs iebilda. Bet, tā kā tu jautā, tas ir vārds, kas attiecas uz Donavas tvaikoņu kompānijas kapteini. Un tici man, tu ne­varētu dabūt neko vienkāršāku par Donavas tvaikoņu kompānijas kapteini. Es zinu. Esmu tādu saticis.

-    Labi, Džons piekrita. Esmu gatavs.

-    Kam?

-    Lai jūs man piešķirtu diskrimenu.

-    Tas jau ir izdarīts.

-   Ak tā? Tad paldies, ser, Vodjanoja kungs. Es gribēju teikt, Frenk.

-   Nav par ko. Vodjanoja kungs paskatījās laukā pa logu. Otrkārt, nogādāšu tevi mājās. Kur tu dzīvo?