LIELĀ ĀJURVĒDAS GRĀMATA

Daži bērni aug ļoti lēni un ir īsāki par saviem vienaudžiem, bet tad pēkšņi vie­na gadā viņi sāk augt tik strauji, ka sasniedz vai pat pārsniedz vienaudžu garumu. Parasti noteiktā vecumā cilvēki pārstāj augt. Vīriešiem tas visbiežāk notiek gadu, bet sievietēm - 21 gada vecumā. Pastāv iespējas sievietēm augšanu pagarināt līdz 25 gadiem, bet vīriešiem - līdz 27 vai pat 30 gadiem. To var pa- nakt, veicot noteiktus vingrojumus, esot fiziski aktīviem un lietojot atbilstošu uzturu, kas satur pietiekami daudz barības vielu un vitamīnu, kā arī pievēršoties rasaayana un kaaya-kalpa terapijai, kas ietekmē ķermeņa augšanu, jo cilvēks ir vecāks, jo grūtāk ir kļūt garākam. Rasaayana terapija dod spēku visiem ķermeņa audiem. Tā palēnina novecošanos, veicina atmiņu, uzlabo visu vitāli svarīgo or­gānu darbību, baro ķermeņa audus. Arī kaaya-kalpa stiprina ķermeņa kustību un maņu orgānus, kā arī baro visus ķermeņa audus. Šajās terapijās ir ieteikta lādu zāļu iekšķīga lietošana kā shilajit (mūmijs), miega vitānija (aswagandha, Withania somnifera), ķekarainais asparāgs (shataavari, Asparagus racemosus), amla (Indijas ērkšķogas, aamla, aamlaki, Emblica officinalis), kā arī tādu pār­tikas produktu lietošana kā govs piens, gī, medus. Nepieciešamas arī tādas periodiskas ķermeņa attīrīšanas procedūras kā panchakarma.

Ājurvēdā uzskata, ka dzīvei pastāv trīs balsti (upastambas) - uzturs (aaha- ara), miegs (nidra) un celibāta ievērošana (brahmacharya), kas nodrošina aug­šanu. Pareiza, prasmīga un optimāla šo balstu izmantošana palīdz uzturēt ķermeni, piešķirot tam fizisko spēku, spēju pretoties infekcijām, saglabāt labu sejas krāsu, augšanu visu dzīves laiku, ja vien cilvēks nedara neko tādu, kas kaitē viņa veselībai.

PAŠPALĪDZĪBA UN ĀJURVĒDAS LĪDZEKĻI

1. Uzturs. Augošam cilvēkam nepieciešams saņemt vairāk kaloriju nekā pieau­gušam. Visstraujākā pamatvielmaiņa ir agrā bērnībā. Pēc tam tā palēninās, nedaudz pastiprinoties pusaudža gados. Arī bērna fiziskā aktivitāte parasti ir lielāka nekā pieaugušo cilvēku aktivitāte. Augošam organismam vajag relatīvi vairāk olbaltumvielu nekā pieaugušam, jo tās ir nepieciešamas ne tikai audu atjaunošanai, bet arī augšanai. Aptuveni 14 % kaloriju jāuzņem ar olbaltumvielām. Galvenie olbaltumvielu avoti ir piens un piena produkti, gaļa, zivis, olas, rieksti, graudi un pākšaugi.

Ogļhidrāti un tauki ir vērtīgi galvenokārt kā kaloriju avots. Jārūpējas, lai bērni pastāvīgi nesūkātu saldumus, jo tie mutē pārvēršas par skābēm, kas bojā zobus. Katrā maltītē ir jābūt svaigu un vārītu dārzeņu un augļu porcijai. Ja uz­turs ir labi sabalansēts, vitamīnu un minerālvielu piedevas nav nepieciešamas.

Lai veidotos urīns, nepieciešams pietiekami daudz šķidruma. Bērniem, kas daudz skraida un ari svīst, vajag vairāk šķidruma.

Skolas vecuma bērniem parasti ir laba ēstgriba, tomēr viņu uzturs ir rūpīgi jāizvēlas. Tā kā bērniem patīk saldumi, iespējams, kaloriju viņu uzturā ir pie­tiekami, tomēr olbaltumvielu ir pārāk maz. Labi un lēti olbaltumvielu avoti, kas bērniem garšo, ir piens un piena produkti, apgrauzdēti zemesrieksti un Bengālijas lēcas (aunazirņi, Cicer arietinum).

Tiem bērniem, kuri negrib agri iet gulēt, ir grūti no rītiem piecelties, tāpēc viņi pirms iešanas uz skolu brokastīs steigā kaut ko uzkož. Arī skolā, iespējams, ēšana notiek steigā, jo bērni vēlas starpbrīdī vairāk laika atvēlēt rotaļām. Va­karā, kad bērni ir atgriezušies no skolas, viņi parasti ir izslāpuši un daudz dzer, tāpēc ēstgriba mazinās. Lai nodrošinātu optimālu augšanu, šādi ieradumi ir jākoriģē.

Cilvēka dzīves laikā pastāvīgi rodas augšanas hormons, kas uztur ķīmisko līdzsvaru un atjauno šūnas. Ir vairāki faktori, kurus pareizi izmantojot var ievē­rojami palielināt augšanas hormona līmeni ķermenī. Dienā ieteicams apēst se­šas septiņas mazākas porcijas triju vai četru lielāku porciju vietā. Ēdot bagātīgu maltīti ar augstu glikēmisko indeksu, ķermenī izdalās liels insulīna daudzums, kas veicina vielmaiņu. Šāda reakcija ne tikai veicina tauku uzkrāšanos ķermenī, bet arī kavē augšanas hormona plūsmu asinis. Tādēļ jālieto ēdiens, kas satur mazāk cukura un neveicina insulīna izdalīšanos.

Bagātīgas vakariņas nevajadzētu ēst vēlāk kā divas stundas pirms gulētie­šanas. Lielākais augšanas hormona daudzums ķermenī izdalās pirmajās divās miega stundās, ja mielasts bijis bagātīgs, izdalās daudz insulīna, kas nomāc augšanas hormona izdalīšanos. Tā ķermenis zaudē iespēju augt atpūtas laikā.