• Asafoetīdai piemīt arī analģētiskas īpašības. Tā remdē sāpes. Lai būtu iespējams augu uzziest uz pietūkuma, ko radījis reimatoīdais artrīts, vai uz sāpošiem muskuļiem un ievainojumiem, 0,1296 g jeb divus granus auga pulvera izšķīdina vienā ēdamkarotē kokosriekstu eļļas. Asafoetīdas pastu, kas pagatavota ar ūdeni vai citrona sulu, var izmantot bites vai skorpiona dzēliena gadījumā. Asafoetīdu, kas sajaukta ar krustnagliņu eļļu, var iepildīt arī caurā zobā.
• Histērijas un akūtu iesnu gadījumā bieži vien pietiek tikai ieelpot asafoetīdas smaržu, lai simptomi izzustu.
• Pievienota ēdienam, asafoetida veicina gremošanu un nomāc gāzu veidošanos zarnās. Ļoti populāra ir tūkstošgadīga recepte gremošanas uzlabošanai - Hingvaashtak choorna. To var vienkārši pagatavot. Ņem vienādās daļās apceptu asafoetīdu, sausu ingveru, garos piparus, gaišo kumīnu (jeera, Cuminum cyminum), melnos piparus, smaržīgā ajovana (Carum ajowan) sēklas, melno kumīnu (Cuminum nigrum) un sāli, visu sasmalcina un labi sajauc. Lieto pa pustējkarotei kopā ar pirmo ēdiena kumosu. Var dzert arī divreiz dienā, iejauktu karstā ūdenī.
JĀŅEM VĒRĀ
r
1. Nav vēlama pārmērīga asafoetīdas lietošana, jo augam zināmā mērā piemīt
toksiskas īpašības. Tas karsē un palielina pītu. Nedrīkst nekādā veidā dot asafoetīdu bērniem, jo augs var izraisīt stipru vemšanu un ķermeņa atūdeņošanos.
2. Jāuzmanās, lai neiegādātos asafoetldas viltojumus. Ja aizdedzina īstu īsafoetīdu, tā pilnībā sadeg. Ja to šķīdina ūdenī, neveidojas nogulsnes. Jābūt ari atbilstošai krāsai un konsistencei.
3. BANJANS
Bengālijas banjans (Ficus benghalensis) ir Indijas līdzenumos augošs koks, cas sniedz patvērumu no karstajiem saules stariem. Briti, vērojot rosīgos hindu irgotājus jeb banias, kuri darbojās šo koku paēnā, sāka šo koku saukt par nmjanu. Ājurvēdā šis ir viens no pieciem galvenajiem kshiravrikshas - augiem ir piensulu. Pārējie četri ir kamolainā vīģe (udumbara, Ficus glomerata), svētā 'īģe (aswattha, Ficus religiosa), parastā tespēzija (paareesha, Indijas tulpju- :oks - Thespesia populnea) un Javas vīģe (plaksha, Ficus lacor).
Ārstniecībā izmantojamas gandrīz visas koka daļas - stumbra miza, sakņu niza, gaisa saknes, lapas, veģetatīvie pumpuri, piensula, ziedi un augļi. Parastā Ieva ir 50-100 ml novārījuma, 3-5 g pulvera vai 5-10 pilieni piensulas.
zmantošana ārstniecībā
• Asiņojoši hemoroīdi. Regulāri lieto dažus pilienus piensulas kopā ar pienu. » Abscesi un furunkuli. Banjana lapas apstrādā ar sezama eļļu, sasilda un
uzliek kā kompresi, lai ātrāk izveidotos un izdalītos strutas.
• Dedzinoša sajūta drudža gadījumā. Pret to palīdz banjana gaisa sakņu novārījums.
• 198. lpp.
• Radzenes apduļķojums. Smalku kampara pulveri sajauc ar banjana piensulu un lieto kā acu ziedi.
> Saplaisājuši papēži. Plaisas ieziež ar banjana piensulu. Diabēts. Glāzē ar ūdeni uz nakti iemērc apmēram 5 cm garu banjana mizas gabaliņu. No rīta izvilkumu izdzer. Vairumā pētījumu ir pierādīta šī līdzekļa efektivitāte.
Caureja. Saberž banjana gaisa saknes un lieto kopā ar pienu, lai apturētu akūtu caureju.
Bērna ieņemšanas veicināšana. To sekmē banjana lapu pumpuri, ko ievāc augošā mēnesī 1.-15. dienā, kad Saule ir Vēža zīmē (21. jūnijs-23. jūlijs). Sievietei tie jālieto kopā ar ūdeni menstruāciju laikā.
• Vasarraibumi. Lieto pastu no maigām banjana lapām un kokosriekstu mīkstuma. Banjana lapu pumpuri un lēcas (masur-dal, Lens culinaris) likvidē vasarraibumus un piešķir spožumu sejas krāsai.
• Problēmas ar matiem. Pagatavo pulveri no banjana gaisa saknēm un citrona mizas vienādās daļās, ieber pulveri kokosriekstu eļļā, uzvāra un lieto galvas ādas ieziešanai. Plikpaurības gadījumā pulveri pagatavo no banjana gaisa saknēm un lotosa saknēm.
• Iekšēja asiņošana. Lieto pirkstveida suņzobes (Cynodon dactylon) un banjana maigās lapas, kas sajauktas ar medu.
• Locītavu sāpes. Masāža ar banjana piensulu samazina locītavu sāpes.
• Mīkstais šankrs. Degoša banjana lapa jāieliek ūdenī un jāsavāc virs ūdens peldošie pelni. Tie jālieto divreiz dienā pa 1,5 g.
• Zobu kopšana. Košļāšanai un zobu tīrīšanai var izmantot maigās banjana gaisa saknes. Tās stiprina smaganas un zobus.
• Leikoreja. Ķekarainā simploka (lodhra, Symplocos racemosa) pastu sajauc ar banjana mizas novārījumu un makstī ievieto tamponu, kas samērcēts iegūtajā maisījumā.
• Brūces un čūlas, ja brūcē ir kāpuri, tā jāapstrādā ar banjana piensulu.
Bīskapa zāles latīniskais nosaukums ir Carum copticum, sanskritā to sauc deepyakaa un Yavaanee, bet hindu valodā - ajvvain.
Indijā šo augu lieto gandrīz katrā ģimenē. Jau kopš Charaka un Sushrutha laikiem to lieto kā līdzekli pret gāzu uzkrāšanos zarnās. Bīskapa zāle pieder pie čemurziežu dzimtas un ir līdzīga dillēm. Tā var sasniegt gandrīz 1 m augstumu.