Mana Cīņa

Vispirms jāatzīmē šāds moments. Mūsuprāt, ar ārējo politiku jāsaprot savstarpēja vienas tautas attiecību noregulēšana ar visām pārējām pasaules tautām. Tas, kā tieši šīs savstarpējās attiecības tiek regulētas, vienmēr ir atkarīgs no pilnīgi noteiktiem faktoriem. Mums. nacionālsociālistiem, ir jānorāda uz to, ka mūsu tautiskās valsts ārējā politika vispirms vadīsies no šāda fakta. Valsts centīsies noteikt veselīgu, dabisku, dzīvotspējīgu proporciju starp mūsu iedzīvotāju skaitu un tā pieauguma tempu, no vienas puses, un mūsu teritoriju lielumu un kvalitāti, no otras puses. Tikai ārējā politika pienācīgi nodrošinās vācu valstī apvienotās rases likteņus.

Par veselīgu proporciju varam uzskatīt tikai tādu attiecību starp šiem diviem lielumiem, kas pilnīgi nodrošina tautas paēdināšanu ar pašu zemes dāvātajiem produktiem. Jebkāds cits lietu izkārtojums, pat ja tas ilgst gadu simtus vai tūkstošus, ir nenormāls un neveselīgs. Agrāk vai vēlāk tas nesīs tautai vislielāko ļaunumu un var pat novest līdz tās pilnīgai iznīcībai.

Lai tauta sev varētu nodrošināt patiesu eksistences brīvību, tai ir vajadzīga pietiekami liela teritorija.

Lai noteiktu, cik lielai šai teritorijai jābūt, nevar vadīties tikai no pašreizējā brīža vajadzībām. Nedrīkst vienkārši iegūtās ražas daudzumu izdalīt ar iedzīvotāju skaitu. Šī darba pirmās daļas attiecīgajā nodaļā jau sīki izklāstīju, ka teritorijas lielumam ir nozīme ne tikai no pārtikas iegūšanas viedokļa, bet arī no militārā un vispārpolitiskā viedokļa. Tauta nevar apmierināties tikai ar to, ka tai piederošās teritorijas nodrošina pietiekamu labu iztikšanu. Tautai vēl ir jārūpējas, lai šīs teritorijas būtu pietiekami aizsargātas. Un tas ir atkarīgs no valsts vispārpolitiskā spēka, kuru savukārt lielā mērā nosaka militāri ģeogrāfiskie faktori.

Attiecībā uz vācu tautu jāsaka, ka Vācija savu nākotni var nodrošināt tikai kā pasaules lielvalsts. Mūsu tautas ar tās vairāk vai mazāk veiksmīgo ārējo politiku gandrīz divus tūkstošus gadu ilgā vēsture ir bijusi pasaules vēsture. Vai gan par to nevarēja pārliecināties mūsu paaudze? Tā milzīgā tautu cīņa, kas notika laikā no 1914. - 1918. gadam, īstenībā bija tikai vācu tautas cīņa par savu pastāvēšanu uz zemes, taču visi šo karu sauca par pasaules karu.

Iestādamās šajā karā, vācu tauta pārstāvēja tikai šķietamu pasaules lielvalsti. Es saku "šķietamu pasaules" valsti tādēļ, ka patiesībā Vācija nemaz nebija pasaules lielvalsts. Ja 1914. gadā Vācijā būtu pastāvējusi cita proporcija starp teritorijas lielumu un iedzīvotāju skaitu, tad tā patiešām būtu bijusi pasaules lielvalsts. Un tikai tādā gadījumā—ja norobežojamies no citiem faktoriem — pasaules karš varētu beigties mums labvēlīgi.

Nebūt negribu un arī neuzskatu par savu uzdevumu šeit iztirzāt, "kā" viss varētu pavērsties, "ja" būtu bijusi cita situācija. Uzskatu, ka ir absolūti nepieciešams ļoti lietišķi un bez kādiem izskaistinājumiem norādīt uz pašreizējo stāvokli, kas iedveš vistrauksmainākās bažas. Ir nepieciešams, lai vismaz nacionālsociālistiskās kustības rindās visi skaidri apzinātos, cik slikts stāvoklis ir pašlaik, un cilvēki dziļāk padomātu, kas darāms, lai izietu no šī stāvokļa.

Vācija šobrīd nav pasaules lielvalsts. Ja arī mums izdotos pārvarēt mūsu pašreizējo militāro bezpalīdzību, tā tik un tā nevarētu pretendēt un šo nosaukumu. Kāda gan pašreiz nozīme uz mūsu planētas var būt valstij, kurā pastāv tik nelabvēlīga proporcija starp iedzīvotāju skaitu un zemes platību? Šajā gadsimtā visa zeme ir sadalīta starp dažām valstīm, kuras aptver pat veselus kontinentus. Kas gan šādā situācijā sauks par pasaules lielvalsti tādu zemi kā mūsdienu Vācija, kuras teritorija (ja runājam par politisko pamatkodolu) nepārsniedz pat 500 tūkstošus kvadrātkilometru.

Ja runājam tikai par teritorijas lielumu, tad vācu valstij ir smieklīgi maza nozīme salīdzinājumā ar tā saucamajām pasaules lielvalstīm. Lai mums nesaka, ka arī Anglijas teritorija nav liela! īstenībā Anglija ir tikai galvaspilsēta britu impērijai, kas aptver gandrīz ceturto daļu zemeslodes. Palūkojieties vēl uz tādām milzīgām valstīm kā Ziemeļamerikas Savienotās Valstis, Krievija un Ķīna! Katrai no šīm valstīm pieder vismaz 10 reizes lielāka teritorija nekā mūsdienu Vācijai. Pie šīm milzīgajām valstīm tagad nākas pieskaitīt pat Franciju. Tā no savām Āfrikas kolonijām iegūst arvien jaunus un lielākus cilvēku resursus savu armiju papildināšanai. Rasu ziņā Francijā tagad ir tik spēcīga nēģeru ietekme, ka drīz vien varēs runāt par jaunas afrikāņu valsts veidošanos Eiropā. Mūsdienu Francijas koloniālo politiku nevar salīdzināt ar to koloniālo politiku, kāda savulaik bija Vācijai. Ja Francija vēl kādus divus vai trīs gadsimtus turpinās attīstīties šajā virzienā, tad izzudīs pēdējās franku asiņu paliekas, kas būs izšķīdušas jaunā eiroāfrikāņu mulatu valstī. Francija pamazām pārvēršas par milzīgu valsti no Reinas līdz Kongo. Un šajā valstī pamazām izplatīsies ievērojami zemāka rase, t.i., arvien vairāk sajaukto asiņu produkts.