Lampas bērni 2 grāmata Babilonas zilā Džine

Džini patiešām lieto ogles tabletes, lai uzveiktu klaustrofobijas izjūtas, kuras tos pārņem, atrodoties jebkurā slēgtā telpā, īpaši džinu lampā vai pudelē.

-     Tas ir skaidrs tagad, kad tu to pieminēji, Bak, Džons atzina. Ziemā sauna pēcpusdienās ieslēdzas automātiski, lai tētis var tajā iet, tiklīdz atgriežas mā­jās.

-    Tu gribi teikt, ka tā patlaban ir ieslēgta? Dibaks jautāja.

Džons ieskatījās rokas pulkstenī. Manuprāt, jā, viņš atbildēja.

-   Ko tad mēs gaidām? Dibaks bija neizpratnē. Aiz­dodiet man peldbikses, un iesim to izmēģināt.

Un viņi uzvilka peldkostīmus, ieņēma ogles tabletes un nokāpa pagrabā.

Gonta kunga sauna bija kā maza baļķu būdiņa. Vai­rāki soli bija ierīkoti apkārt krāsnij, kuras virspusi klāja akmeņi. Spriežot pēc termometra pie sienas, tempera­tūra bija gandrīz simts grādu pēc Celsija divtik karsti kā jebkurā tuksnesī, kuru dvīņi atcerējās. Un drīz vien, kad dvīņi bija sākuši svīst, viņi juta atgriežamies savu spēku. Džons vispirms to pamanīja kā siltu izjūtu dziļi iekšienē un tad aptvēra, ka galva noskaidrojas, it kā viņš atveseļotos pēc stipras saaukstēšanās. Filipa jutās tā, it kā viņas ķermenis būtu atspirdzis pēc ļoti ilga un remdinoša miega.

Toreiz Ēģiptē, kur tēvocis Nimrods bija sācis dvīņus apmācīt džinu paražās, viņš pieminēja prāta varu pār matēriju. Dvīņi bija mazliet atpalikuši no prakses, bet visai drīz Džonam izdevās likt lietā atgūto spēku, lai radītu pāris kompaktdisku, ko viņš bija meklējis, bet Fi­lipa sagādāja sev biezu frotē pledu, kurā nolēma ietīties, tiklīdz viņi izies no saunas. Neviens no šiem priekšme­tiem nešķita tik svarīgs, lai par to izcelsmi apspriestos ar māti.

-   Mums vajadzētu kaut ko uzdāvināt Bakam par to, ka viņš parādīja mums, kā to darīt, Džons teica Filipai.

-   Ir kāda jauna datorspēle, kuru es labprāt gribētu, Dibaks atzinās. Ja jūs tiešām vēlaties to darīt. Kad viņš pateica, kā šo spēli sauc, tikai Džons par to bija dzirdējis, bet vienam viņam nebija pietiekami daudz spēka, lai to radītu. Lūk, ko es jums teikšu, Dibaks ierosināja. Mēs sadosimies rokās, un es izmantošu jūsu spēku, lai koncentrētos uz to spēli, ko vēlos dabūt.

-   Laba doma, Filipa piekrita. Mēs to esam darījuši iepriekš, Džon, atceries? Kopā ar Rakšasasa kungu. Kad radījām to rozā ferāri Kairā.

-    Kā gan to var aizmirst?

Džons saņēma māsas un Dibaka roku.

Pirmajā reizē, kad viņi mēģināja radīt Dibaka spēli, nekas nenotika vai vismaz šķita, ka ne. Filipai tas likās dīvaini, lai gan zināms spēka apjoms viņas ķermeni bija pametis. Bet otrajā reizē spēle uzreiz materializējās, un Dibaks izskatījās tik pateicīgs, ka viņa pilnīgi aizmirsa, vai pirmais mēģinājums bijis vispār.

Drīz vien pēc tam daktere Zahertorte aizveda Dibaku mājās. Palicis viens savā istabā, Džons turpināja eks­perimentēt ar savu spēku. Viņš atklāja, ka pēc triju stundu sēdēšanas tēva saunā viņš spēj sasniegt transubstanciāciju, kā džini sauc stāvokli, kad viņi izgaist vai pazūd lampā vai pudelē. Zēnam radās doma, kā viņš un Filipa varētu palīdzēt Trampa kundzei. Bet, noklau­sījusies brāļa plānu, Filipa vēl šaubījās.

-   Es nezinu, viņa teica. Nudien neesmu pārlieci­nāta, ka mums to vajadzētu darīt, Džon.

-    Tā ir tikai transubstanciācija, Džons neatlaidās. Mēs taču netaisāmies pārvērst Pikinga jaunkundzi par tarakānu.

-    Neesmu pārliecināta, ka māte to atbalstīs.

-    Trampa kundzei mūsu palīdzība ir vajadzīga, vai ne?

-    Jā, viņa vēl aizvien mazliet nedroši piekrita.

-   Saproti, es būšu tas, kas izdarīs transubstanciāciju. Tāpēc par to uzņemos atbildību es, nevis tu. Džons gaidīja, vai Filipa vēl ko teiks, un piebilda: Vai vari izdomāt labāku plānu?

Filipai bija jāatzīst, ka ne.

Nākamajā dienā, kamēr Džons sildījās saunā, Filipa sagaidīja, kad limuzīns atveda Trampa kundzi uz darbu, un no viņas rokassomiņas "aizņēmās" Dakotas nama dzīvokļa atslēgas. Kad viņa aizgāja uz saunu pakaļ Džo­nam, zēns transubstanciējās tukšā, plakanā sudraba blašķītē, ko abi bija aizņēmušies no tēva rakstāmgalda atvilktnes. Tad viņa iemeta atslēgas un blašķīti savā mugursomā, uzvilka savu biezo, silto ziemas mēteli un izslīdēja pa parādes durvīm.

Tā kā sniegs bija vairākas collas biezs, ielās braukāja tikai daži taksometri, un Filipai nācās iet kājām cauri Centrālparkam, lai nokļūtu Rietumu 72. ielā un smal­kajā namā, kur Trampa kundze tagad dzīvoja. Filipa nodomāja, ka ar nolaižamo durvju režģi, sauso aizsarggrāvi un sargbūdu Dakotas nams izskatās pēc šauša­līgas ģermāņu pils. Tas nekādi nemazināja meitenes satraukumu, kad šveicars ar galvas mājienu ielaida viņu iekšā un viņa kāpa uz septīto stāvu.

Dvīņi bija ciemojušies Trampa kundzes dzīvoklī vai­rākas reizes. Tas atradās blakus miteklim, kas bija pie­derējis bītlam Džonam Lenonam, kurš tika nošauts pie Dakotas nama 1980. gadā. Zinot, ka Trampa kundze nopirkusi baltu flīģeli, Filipas brālim radās kāda ideja. Viņš izliksies par Džonu Lenonu. Vai vismaz par Džona Lenona spoku.