Zarnu gāzes bieži ir iemesls humoram. Bet pašam cilvēkam, kuru moka gāzes sabiedriskā vietā, par to smiekli nenāk.
Aptuveni 30 40 procentiem cilvēku novēro vēdera uzpūšanos un gāzu uzkrāšanos. Viņi to uzskata par gremošanas traucējumu, ir satraukti, un daudzi par vēdera uzpūšanos, pārmērīgām atraugām un vēdera gāzēm sūdzas ārstam.
Cilvēka zarnas nevar sagremot visu, ko viņš apēd. Pārpalikumi nonāk resnajā zarnā. Tajos esošos ogļhidrātus saraudzē baktērijas, un veidojas gāzes.
Iespējams, ka vieniem cilvēkiem izdalās vairāk gāzu nekā citiem, tomēr varbūt tā nemaz nav, tikai daži cilvēki ir jutīgāki un vairāk cieš no gāzu veidošanās.
Ir vairāki apstākļi, kas veicina gaisa norīšanu. Piemēram, ja zobu protēzes slikti pieguļ smaganām, cilvēks vairāk norij siekalu, kurās ir gaisa pūslīši, ja no deguna rīklē ieplūst gļotas, biežas rīšanas rezultātā arī kuņģī nonāk vairāk gaisa, ja smēķē cigāru vai pīpi, arī var veidoties daudz siekalu, tāpēc kuņģī nonāk vairāk gaisa.
Dažiem ir paradums bieži atraugāties. Atraugu laikā izdalās norītais gaiss. Diemžēl visu norīto gaisu nekad nevar izdalīt ar atraugām, un tas nonāk zarnās. Ja ātri ēd, košļā košļājamo gumiju vai sūkā ledenes, gaisu norij vairāk. Jāatsakās no gāzētiem dzērieniem, jo no tiem gremošanas sistēmā izdalās noteikts gāzes daudzums.
Tomēr visbiežāk zarnu gāzes veidojas no pupiņām, jo visi tajās esošie poli- ! saharīdi nesagremojas. Zarnās tie kļūst par barības vielām baktērijām, tāpēc veidojas gāzes. Daudziem pieaugušajiem cilvēkiem gāzes veidojas no piena, tam nepietiekami sagremojoties. Piens var izraisīt arī kuņģa krampjus, vēdera uzpūšanos un caureju. Daži medikamenti un narkotiskās vielas - kalcija kanālu ! blokatori, palēnina zarnu kustības, tādēļ gāzes var aizkavēties zarnās.
Ājurvēdā vēdera uzpūšanos sauc par Aadhmaana. Ārstēšanas paņēmieni nomāc gāzu veidošanos (deepana), veicina gremošanu (paachana) un gāzu ļ izdalīšanos (vaataanulomana).
PAŠPALĪDZĪBĀ UN ĀJURVĒDAS LĪDZEKĻI
• Jāizdzer tase silta ūdens kopā ar diviem pilieniem piparmētras (pudiņa), kanēļa (daalchini) vai ingvera izvilkuma.
• Sauss ingvers un smaržīgais ajovāns (ajwain, Carum ajovan) jāizmērcē div- | reiz lielākā daudzumā laima sulas, jāizžāvē un jāsaberž pulverī. Pulverim jāpievieno nedaudz "melnā sāls" (harada, Terminalia chebula, sēklas vāra sālsūdeni un iztvaicē, līdz izveidojas melni kristāli). Divus gramus pulvera kopā ar siltu ūdeni lieto pēc vajadzības.
• Maisiņā ieliek divas saujas prosas un sauju sāls, uzsilda uz karsta šķīvja un ar maisiņu silda vēderu.
• Bērnam var palīdzēt, uzliekot viņam uz vēdera kokvilnas drāniņu, kas iemērkta karstā ūdenī ar asafoetida (milzu ferula - Ferula asafoetida). Līdzīgi var lietot uzsildītu maisījumu, kurā ir viena daļa terpentīneļļas un divas daļas rīcineļļas. Uz vēdera var uzlikt arī siltas rīcina lapas.
• Pagatavo pulveri, kas sastāv no apgrauzdētas milzu ferulas (asafoetida), melnā sāls (souvarcha lavana), kardamona (elaichi), ingvera (sonth) un dzeltenaugļu naktenes (kantakaari, Solanum xanthocarpum) vienādās daļās. Lieto pa 3-5 gramiem.
• Pret vēdera uzpūšanos palīdz maisījums, kurā ir divas daļas selerijas sēklu (ajamonda) un viena daļa fenheļa sēklu (saunf) un cukurs. Lieto pa pustēj- karotei līdz vienai tējkarotei.
• Lai pagatavotu bērniem "draudzīgu" līdzekli, ņem 5 daļas smaržīgās rūtas lakstu (sadaab, Ruta graveolens), 4 daļas selerijas sēklu (ajamonda), 3 daļas piparmētras lakstu (pudiņa), vienu daļu safrāna, 2 daļas smalki samalta melno piparu pulvera un 10 daļas medus. Sajauc un glabā tīrā pudelē. Nepieciešamības gadījumā lieto pa pustējkarotei vai vienai tējkarotei.
• Parasti pret vēdera uzpūšanos iesaka lietot Hingvvaashtaka choorna pa vienai tējkarotei divreiz dienā, sajauktu ar vienu tējkaroti gī, uzdzerot siltu ūdeni. Stāvokli uzlabo arī Kumaari aasava pa 20 ml kopā ar tādu pašu daudzumu silta ūdens divreiz dienā pēc ēšanas.
• Nevajag no uztura uzreiz izslēgt visus gāzes radošos produktus. Vienā ēdienreizē jāatsakās no viena tāda produkta lietošanas.
• Zobu protēzēm jābūt cieši piegulošām.
• Ja rīklē ieplūst deguna izdalījumi, nepieciešams ārstēties.
• Jāēd lēni, rūpīgi sakošļājot katru kumosu un izvairoties no ēdiena "aprīša- nas". Ēdot nevajag sarunāties.
• Nevajag dzert ar salmiņu vai no pudeles ar šauru kaklu. Jālieto glāze vai tase.
• Tūdaļ pēc ēšanas nevajag atgulties, bet brīdi ir jāpasēž.
• Nevajag lietot gāzētus dzērienus, kā arī alu, jo tajā ir gāze.
• Jāsamazina uzturā lietotās treknās gaļas daudzums.
• Nepieciešama regulāra fiziskā slodze. Jāizvairās no pārmērīga garīgā stresa. Labi noder joga.
• Nevajag lietot sintētiskos medikamentus. Bīstama ir pašārstēšanās.
• Tēju nevajag izmantot atkārtoti. Šāda tēja kairina zarnu gļotādu, tādēļ veidojas gāzes.