Читаем Maiju tempļa gūstekņi полностью

Maiju tempļa gūstekņi

Sigmunds BrauersMaiju tempļa gūstekņiASV rakstnieks un žurnālists Sigmunds Brauers (1959 sadarbojas ar kristīgo apgādi «Victor Books», kura izdevu mi vienmēr pauž humānisnv un altruisma idejas.Beidzot brīvdienas! Džeimsvilas tīņi Rikijs, Maiks, Ralfi un Lisa ir noilgojušies pēc vasaras priekiem un palaidnībām, ja tikai tas sīkais Džoels nemaisītos pa kājām…Neticami, bet fakts — Džoelam pienākusi vēstule ar ielūgumu uz Meksiku un sešām lidmašīnas biļetēm! No kāda gluži nepazīstama senjora Kastiljo.Šis noslēpums jāizpēta. Draugi nonāk Meksikas vidienē; kur paceļas šīs zemes pirmiedzīvotāju — maiju — varenie tempļi. Pagātnes leģendas savijas ar satraucošieni mūsdienu notikumiem…JUMAVANo ang|u valodas tulkojusi Valda MelgalveJUMAVAMākslinieks Sergejs DavidovsISBN 998-1 - 506 - 76 - 2 © Valda Melgalve, tulkojums latviešu valodā, 1995 © Sergejs Davidovs, mākslinieciskais noformējums, 1995Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Sigmunds Brauers

Проза для детей18+

Sigmunds Brauers

Maiju tempļa gūstekņi

Šis ir stāsts par papīra pūķiem, svētdienas sko­las kartiņām, desmit dīvainām dienām Meksikā un par nojautu. Par divu cilvēku nojautu. Viens no tiem bija pusmūža vīrs invalīdu ratiņos, viņu sauca Trakais Edijs. Otrs bija mans sešgadīgais brālis Džoels Kids.

Pat šobrīd vienīgais, ko es jums varu pastāstīt par nojautu, ir tas, ka man nav ne mazākās jēgas, kā tā darbojas. Jautāt par to Džoelam nav nozī­mes. Viņš tikai paraustītu plecus un nozustu. Viņš ir kā spoks, kas nāk un iet kluss kā dūmi un izgaist gluži kā dūmi, tikko ir beidzis darīt to, ko nu viņš kuro reizi dara, lai sabiedētu cilvēku līdz krampjiem.

Nojauta… Šā vai tā, jau no paša sākuma — tas notika vējainās pavasara dienās ar zilām debesīm drīz pēc manas trīspadsmitās dzimšanas dienas — Džoels zināja visu. Man liekas, arī Trakais Edijs zināja. It kā viņiem abiem būtu kāda kopēja pasaule un abi zinātu, kā viss beigsies apmēram pēc pusgada vēl vienā vējainā dienā ar zilām debesīm tajā pašā vietā — Leitonkalna vir­sotnē.

Viss sākās ar to, ka mans pūķis Tomāts…

* * *

Tomāts, protams, bija sarkans, tam bija plati, izliekti spārni un plandoša aste, kas plīkšķinājās un strinkšķēja pie vismazākās vējpūtas. Tomāts man bija uzdāvināts pirms divām dienām, dzimša­nas dienā, un es to biju palaidis tikai vienu reizi — pilnīgi pietiekami, lai saprastu, ka Maiks Endrjūss ļoti kļūdās, apstādinādams savu skrituļdēli mūsu mājas priekšā. Viņš apgriezās un meta izaicināju­mu sejā man un mūsu abu draugam Ralfam Zī.

—   Rikij, es tevi sasitīšu lupatās! — Maika sejā bija tik plats smaids kā ķirbim Visu Svēto dienas priekšvakarā.

Ralfs un es pat nepiecēlāmies no lieveņa kāp­nītēm. Mēs visi trīs zinājām, ko Maiks grib sacīt. Nolaizīts ļauna paskata pūķis — Melnā Haizivs — bija iežmiegts viņa kreisajā padusē.

—  Ja gribam izteikties precīzi, — iejaucās Ralfs, — tu gribi sasist lupatās Rikija pūķi, nevis pašu Rikiju.

—    Kā tev labāk tīk, Einštēin. Cīņā ar manējox Tomāts neizturēs ilgāk par divpadsmit sekun­dēm. — Un viņš norādīja uz Melno Haizivi.

Es ari viņam uzsmaidīju. Nav iespējams neuz­smaidīt zēnam, kurš valkā havajiešu kreklu tik kliedzošās krāsās, ka acis sāp skatoties. Maiks Endrjūss. Rudi mati. Vasarraibumi. Mūžīgi New York Yankees beisbola cepurīte galvā. Dzimis, lai izmēģinātu visu, kas citiem liekas neiespējams.

Tad nu es viņam pateicu:

—  Tomāts lai zaudētu savā pirmajā cīņā? Tas nav iespējams!

—   Tātad sacensības būs?

—   Izlemts, Maik! Tavs pūķis jau ir pagalam.

Viņš pamāja mums. — Leitonkalnā? Pēc piecām

minūtēm?

Ralfs un es piekrītoši pamājām. Divus kvartālus attālais Leitonkalns ir visaugstākā vieta mūsu maza­jā Džeimsvilas pilsētiņā. Gandrīz bez kokiem. Nepārspējama kamaniņu trase ziemā. Nepār­spējama vieta pūķu laišanai pavasarī un rudenī, kad vējains laiks.

—   Tu ej, Ralf, — es teicu. — Tūlīt paņemšu pūķi.

