LIELĀ ĀJURVĒDAS GRĀMATA

2. Miegs. Miegā cilvēka prāts ļauj ķermenim atjaunoties. Miegs regulē arī ķer­meņa augšanas spējas, ja cilvēks neguļ pietiekami ilgi, regulāri samazinās augšanas hormona veidošanās ķermenī. Kaut arī papildu miegs noteikti ne­palielina augšanas hormona līmeni, tomēr, kārtīgi izguļoties, cilvēka kauli sa­ņem daļu no augšanas hormona, kurš tur nenonāktu, ja būtu miega trūkums. Miega laikā mugurkauls izstiepjas un pagarinās. Pēc laba nakts miega cil­vēks var būt vairāk nekā vienu centimetru garāks. Liela ietekme uz augšanu ir ieelpojamā gaisa kvalitātei un kvantitātei. Guļasvietas pamatnei jābūt cietai, piemēram, veidotai no saplākšņa. Gultas piederumi gultā jāizklāj vienmērīgi. Vienmēr jāizmanto vidēja lieluma spilvens. Tam nevajag būt ne pārāk biezam, ne pārāk plānam. Gultai jābūt pietiekami platai, lai ērti varētu pagriezties no vieniem sāniem uz otriem.

Stāja un vingrojumi. Ar laiku smaguma spēks iespaido ķermeni un izraisa mugurkaula disku deģenerēšanos, muskuļu samazināšanos, tāpēc ķermenis sakrltas un sakumpst. Tomēr, pievēršot uzmanību pareizai stājai, var sama­zināt novecošanās ietekmi, kā arī veicināt augšanu jaunībā. Sēžot, stāvot, ejot vai guļot ķermenim vienmēr jābūt taisnam.

Mugurkauls ir viena no svarīgākajām ķermeņa sastāvdaļām. Tas palīdz no­turēties taisni un izpildīt daudzas sarežģītas darbības.

Vesels mugurkauls optimizē enerģijas sadalījumu ķermenī un ļauj cilvēkam viegli un ērti veikt ikdienas uzdevumus. Mugurkauls ir pats svarīgākais, lai gūtu panākumus augšanā garumā. Lai nodrošinātu skriemeļu un disku pareizu funkcio­nēšanu, mugura katru dienu jāmasē ar ārstnieciskām eļļām, piemēram, ar Aswa- gandhadi taila. Masāža ne tikai uzturēs mugurkaulu veselu, bet arī veicinās tā attīs­tību. Stiepšanās vingrojumi un jogas pozas ievērojami palīdz pastiept mugurkaulu.

Stiepšanās vingrojumi var palīdzēt ķermenī papildus izdalīties nedaudz augšanas hormonam. Stiepjoties vienlaikus tiek nodarbinātas vairākas muskuļu grupas. Paaugstinot treniņu intensitāti, hipofīzes priekšējā daļa izdala vairāk augšanas hormona, lai kompensētu papildu slodzi. Augšanas hormona izdalī­šanos var pastiprināt arī intensīvi aerobikas vingrojumi.

4.    Apģērbs. Cilvēka ģērbšanās stils zināmā mērā nosaka, kā viņu uztver citi cilvēki. Apģērbs var ietekmēt arī to, cik garš cilvēks izskatās. Ar apģērba palīdzību iespējams izskatīties garākam, tievākam un pievilcīgākam, ja ir paradums valkāt apspīlētu apģērbu, ķermeņa augšana var būt traucēta. Vi­dēja auguma cilvēka apģērbam nevajadzētu būt ne par ciešu, ne par vaļīgu. Ir cilvēki, kuriem ķermeņa apakšējā daļa ir īsāka nekā augšējā, un otrādi. Ja vēlas, lai ķermeņa augšējā daļa izskatītos garāka, jānēsā vaļējs krekls vai krekls virs biksēm. Bet, ja vēlas, lai ķermeņa apakšējā daļa izskatītos garāka, krekls jāliek biksēs. Svītrains apģērbs ļauj cilvēkam izskatīties garākam. Arī mati ietekmē cilvēka izskatu, tāpēc tie jāķemmē tā, lai izskatītos garāks.

5.    Saule un svaigs gaiss. Saules gaisma veicina D vitamīna veidošanos ādā. Šis vitamīns ir nepieciešams kaulu veselībai. Jāsauļojas agri no rīta. Ieteicama jogas poza Suryanamaskaraas (sveiciens saulei), kas uzlabo lokanību, pa­stiprina saules iedarbību un skābekļa uzņemšanu.

6.    Garīgie vingrinājumi. Cilvēka prātam ir pārāk liels spēks, lai to tērētu vel­tīgi. Zinātnieki uzskata, ka vairums cilvēku izmanto aptuveni 15 % no savām garīgajām spējām. Ietekmēt prātu ir vieglāk, nekā cilvēki dažkārt domā. Mērķtiecīgo asociāciju metode palīdzēs sasniegt savus mērķus. Dhyaanam un citi garīgie vingrinājumi var ļoti palīdzēt.

2. NEPIETIEKAMA ĶERMEŅA MASA

Daudziem tukliem cilvēkiem ķermeņa masas nepalielināšanās varētu būt sapņa piepildījums. Tomēr cilvēkiem, kuru ķermeņa masa ir pārāk maza, tā patiesi ir problēma. Dažkārt nepietiekamas ķermeņa masas cēlonis ir trūcīgs uzturs bērnībā un pusaudža gados. Uztura nepietiekamība grūtniecības laiki var būt par iemeslu samazinātam tauku šūnu daudzumam zīdaiņa ķermeni, tādēļ bērnam arī vēlāk var veidoties pārāk maz taukaudu.

Pārāk mazai ķermeņa masai var būt arī iedzimti cēloņi. Bieži vien ķermeņa vājums, līdzīgi kā tuklums, ir raksturīgs visai ģimenei.

Nepietiekama ķermeņa masa var būt, ja ir slikti ēšanas ieradumi un ja cilvēks ēd pārāk maz. Masas zudums var būt arī slimība. Tādas novājinošas slimībai kā vēzis gadījumā strauji var zaudēt ķermeņa masu, un to ir grūti atgūt, īpašij ja uzturs nav kalorijām bagāts. Diezgan bieži ķermeņa masa samazinās stres^ un trauksmes ietekmē. Dzīvojot ārkārtējā emocionālajā stresā, cilvēkam ir grūtļ normāli ēst, tāpēc loģiska ir ķermeņa masas samazināšanās. Nepietiekama ķer meņa masa var būt arī tiem cilvēkiem, kuri sevis stimulēšanai izmanto kofeīni saturošus dzērienus un smēķē.

Ar ķermeņa masas zaudēšanu var būt saistītas nopietnas medicīniskas pro blēmas. Visbiežākais piemērs ir hipertireoze. Tai ir vēl citi simptomi, piemēram ātra sirdsdarbība, plaukstu svīšana un bezmiegs. Dažas psihiskas problēmas ari var būt saistītas ar nepietiekamu ķermeņa masu.