Neiepazītā Latvija

Pa to pašu ceļu jādodas atpakaļ uz Celmiem un tālāk līdz vecajam Matīšu-Mazsalacas ceļam pie Zellēm. Pa labi mežā kād­reiz bijušas Inku mājas, kur dzimis teoloģijas doktors Kārlis Bil zēns (1912-1993, Vašingtonā). No 1950. gada viņš bija mācī­tājs Minesotā un pasniedzējs Minesotas Augsburgas koledžā un teoloģijas seminārā. Sarakstījis Jaunās Derības komentārus.

Starp citu, autobusu satiksmi starp Valmieru un Mazsalacu atklāja 1925. gadā. Zellēs dzimis gleznotājs un pedagogs Jānis Zvirbulis (1905-1964, Mičiganas štatā, ASV). Tagad tikai gad­simtu vecās fotogrāfijās apskatāmas viņa tēva Jāņa Zvirbuļa dari­nātās drapērijas ap Matīšu baznīcas kanceli un altāri. 200 m tā­lāk Bērģi - celti no materiāliem, kas iegūti, nojaucot daļu Bau- ņu pils. Tur dzīvojis pirmais pagasta skolotājs Pēteris Galdiņš, tā kā te visi bērni nav varējuši saiet, mācības notikušas arī Vicn- vīra māju rijā. So māju vietā iestādītās četras liepas redzamas pie Bauņu ceļa 500 m aiz Celmu pagrieziena.

Tuvumā esošajos Bērzkalnos dzimis vēl viens gleznotājs - Jānis Mūrnieks (1926), kas beidzis Londonas Mākslas skolu un dzīvo Anglijā.

Interesanti, ka šeit minētie māju nosaukumi minēti jau 1691. gada vaku grāmatā kā atsevišķi māju grupējumi: Bērģis, Mietnieks, Zelle, Lībcrmanis, Ūtka, Bauņu krogs (Auna krogs), Vienvīrs, Inka. Pats Auna krogs atrodas 100 m tālāk. Tur dzi­mis Balodiņu mājās minētais gleznotājs E. Buka. Krogs nestā­vēja tukšs - 1910. gadā Bauņos izdzerti 1338 spaiņi degvīna.

Bauņu muižas atliekas (2001)

Turpinot ceļu muižas virzienā, aiz Kalvēm drīz jau redzama Bauņu muižas parka daļa - pa kreisi no ceļa paralēlu dīķu sistē­ma ar regulāriem koku stādījumiem. Galvenais parka dīķis pa­liek pa labi, tajā saliņa. Par tās rašanos teika16 stāsta, ka agrāk saliņas vietā bijusi mājiņa, kurā dzīvojis kāds vecītis ar savu mei­tu, taču strīdā viņš to nositis. Mājiņa nogrimusi, un tās vietā izcēlusies saliņa ezera vidū. Stāsta arī, ka dīķī slīcinātas tās mei­tas, kuras palikušas stāvoklī. Vecā ceļa otrā pusē Vērgu kalns. Celiņš no laivu piestātnes vedis uz muižas pili (18. gs. 70. gadi).

Tagad tur izdevīgāk nokļūt no krustojuma ar aleju, kas pa kreisi ved uz Jēkabkalnu, griežoties pa labi.

Muiža dibināta 1638. gadā, izdzenot zemniekus no 14 mā­jām. 20. gs. 30. gados pils jau bija pārvērsta par ķieģeļu lauztu­vi, bet daļa vēl ne tik sen bija pat apdzīvota. Tās kādreizējais izskats redzams J. K. Broces zīmējumā17 (ap 1800. gadu). Trīs divstāvīgas daļas, no kurām atliekas vēl redzamas divās daļās, savienoja vienstāvīgi būvapjomi galeriju veidā. Galvenajai ēkai bija mezonīns, pie centrālās ieejas segta terase ar lokveida uzejas kāpnēm. Apdares barokālā plastika kontrastēja ar klasicisma ar­hitektūrai raksturīgo kompozīciju. No nojauktās vidusdaļas "būv­materiāliem" tika uzbūvēta jauna dzīvojamā māja Tītkās citā pa­gasta stūrī un jau minētie Bērģi. Tas izdarīts laikā, kad muiža bija piešķirta ģenerālmajoram Augustam Misiņam (1861 -1940), pret viņa gribu izmantojot doto ģenerālpilnvaru. Tītkās tagad krodziņš "Pie jautrā spoka", jo mājās tiešām spokojies, taču spo­košanās esot sākusies tikai pēc varmācīgās deportācijas 40. gados.

Vēl 1984. gadā apdzīvotajās telpās bija redzamas ap 1780. gadu mūrētās krāsnis ar kobaltzilu gleznojumu, to atlie­kas tagad pārvietotas uz Rundāles pils muzeja fondiem.

pils tuvumā klēts (cietusi 1997. gada ugunsgrēkā) ar vēlāk aizmūrētu lieveņa daļas arkādi. Tās galā gul kapa plāksne K. J. Gincelam (1794-1872), kas, kā stāsta matīšnieki, nekad neesot bijusi uzstādīta kapos, jo esot sācies pasaules karš. Vai tiešām tik sen mirušam plāksni būtu gribējuši likt tik vēlu? Bet varbūt viņš miris tieši šajā vietā?

Zīversu dzimtas īpašumā pils atradās no 1747. gada. Tieši ģe­nerālis Zīverss licis rakt kanālus un apstādīt to malas kokiem, iz­veidot lielu dīķi ar ķieģeļu dibenu. Drīz pēc galma apvērsuma, kad 1744. gadā Krievijā sāka valdīt Pētera I meita Elizabete, atceroties Zīversa atbalstu, muižas īpašnieka dēlu Jēkabu Jāni Zīversu ieceļ par Novgorodas gubernatoru un īsteno slepenpa- domnieku, 1781. gadā Zīverss no šiem amatiem atsakās un atnāk dzīvot no tēva mantotajā Bauņu muižā. Ap 1790. gadu Zīversu mājskolotājs Bauņu muižā ir vēlākais Tērbatas universitā­tes rektors, fiziķis Georgs Fridrihs Parrots (1767-1852), Kauguru nemiernieku aizstāvis. Bauņu muižā dzimis arheoloģijas entuziasts, pētniecības darbu organizators J. K. G. Zīverss (1814-1879).