Mollija Mūna aptur pasauli

Tualetes apkalpotāja iznāca no kādas kabīnes, kur bija sakārtojusi papīra rullīti tā, lai tā vaļējais gals būtu salo­cīts kārtīgā trijstūrī. Viņa bija tērpusies iestērķelētā svīt­rainā formas tērpā ar nelielu baltu apkaklīti, un gaišie mati bija rūpīgi safrizēti stingrās cirtās. Viņa bija liela auguma sieviete, kura vienā piegājienā varēja apēst divas saldējuma porcijas, taču šovakar apkalpotāja bija pārāk saspringta un sajūsmināta, lai domātu par ēšanu. Šis bija lieliskākais vakars visā viņas četrdesmit gadu ilgajā Losandželosas tualešu apkalpotājas karjerā. Viņa bija neiedo­mājami lepna, ka var noslaucīt tualetes podus pēc tam, kad uz tiem sēdējuši slavenie dibeni. Kad vien kāda viešņa iznāca no kabīnes, viņa metās iekšā, lai visu tīrītu un spodrinātu.

Apkopēja tik acīmredzami izbaudīja savu darbu, ka Mollija tīri vai kautrējās viņu pārtraukt. Taču hipnotizēt vajadzēja, un, tiklīdz Mollija atrada bridi, kad telpā nebija neviena cita, viņa ķērās pie darba.

Drīz vien meitene apkalpotāju bija pakļāvusi.

-     Tu neievērosi, ka es hipnotizēju cilvēkus, Mollija čukstēja. Tu vienkārši ignorēsi mani un turpināsi savu darbu. Kad es būšu prom, tu aizmirsīsi, ka esmu šeit bi­jusi.

Apkopēja pamāja.

-     Kā tevi sauc?

-    Brenda Kārtraita, sieviete lēni teica.

-     Labi, Brenda, pēc šī vakara tu jutīsies tā, it kā būtu paveikusi pašu labāko darbu, un visi tevi mīlēs. Neesi tik satraukta. Izbaudi to!

Brenda pamāja, sapņaini pasmaidīja un aizpeldēja, dun­godama dziesmu no mūzikla Dollija.

Mollijai par lielu pārsteigumu un prieku nākamā, kas ieradās pūderēšanās telpā, bija Sukija Šampaniete. Tagad Mollija varēja ķerties pie darba.

Šampanietes jaunkundze bija tērpusies ekskluzīvā nā­ras tērpā. Tas bija zaļi sidrabots, un no tā karājās samtaini jūras ziedi. Visu to klāja sīki piliena formas tīkla caurumi, tērps bija sasiets uz kakla, bet ar ļoti zemu priekšdaļu, un vēdera rajonā bija apaļš izgriezums, kas atsedza Sukijas smaragdiem rotāto nabu. Tērpa svārki ap ceļiem bija tik cieši sakļauti, ka kājas spēja paspert vienīgi sīkus solīšus, un pēc tam tērps pārgāja velcē, tā ka izskatījās, ka viņa aiz sevis velk jūraszāļu vālu.

Aktrise pieliecās tuvāk spogulim un no vakara somiņas izņēma lūpu zīmuli. Tad viņa apveltīja pati sevi ar īpašo skatienu it kā viņu negaidot būtu pārsteigušas šķīstoša viļņa šļakatas un likušas strauji ievilkt elpu. Apmierināta ar savu skaistumu, viņa pieskārās lidojošo matu krēpēm. Tieši tad slavenība spogulī pamanīja Mollijas zaļās acis, kas lūkojās viņā.

Dažu sekunžu laikā Sukijas Šampanietes žoklis bija at­kāries un lūpu zīmulis iekritis izlietnē.

-    Un tagad, nobēra Mollija, runājot, cik ātri vien spē­dama, tu esi manā varā. Pilnīgi, galīgi un tā tālāk.

Pūderēšanās telpas durvis atsprāga vēlreiz. Mollija ie­vilka elpu un atslīga atpakaļ, kad viņai garām palīgoja Glorija Hīlhārta, līdzīgi zutim kustoties savās zelta spirā­lēs. Redzot Sukiju Šampanieti, bet nepaskatoties uz viņu, Glorija Hīlhārta devās pie sava personiskā spoguļa.

-    Sukij, mīļumiņ, sveicu! viņa gari stiepa vārdus. Ap­sveicu, ka esi nominēta! Tev nu gan šis ir īpašs vakars.

Mollija vēroja, kā Glorija atver savu zeltīto vakara so­miņu, izvelk un noskūpsta pekiniešu suņu attēlu.

Sukija Šampaniete, joprojām transā, blenza uz savu at­spulgu spogulī, it kā viņai būtu amputētas smadzenes.

-            Vai ar tevi viss kārtībā? pieri saraukusi, jautāja Ho­livudas karaliene, kaut arī viņa nemaz nevarēja saraukt pieri, jo tā bija saņēmusi daudz pretgrumbu injekciju. Viņa ar sarkanu lūpu zīmuli darbojās ap plato muti. Rā­dās, ka tevis šeit nemaz nav, mī-ī-ī-īlulllīt.

Sukijas mēle izkārās no mutes kaktiņa.

-     Dddth, dde dotha, viņa teica.

Mollija aši uzsita Glorijai Hīlhārtai pa plecu.

-            Viņa sacīja, ka jūtas lieliski. Vai tu šovakar saņemsi balvu? meitene jautāja. Glorija valdonīgi pagriezās, lai paskatītos, kas iedrošinājies viņu uzrunāt, un tad, kad Mollijas acu skatiens sastapās ar slavenās aktrises ska­tienu, Mollija bija paņēmusi arī viņu. Glorija Hīlhārta stā­vēja kā sazāļots dzīvnieks. Viņas izstieptais kakls nolai­dās, un viņa izmeta somiņu.

-            Pareizi, noskaldīja Mollija, vērojot durvis un cerot, ka vairs neienāks neviena no Holivudas radībām. Jūs abas esat pilnīgi manā varā, un es gribu, lai jūs kaut ko izdarāt manā labā.

Abas pamāja.

-           Es gribu, lai jūs atcerētos, viņa turpināja. Domājiet par Primo Sellu! Viņš hipnotizēja jūs, vai ne?

Abas sievietes pamāja. Mollijas sirds sajūsmā salēcās.

-             Es gribu, lai jūs atceraties, ko Primo Sells pavēlēja jums darīt.

Abas atkal pamāja.

-            Labi. Manas spējas ir spēcīgākas par Primo Sella spē­jām. Un tagad es jums pavēlu aizmirst visas Primo Sella pavēles. Jums jāizdzēš no prāta viņa rīkojumi! No šīs

dienas jūs varat rīkoties tā, kā jums patīk. Jūs vairs nekad neklausīsiet Primo Sellam! Patiesībā jūs viņam neiesiet ne tuvu.

-    Ne-varu, monotoni teica Glorija.

-     Es ne-va-ru pa-klau-sīt, atbalsoja Sukija.