LIELĀ ĀJURVĒDAS GRĀMATA

Var palīdzēt tādas jogas pozas (asanas) kā suryanamaskaara, shashankaasa- na, pranamaasana, sarvangaasana, supta vajraasana, ushtraasana, hasta- uttanaasana, uttita-lolaasana, dvvikonaasana, matsyaaasana. Noderīgas ir arī tādas pranaayaamas (pareiza elpošana) kā naadi-shodhana, bhastrika, kapaala-bhaati. ja vēlas izmēģināt kādus sarežģītākus jogas paņēmienus jeb shat-karmas, tad ārstnieciska iedarbība ir vastradhauti, shankha-praks- haalana un jalaneti. Ar jogu saistītāyoga-nidra, antar-mouna, meditācija un relaksācijas tehnika noder nervozitātes mazināšanai. Ļoti svarīga ir regulāra vēdera izeja. Nedrīkst pieļaut aizcietējuma rašanos. Jāizvairās no aukstuma un no grūti sagremojamiem ēdieniem. Vakariņās jā­gatavo viegli un labi sagremojami ēdieni. Vislabāk vakariņot pirms saulrieta. Noteikti jāiedzer vārīts ūdens. Ja piens pastiprina klepu vai krēpu veidoša­nos, to pirms lietošanas ieteicams atšķaidīt uz pusēm ar ūdeni un uzvārīt kopā ar diviem vai trim sasmalcinātiem garajiem pipariem (pippalee). Jāatsakās no biezpiena, paniņām, banāniem, guavām un ceptiem ēdieniem. Aizliegts ēst skābus produktus. Stingri aizliegta ir smēķēšana - gan aktīvā, gan pasīvā.

Jāizvairās no alergēniem un citām vielām, kas spēj ierosināt astmas lēkmes. Jāturas pa gabalu no ziedošiem augiem un jāaizver guļamistabas logi, lai putekšņi nenonāktu telpās. Lai pasargātos no putekļu ērcītēm, matrači un segas jātīra ar putekļsūcēju. Lai izvairītos no dzīvnieku blaugznām, jāatturas no kontakta ar suņiem, kaķiem, zirgiem un citiem dzīvniekiem. Spalvu spilvenu vietā labāk izvēlēties spilvenus, kas pildīti ar kokvilnu. Bieži vien alergēni ir sastopami noteiktos pārtikas produktos - zivīs, olās, pienā, raugā un kviešos. Tie ir jāidentificē un no uztura jāizslēdz. Jāizvairās no ķi­mikālijām, bet, ja tas nav iespējams, ieteicams mainīt profesiju. Kritiski jāiz­vērtē nepieciešamība lietot analgētiķus. Jāizvairās no fiziska un garīga stresa.

8 SIRDS un asinsrites slimĪbas

1. HIPERTENSIJA

Asinsspiediens ir spēks, ar kuru asinis spiež uz artēriju sieniņām, kas nes asinis no sirds uz visiem ķermeņa audiem un orgāniem. Katru reizi, kad sirds saraujas (apmēram 60-70 reizes minūtē), tā sūknē asinis artērijās un tur ro­das noteikts spiediens. Asinsspiediens ir augstāks, kad sirds saraujas un asinis tiek izgrūstas artērijās. To sauc par sistolisko spiedienu. Kad sirds starp divām saraušanās reizēm atpūšas, spiediens artērijās saglabājas, tomēr tas ir zemāks. Šo asinsspiedienu sauc par diastolisko spiedienu. Parasti mēra sistolisko un diastolisko asinsspiedienu.

Cilvēka darbība var paaugstināt vai pazemināt asinsspiedienu. Piemēram, ja cilvēks cenšas paspēt uz autobusu, viņa asinsspiediens paaugstinās. Naktī, kad cilvēks guļ, asinsspiediens pazeminās. Šādas asinsspiediena izmaiņas ir parastas.

Dažkārt cilvēkam var būt ilgstoši paaugstināts asinsspiediens. Ja asinsspie­diens ir augsts, jārīkojas, lai to pazeminātu. Tikpat svarīgi ir noturēt normālu asinsspiedienu, lai tas nepaaugstinātos. Neārstēts augsts asinsspiediens var radīt nopietnas veselības problēmas.

•       Ateroskleroze (artēriju sieniņu sacietējums). Augsts asinsspiediens bojā artērijas, padarot tās biezas un stīvas. Asinsvados palielinās holesterīna un tauku daudzums, kas traucē asiņu plūsmu pa ķermeni, tāpēc var rasties sirdslēkme.

•       Sirdslēkme. Ja aizsprostojas vainagartērijas, kas apgādā ar asinīm sirdi, sirds nesaņem pietiekami daudz skābekļa. Reducēta asinsplūsma var radīt sāpes krūtīs (stenokardiju). Aizsprostojums var pilnībā pārtraukt asiņu pieplūdi sirdij un izsaukt sirdslēkmi.

•       Sirds palielināšanās. Augsts asinsspiediens liek sirdij ar laiku strādāt sma- gāk. Sirds muskulis jeb endokards kļūst biezāks un izstiepjas. Rezultātā tas vairs nespēj normāli funkcionēt un šķidrums ieplūst plaušās. Tas izpaužas kā aizdusa.

•       Nieru bojājums. Nieres darbojas kā filtrs, kas attīra organismu no atkri- tumvielām. Augsts asinsspiediens ar laiku var sašaurināt un sabiezināt asins­vadus nierēs.

•      Trieka. Augsts asinsspiediens var bojāt artērijas, izraisot to sašaurināšanos. Ja kādu no sašaurinātajām artērijām aizsprosto trombs, var iestāties trieka. Trieka var rasties ari tad, ja ļoti augsts asinsspiediens pārplēš bojāto asins­vadu smadzenēs.

•       Vairumā gadījumu nav skaidri augstā asinsspiediena iemesli. Šāda veida hipertensiju sauc par primāro hipertensiju. Tā kā nav zināmi iemesli, nav apmierinošu paņēmienu tā ārstēšanai, tomēr vairumā gadījumu spiedienu iespējams kontrolēt.

•       Vairākumam cilvēku ir iespējams noskaidrot hipertensijas cēloni. Tas var būt audzējs virsnierēs, hroniska nieru slimība, hormonālas novirzes, pret­apaugļošanās līdzekļu lietošana vai grūtniecība. Šādu hipertensiju sauc par sekundāro hipertensiju. Šajos gadījumos parasti var palīdzēt, jo, zinot cē­loni, slimību var ārstēt.

PAŠPALĪDZĪBA