LIELĀ ĀJURVĒDAS GRĀMATA

Krūšu augšanas ātrums var ļoti variēt, un katrai jaunai sievietei tas ir atšķi­rīgs. Krūšu pamataudu augšana norit labāk, ja hormoni - estrogēns, progeste- rons, prolaktīns, prostaglandīni un augšanas hormons - ir līdzsvaroti. Sasniegt krūšu potenciālo lielumu kavē tādi faktori kā iedzimtība, hormonālā līdzsvara trūkums, stress, trūcīgs uzturs, daži medikamenti (īpaši - pretapaugļošanās līdzekļi) un ieilgusi pubertāte. Atbilstoši rīkojoties pusaudzes gados, iespējams sasniegt labu krūšu formu. Pēc pusaudža gadiem ķermenis pārtrauc veidot da­žus hormonus un krūšu augšana apstājas.

Krūtīs ir piena dziedzeri, kas patiesībā ir modificēti sviedru dziedzeri. Tie ir ar saistaudiem piesaistīti pie lielajiem krūšu muskuļiem. Piena dziedzeriem ir atsevišķi nodalījumi, starp kuriem atrodas taukaudi. Taukaudu daudzums nosaka krūšu lielumu, tādēļ vienīgais iespējamais veids, kā palielināt krūtis (bet par to vairums sieviešu negrib dzirdēt), ir pieņemties svarā. Tomēr daži vin­grojumi un eļļas masāža var koriģēt krūšu līnijas un padarīt krūtis elastīgākas, stiprinot muskulatūru krūšu pamatnē un uzlabojot ādas elastību. Šie pasākumi nav domāti krūšu palielināšanai, bet gan to formas uzlabošanai.

pašpalīdzība un ājurvēdas līdzekļi

•       Lai krūtis padarītu stingrākas un tonizētu, jāstimulē asinsrite, pārmaiņus aplaistoties ar karstu un aukstu ūdeni.

•       Jāvalkā cieši piegulošs krūšturis, jo tas saglabā labu krūšu formu. Tomēr krūšturis nedrīkst būt arī pārāk ciešs. Tas nedrīkst spiest krūtis un apžņaugt krūškurvi.

•       Ideāli piemērota krūšu veidošanai ir peldēšana, it sevišķi brass un peldēšana uz muguras. Palīdz arī badmintona un tenisa spēlēšana. Arī malšana ar ro­kas dzirnaviņām ir labs vingrinājums, kas uzlabo krūšu formu.

•       Iesaka ari vingrojumus ar rokām. Jānostājas taisni un jānovieto plaukstas uz pleciem. Jārotē elkoņi vismaz 10 reizes. Pēc tam rokas jāizstiepj uz priekšu plecu līmenī un ātri jākrusto viena pāri otrai.

•       Krūtis ir jāmasē maigi, bet stingri ar Yuvatyaadi tailam - klasisku ājurvēdas līdzekli, kura sastāvs ir aprakstīts slavenajā vaatsyaayana tekstā. Uzskata, ka šīs eļļas regulāra lietošana uzlabo krūšu formu un padara tās stingrākas.

Masējot ar apļveida kustībām jāvirzās uz augšu kakla virzienā. Ja eļļas ir par daudz, to nosusina ar salveti.

•       l ai krūtis būtu stingras un jaunavīgas, parasti iesaka vēl divas eļļas - gra nalābolu tonizētāju un asparāga (shataavari) gī. Lai pagatavotu granātābolu lonizētāju, vienu daļu granātābola mizas pulvera sajauc ar 4 daļām sinepju eļļas un 16 daļām ūdens un uzvāra, tad vāra uz lēnas uguns, līdz ūdens ii i/tvaikojis. Atdzesē ledusskapī. Asparāga gī gatavo līdzīgi, ņemot vienu daļu asparāga pulvera, 4 daļas gī un 16 daļas ūdens.

•       Kas attiecas uz krūšu lielumu, svarīgi būtu priecāties par tādu, kāds tas ir, nevis raizēties. Mazajām krūtīm ir tādas pašas funkcijas kā lielajām, jo to lielums funkcijas neietekmē. Ar krūtīm ir līdzīgi kā ar degunu - to lielums ir galvenokārt estētiska problēma. Daudziem labāk patīk mazas krūtis.

5. DABISKĀ MENOPAUZE

Menopauze nesākas pēkšņi, bet pakāpeniski, lai gan par tās sākumu uzskata pēdējo menstruāciju reizi. Tā ir iestājusies tad, kad sievietei menstruācijas nav bijušas vienu gadu. Nav viegli paredzēt, kad sāksies menopauze. Vidēji tā sākas 51 gada vecumā.

Saskaņā ar ājurvēdu menstruācijas laikā (raja-pravrutti) notiek dabiska liekās pītas izplūšana. Raja-nivrutti ir pakāpeniska raja-pravrutti samazinā­šanās, līdz iestājas menopauze. Ājurvēdā menopauzi uzskata kā pītas un vātas līdzsvara trūkumu. Abas šīs došas uzkrājas, izplatās un lokalizējas metaboliski svarīgos audos, izraisot menopauzes simptomus un sekas.

Menopauze sievietei sākas vecumā, kad viņa no pītas perioda pāriet uz vātas periodu. Daudzi menopauzes simptomi ir triju došu - vātas, pītas un kaphas - kombinācija. Sievietes hormonus pārvalda pīta un kapha. Tas ir gal­venais iemesls, kādēļ daudzām sievietēm menopauzē ir karstuma viļņi (pīta) un ķermeņa masas palielināšanās (kapha). Nervozitāte un slikts miegs ir saistīts ar vātas līdzsvara trūkumu.

Dažkārt sievietei sākas dabiska pāreja uz menopauzi, nesasniedzot 50 gadu vecumu. Triju līdz piecu gadu laikā stipri samazinās estrogēna, progesterona un androgēna veidošanās olnīcās. Tā kā šo hormonu daudzums svārstās, sievietei var būt neregulāras mēnešreizes un mainīgs garastāvoklis. Var novērot arī citas pazīmes, kas liecina par hormonu veidošanās pavājināšanos, piemēram, kar­stuma viļņi, miega traucējumi, maksts sausums, atkārtotas maksts un urīnceļu infekcijas slimības un urīna nesaturēšana.

Daļai sieviešu menopauze paiet bez traucējumiem, savukārt citām ir dažādi traucējoši simptomi un vārgums. Menopauzi ietekmē dzīvesveids, sievietes at­tieksme, iedzimtība, ķermeņa masa un paradumi. Par laimi, vairums simptomu parasti ar laiku samazinās, kad ķermenis pierod pie jaunā hormonu līmeņa. Pār­eju var atvieglot ārstniecības augu lietošana, pareizs uzturs, uztura bagātinātāji un pārmaiņas dzīvesveidā.