LIELĀ ĀJURVĒDAS GRĀMATA

Ir aprēķināts, ka ar beteles lapu košļāšanu aizraujas simtiem tūkstoši cilvēku. Tā kā vairums no viņiem neievēro ne personisko, ne sabiedrisko higiēnu, tie iekrāsotās siekalas izspļauj, kur vien pagadās. Šim sliktajam ieradumam ir liela loma vairāku infekcijas slimību izplatīšanā. Lietojot beteles lapu pirmo reizi, var būt reibonis un asas, durošas sāpes tās sastāvā esošo kalcija jonu dēļ. Pret to var palīdzēt sāls vai cukura pasūkāšana. Ar lielu piesardzību beteles lapas, it īpaši kopā ar kaļķi (choonam), jālieto cilvēkiem ar iedzimtu sirdskaiti vai hiper­tensiju. Uzskata, ka beteles lapas kātiņš un saknes izraisa sievietēm neauglību. Iespējams, ka tieši šī iemesla dēļ lapai pirms košļāšanas parasti norauj kātiņu. Uzskata, ka beteles lapas uzmundrina un vairo dzimumtieksmi, tādēļ tās neva­jadzētu cilvēkiem, kas dzīvo celibātā un askēzē, ja beteles lapas košļā 4-10 reizes dienā regulāri ilgāk par diviem gadiem, izveidojas atkarība līdzīgi, kā lietojot alkoholu vai opiju. Tāpēc beteles lietotāji bieži vien saslimst ar zemgļotādas fibrozi, kas ir pirmsvēža slimība.

27. granĀts

Granāta (Punica granatum) nosaukums ir atvasināts no latīņu vārda "grana­tum", kas nozīmē "vērtīgs". Šis augs ir noderīgs gan medicīnā, gan saimniecībā. Granātābols tradicionāli ir uzskatīts par auglības simbolu. Indijā granātu uz­skata par svētu augu. Granāta lapas un ziedus upurē dieviem Ganapati, Satya- narayana un Samba saskaņā ar Shree sankastha vrata un Nitya somavara vrata.

Pastāv uzskats, ka granātābols bija auglis, kuru čūska Ēdenes dārzā dāvināja Ievai. Granātābols Bībelē ir bieži pieminēts, piemēram, Zālamana dziesmā, un to vēj tagad izmanto dažās ebreju ceremonijās. Muhameds granātābolu piemin orānā, uzskatot, ka ar to var nomākt skaudīgas domas. Turcijā ir paradums, a, līgavai metot granātābolu pret zemi, izkritušo sēklu skaits parādīs, cik viņai ūs bērnu.

ZMANTOŠANA ĀRSTNIECĪBĀ

Gandrīz visas koka daļas - saknes, sarkanbrūnā miza, lapas, ziedi, augļa ūza un sēklas - ir dziednieciskas. Saskaņā ar ājurvēdu auglis ir agni deepaka ēstgribas veicinātājs), ruchi janaka (palīgs sagremošanai),/»/tta kaaraka (pītas eicinātājs), hridya (sirds stiprinātājs),graahi (caurejas dziedētājs), sheetala (atvē- inātājs), rakta shodaka (asiņu attīrītājs). Miza ir graahi (caurejas dziedētājs) n krimghna (tārpu, īpaši lenteņu, izdzinējs). Augļa miza ir graahi (caurejas ziedētājs).

Salda augļa sulā ir glikoze, fruktoze, tanīni un skābeņskābe. Sula tonizē knu, sirds un nieru darbību. Drudža gadījumā tā iedarbojas diurētiski. Sula pgādā ķermeni ar nepieciešamajām minerālvielām un palīdz aknām uzkrāt i. vitamīnu no uzņemtā uztura, kā arī paaugstina ķermeņa aizsardzību pret nfekcijām, īpaši pret tuberkulozi. Regulē vēdera izeju un tonizē zarnas, tādēļ o lieto gremošanas traucējumu gadījumā. Vērtīgākās ir granātābola savelkošās pašības. Tā kā granātābols liek šūnām savilkties, tas ir vērtīga uztura piedeva aurejas un dizentērijas gadījumā. Alkaloīds izopelatrīns iedarbojas uz iekaisu- o vēdera iekšējo orgānu gļotādu un samazina pārmērīgu zarnu sekrēciju, kas ada caureju. Skābajiem augļiem ir lielāka medicīniskā vērtība nekā saldajiem. 3an saknēm, gan stumbra mizai piemīt prettārpu iedarbība. Tajos esošais alko- oīds peliterīns ir stipri toksisks lenteņiem.

•       Charaka Samhita pret asiņojošiem hemoroīdiem rekomendē iekšķīgi lietot mizas novārījumu.

•       Chakradutta iesaka lietot granāta mizas novārījumu un rūgto oleandru (karc- hi, Holarrhena antidysenterica) ar medu asiņainu izkārnījumu gadījumā.

•       Haareeta samhita iesaka granātābola lapas, sandalkoku, biezpienu un medu aborta draudu gadījumā.

•       Vangasena zobu tīrīšanai iesaka izmantot augļa mizas pulveri, kas sajaukts ar pipariem un vārāmo sāli. Šā līdzekļa regulāra lietošana stiprina smaga­nas, aptur to asiņošanu, pasargā no piorejas, notīra zobus un nodrošina to ilgstošu veselīgumu.

•       Lai atbrīvotos no zarnu parazītiem, īpaši no lenteņiem, vāra svaigu granātābola mizu glāzē ūdens, līdz atliek tikai puse no sākotnējā tilpuma.

Novārījumu dzer pa pustasei trīs reizes dienā. Pirms gulētiešanas lieto kādu caurejas līdzekli, piemēram, rīcineļļu.

•       Lai šķīdinātu urīnceļu akmeņus, saberž tējkaroti sēklu un apēd tās kopā ar tasi zirgu lēcu (Dolichos biflorus) zupas.

•       Pagatavo pulveri no žāvētas augļa mizas. Tās novārījumu dzer, ja ir caureja, dizentērija, taisnās zarnas, plaušu vai deguna asiņošana. Šādu novārījumu, sajauktu ar grieķu sierāboliņa (fenugreek, methi, Trigonella foenum-graecum) uzlējumu un saldinātu ar medu, lieto pret baktēriju izraisīto dizentēriju, tais­nās zarnas noslīdējumu, dedzinošu sajūtu ānusa rajonā, maksts asiņošanu.

•       Ja no maksts ir daudz baltu izdalījumu, to var skalot ar svaigas augļa mizas novārījumu, kam pievienota šķipsna kurkumas.

•       Ja uz nokarenām krūtīm liek augļu mizas pastu, tā palīdz atgūt labu krūšu formu.

•       Klepu var ārstēt, sūkājot sausu augļa mizu ar sāli un krustnagliņu.