Ralfs pielēca kājās. Nodomāju — viņi jau būs palaiduši pūķi, kad es tur nonākšu.

Ja vien mans pūķis būtu bijis turpat guļamistabas skapi, kur es to atstāju!

Džoels!

Tikai viņš varēja būt vainīgais. Kluss un šausmīgs, viņš ir kā mans personīgais spoks, kas vienmēr man seko. Liekas, viņš var iekļūt pa aiz­slēgtām durvīm un aizvērtiem logiem. Kad Džoels ir redzams, viņš daudz nerunā — tikai skatās un vēro. Tikko tu aizgriezies, viņš pazūd, un tad atkal parādās btidī, kad tu vismazāk to gaidi. Parasti tieši tad, kad tu dari ko neatļautu.

Visu vēl ļaunāku vērš tas, ka Džoelam nav nekā­das sajēgas par īpašuma tiesībām; protams, tas neattiecas uz plīša lācīti, ko viņš vienmēr staipa sev līdzi. Toties Džoelam piemīt lieliska spēja atrast visas manas mantas, kas izskatās interesantas. Kā, piemēram, pūķis.

—     Ma-ām!!! — Es brēcu no savas istabas. — Uzdāvini taču beidzot Džoelu bērnu namam!

Viņa pavēlēja, lai es apklustu.

Es izbrāzosno mājas, noskrēju divus kvartālus līdz Leitonkalnam un paskaidroju, ka aizkavēšos vēl piecas minūtes. Maika pūķis jau izskatījās kā mazs plankumiņš debesīs. Taču Ralfs un Maiks mani saprata. Džoels iedveš bailes ari viņiem.

Tas prasīja pusstundu, un tobrīd, kad es atradu Džoelu klusā sānieliņā, bija jau par vēlu. Par vēlu, lai līdz vakariņām vēl sacenstos ar Maiku. Daudz par vēlu, lai mans pūķis vēl kādreiz būtu lietojams.

Džoela pūliņi nezinātājam liktos komiski. Kā par nelaimi, tas bija mans brālis, kas centās palaist gaisā savu plīša lācīti, piesietu pie mana pūķa astes, tādēļ es varēju vien nopūsties. Lai gan pūķis bija tik bēdīgā stāvoklī, Džoela apņēmība bija pārsteidzoša; es stāvēju, paslēpies aiz krūmiem, un skatījos daļēji ar dusmām, daļēji ar apbrīnu.

Tas notika tā. Vispirms Džoels pacietīgi pieslēja pūķi stāvus. Tad viņš uzmanīgi kāpās atpakaļ, no­stiepdams auklu. Kad viņš bija atgājis desmit soļus, tad apgriezās un skrēja uz priekšu, kuldams gaisu ar mazajām kājelēm kā ar virzuļiem.

Lai cik neatlaidīgs, viņš tomēr bija dumjš. Jeb­kurš cits pēc pāris ieskrējieniem būtu sapratis, ka plīša lācītis ir par smagu, lai pūķis spētu pacelties gaisā.

Перейти на страницу:

Похожие книги

Облачный полк
Облачный полк

Сегодня писать о войне – о той самой, Великой Отечественной, – сложно. Потому что много уже написано и рассказано, потому что сейчас уже почти не осталось тех, кто ее помнит. Писать для подростков сложно вдвойне. Современное молодое поколение, кажется, интересуют совсем другие вещи…Оказывается, нет! Именно подростки отдали этой книге первое место на Всероссийском конкурсе на лучшее литературное произведение для детей и юношества «Книгуру». Именно у них эта пронзительная повесть нашла самый живой отклик. Сложная, неоднозначная, она порой выворачивает душу наизнанку, но и заставляет лучше почувствовать и понять то, что было.Перед глазами предстанут они: по пояс в грязи и снегу, партизаны конвоируют перепуганных полицаев, выменивают у немцев гранаты за знаменитую лендлизовскую тушенку, отчаянно хотят отогреться и наесться. Вот Димка, потерявший семью в первые дни войны, взявший в руки оружие и мечтающий открыть наконец счет убитым фрицам. Вот и дерзкий Саныч, заговоренный цыганкой от пули и фотокадра, болтун и боец от бога, боящийся всего трех вещей: предательства, топтуна из бабкиных сказок и строгой девушки Алевтины. А тут Ковалец, заботливо приглаживающий волосы франтовской расческой, но смелый и отчаянный воин. Или Шурик по кличке Щурый, мечтающий получить наконец свой первый пистолет…Двадцатый век закрыл свои двери, унеся с собой миллионы жизней, которые унесли миллионы войн. Но сквозь пороховой дым смотрят на нас и Саныч, и Ковалец, и Алька и многие другие. Кто они? Сложно сказать. Ясно одно: все они – облачный полк.«Облачный полк» – современная книга о войне и ее героях, книга о судьбах, о долге и, конечно, о мужестве жить. Книга, написанная в канонах отечественной юношеской прозы, но смело через эти каноны переступающая. Отсутствие «геройства», простота, недосказанность, обыденность ВОЙНЫ ставят эту книгу в один ряд с лучшими произведениями ХХ века.Помимо «Книгуру», «Облачный полк» был отмечен также премиями им. В. Крапивина и им. П. Бажова, вошел в лонг-лист премии им. И. П. Белкина и в шорт-лист премии им. Л. Толстого «Ясная Поляна».

Веркин Эдуард , Эдуард Николаевич Веркин

Проза для детей / Детская проза / Прочая старинная литература / Книги Для Детей / Древние книги