Magacitli

Tunelis noveda pie vesela dabisku alu kompleksa, ko savienoja uz augšu ejošs šaurs koridors. Tos apgaismoja tikai zaļgana pelējuma plankumi uz sienām. Drīz ausis uztvēra kaut kādu neskaidru troksni, džinkstoņu. Marsietis atskatījās, pelējuma mirdzums atspoguļojās viņa acīs un atņirgtajos zobos.

- Tlohomo ... ra soacr Tuskub ...

- Tur tālāk ir vulkāna krāteris, Tuskuba rezidence.

- Vai to apsargā?

Loss nodeva jautājumu gidam, kurš sekli māja ar galvu.

- Daudz karavīru ... elektriskās šautenes ... gaisa kuģu notriecēji...

- Bāze, - secināja Augstais, noklausījies tulkojumu. - Izskatās, ka puisis nemelo. Lai viņš iet kur grib, tālāk  iztiksim bez viņa pakalpojumiem.

Marsietis kaut ko murmulēdams, metās Augstajam pie kājām, mēģinot noskūpstīt zābaku. Viņa acīs dejoja izbailes.

- Viņš sola izpildīt visus rīkojumus, lai tikai mēs viņu neatstājam vienu, - Loss tulkoja.

Augstais pasmīnēja.

- No kā viņš baidās?

- Citli ... no zirnekļiem. Viņu šeit ir daudz.

- Kāpēc tad mēs nevienu nesatikām?

- Un paldies Dievam! Es jau esmu ticies, kad ceļojām kopā ar Alekseju Ivanoviču, šīs radības ne no kā un ne no viena nebaidās.

- Skaidrs. Velns ar viņu, lai jau iet, ja vien netraucēs un netrokšņos.

Trijatā atkal devās uz priekšu.

Tunelī parādījās drūms atspīdums. Tuvojās apaļš izejas caurums. To aizsprostoja restes. Aiz restēm atradās platforma, uz kuras stāvēja zibeņu šaujamā mašīna. Nedaudz tālāk - konusa formas telts, gaisa laiva, trīs karavīri pie malas, kas ņēmās gar dubultajām debesīs slīpi aizejošajām teknēm.

- Zenītlielgabals! - nočukstēja Augstais. - Kur ir Tuskuba rezidence?

Loss pagriezās pret marsieti, noklausījās steidzīgajā atbildē.

- Zemāk, krāterī, piramīdveida mājā. Kā mēs tur nonāksim? Šeit ir restes ...

- Tas nav šķērslis. Viņi likuši restes no savējiem. Dodiet man mauzeri.

- Priekš kam?

- Dodiet!

Loss pasniedza mauzeri savam ceļabiedram. Tas pielāgojās, ar vienu kājas sitienu izspēra stieņus un metās uz priekšu, izšāva.

- Nomest ieročus, nedabeigtie!

Marsieši nobālēja, skatoties uz milzi spožajā ietērpā, ar mauzeri vienā rokā un melnu portfeli otrā, kurš izleca no tuneļa kā velns no kastes. Metās uz visām pusēm. Vēl četri viens pēc otra izbira no telts, viņu vidū arī virsnieks. Augstais izšāva vēlreiz. Virsnieku aizmeta atpakaļ uz telti. Un kļuva kluss. Tikai aiz akmeņiem paslēpušies karavīri spiedzīgi smilkstēja.

Augstais devās uz klints malu un paskatījās uz leju.

Loss, sajūtot sāpes pakrūtē - pārāk daudz stresa, piegāja pie viņa.

Bijušā vulkāna krāteris bija neliels, un to visu apspīdēja saule. Krātera vidū bija zema, nošķelta sarkana akmens piramīda ar stikla jumtu. To ieskāva četras konusa formas konstrukcijas un lidaparātu ķēde. Viens no tiem grasījās pacelties, tā dzenskrūves griezās uz vertikālajiem mastiem.

Papildus kuģiem pašreizējo Tuskuba dzīvesvietu apsargāja vēl trīs pretgaisa aizsardzības iekārtas un elektriskās mašīnas, kas izvietojās tajās pašās vietās krātera nogāzēs, kur tagad atradās zemieši.

Pateicoties gaisa kuģa darba propelleriem, šaušanu uz vienas no platformām lejā nebija dzirdējuši. Marsiešu vidū, kas šurpu turpu tekalēja dzeltenzilos un pelēkos mundieros, nebija trauksmes.

Piramīdā atvērās vārti. Izbrauca garš, melns pajūgs spirālveida cilindros un devās uz dirižabli.

- Tuskubs! - Loss izgrūda. - Bēg!

- Neaizbēgs, - Augstais sašķobīja lūpas. Pielēca pie zibens metēja. - Dodiet šurp to virsnieķeli!

Loss uzreiz nesaprata ceļabiedru nodomus.

- Priekš kam?

- Pašaudīsimies mazliet. lai notēmē ieroci uz gaisa kuģiem. Nu, ātrāk taču! Tuskubs nedrīkst pacelties no zemes!

Marsiešu virsnieks mežonīgi paskatījās uz Losu, uz Augsto, satikās ar viņa skatienu un atsprāga. Neatraujot no viņa šausmu pilnās acis, viņš atkāpās pie elektriskā lielgabala. Apsēdās pie vadības svirām.

Pirmais šāviens nebija veiksmīgs. Apžilbinoša zilas uguns bumba sadragāja drupās vienu no konusa formas konstrukcijām, kas izrādījās kazarmas. Tuskuba nometnē izcēlās panika. Kortežs, kas pavadīja kunga ekipāžu uz gaisa kuģi, apstājās.

Otra ugunsbumba ietriecās rievotajā raķetē. Panika pastiprinājās. Vienlaikus ar sirēnas kaucienu uz krātera nogāzēs izvietotajām platformām sākās draudīga kustība. Tuskuba rezidenci apsargājošie karavīri saprata, kas notiek, un sāka griezt savus lielgabalus šāvēja virzienā.

Augstais noskatījies šāvēja manipulāciju secību, izvilka viņu no mašīnas vadības pults un pats apsēdās pie svirām.

Ar pirmo šāvienu viņš sašāva gaisa kreiseri, kas bija gatavs pacelties. Tad viņš sāka metodiski iznīcināt elektriskos lielgabalus, kas gatavojās atklāt uguni uz zemiešiem.