Lampas bērni 2 grāmata Babilonas zilā Džine

Uzreiz daļa no ķieģeļu sienas kopā ar lodziņu pavē­rās kā durvis uz apslēptām eņģēm, atklājot nevis kādu tumšu un drūmu ūķi, bet gaišu un plašu telpu ar vilnu kāpnēm, kas veda uz augšstāvu, no kurienes skaidri varēja dzirdēt skaļu viesību troksni.

-    Tev izdevās, māšel. Džons ātri iegāja velvētaja telpā. Nekavējies. Iekams durvis atkal nav aizvēru­šās.

Filipa sekoja brālim augšup pa vītņu kāpnēm, bet slepenās durvis viņiem aiz muguras rībēdamas aizvērās. Kāpņu augšgalā viņi nonāca plašā istabā ar iespaidīgu skatu nevis uz 57. ielu, kā to varētu domāt, bet gan ainavu, kas atgādināja jūru kādā siltā zemē. Tad no cilvēku pūļa iznāca liela auguma vīrietis, ģērbies koši sarkanā uzvalkā, rokas iepletis tikpat plaši, cik plats bija viņa smaids. Tas bija tēvocis Nimrods.

-   Te nu viņi ir, sacīja Nimrods, sirsnīgi apskaudams dvīņus. Mēs jau sākām raizēties, kur esat palikuši.

-   Mums bija maza aizķeršanās ar mīklu pie durvīm, Filipa paskaidroja.

-    Vai tiešām? Jūs mani pārsteidzat. Tas nav nekas sarežģīts. Tikai mazs nieciņš, ko sacerējis angļu rakst­nieks Džonatans Svifts. Lai visādi salašņas netiktu iekšā.

Nimrodam sekoja vecs vīrs ar baltu bārdu, baltu tur­bānu un baltu uzvalku. Viņš laimīgi apskāva bērnus. Protams, vienīgi tad viesības ir viesības, ja ierodas kāds, kas nav aicināts, teica Rakšasasa kungs. Viņš izskatījās pēc indiešu maharadžas, bet vecais džins ru­nāja angliski kā īrs. Tās bija sekas pēc daudzu gadu iesprostojuma pudelē, mācoties angļu valodu no Īrijas televīzijas.

-    Apsveicam sakarā ar jūsu grāmatu, dvīņi teica Rakšasasa kungam.

-    Tiešām jāapsveic, Nimrods piebalsoja. Šī, iespē­jams, ir svarīgākā grāmata pēc ķēniņa Zālamana Grimuāra.

Rakšasasa kungs viegli pasmaidīja. Šķiet, tā varētu teikt, viņš sacīja. Bet īstenībā mana grāmata nav nekas vairāk par vecas kurpes sprādzi.

-    Kas ir grimuārs? Džons jautāja.

-   Tā ir burvju rokasgrāmata, lai saistītu džinus, pa­skaidroja Nimrods. Senākais un svarīgākais piemērs ir Zālamana testaments. Tāpēc es to salīdzināju ar Rak­šasasa kunga grāmatu Saīsinātie Bagdādes likumi.

-   Rimsties, Rakšasasa kungs kautrīgi iebilda. Laip­ni vārdi nevar uzziest sviestu pastinakiem.

-   Bet tie arī nepadarīs cietāku kāposta kacenu, Nim­rods paziņoja. Rakšasasa kungs šo grāmatu rakstījis visu savu mūžu, viņš teica dvīņiem. Redziet, gadu gaitā Bagdādes likumi kļuvuši ļoti plaši un neparocīgi, tajos ir daudz pretrunu un neatbilstību. Šis ir svarīgs likumu izdevums vienā sējumā tādu likumu, kurus, pateicoties Rakšasasa kungam, jūs varat saprast bez grūtībām un droši uz tiem paļauties, viss par džiniem tagad ietverts vienā grāmatā. īsāk sakot, Rakšasasa kungs kā jūrnieks, kas šķērso okeānu, paveicis darbu, kura dēļ mēs reiz kritām izmisumā.

-   Nevaru vien sagaidīt, kad varēšu to izlasīt, Džons sacīja.

-    Un tu noteikti izlasīsi, Nimrods apgalvoja. Bet vispirms ļaujiet man jūs abus iepazīstināt ar daļu no Ņujorkas džinu sabiedrības.

4. nodala DŽINU JUNIORU ČEMPIONE

Nimrods bija aprakstījis džinus Rakšasasa kunga viesībās kā dažus no Ņujorkas džinu sabiedrības, bet īstenībā džini, ar kuriem dvīņi tika iepazīstināti, bija no visas pasaules. To vidū bija Morgana Mbulu no Dienvidāfrikas, Moda Merova no Īrijas, Ūnags Ponaturi no Jaunzēlandes, Toširo Tengu no Japānas un Stens Banjips no Austrālijas. Daži no viņiem bija diezgan slaveni arī laicīgajā pasaulē: Peri Bannu bija slavena kinoak­trise, Dženeta Džana bija kādas Holivudas kinostudijas prezidente, Virdžīnija Nise bija slavena skulptore no Norvēģijas un Deivids Kabikadžs bija ar Nobela prēmiju apbalvots entomologs no Kanādas.

Man šķiet, ka esi jau saticis Frenku Vodjanoju, Nimrods teica Džonam, virzīdams dvīņus uz četru džinu grupu, kas stāvēja blakus lielam galdam, uz kura bija izlikti vairāki Rakšasasa kunga grāmatas eksemplāri. Un, protams, jūs abi pazīstat ļoti valdzinošo dakteri Dženiju Zahertorti un viņas dēlu Dibaku.

Dvīņi atturīgi pamāja ar galvu Dibakam, kas vēroja viņu ierašanos ar sev raksturīgo uzjautrinājuma un ni­cinājuma izteiksmes sajaukumu. Vismaz tik ilgi, kamēr māte viņam ar elkoni iegrūda dunku sānos.

-    Dibakam ir kas sakāms jums abiem, viņa teica, mīļi uzsmaidot dvīņiem. Vai ne, dārgais?

Dibaks izbolīja acis un, pagriezies pret Džonu un Fi­lipu, kaut ko noņurdēja. Es atvainojos, viņš saīdzis nomurmināja.

-    Jūsu māte paskaidroja, kas notika, daktere Zahertorte sacīja. Kā Dibaks jūs apmānīja, lai jūs viņam palīdzētu izdarīt ko sliktu mana bijušā vīra sievai. Īs­tenībā viņš ir labs džins. Un viņš ir apsolījis, ka nekad vairs jūs nemānīs, vai ne, mīļais?

-   Jā, Dibaks norūca. Protams. Katrā zinā.

' i

-    Citādi viņš izjutīs pilnu mana spēka varu. Vai ne, dārgais?

-    Ko es allažiņ mēdzu sacīt, daktere Zahertorte, Rakšasasa kungs teica, ir tas, kā spēks izpaudīsies. Reizēm tam tā jānotiek. Kaķim pašam nāk par labu, ka tas murrā. Vai tā nav, Nimrod?