Neiepazītā Latvija

Netālu atrodas Vildi, kur 1915. gadā atradās Baltijas lauk­saimniecības biedrības vaislas kuiļu stacija. Mazliet vēlāk bijusi krējuma konfekšu ražotne, kur "no kaut kurienes atvestā Lavī­ze" primitīvos apstākļos tās vārījusi. 1930. gadā te dibināta Mī- leniešu lauksaimniecības mašīnu koplietošanas biedrība. Kalnā saglabājušās vecās mājas, zemāk - jaunās. Vildos dzimis Bauņu pagasta valdes priekšsēdētājs Roberts Tiesnieks (1890-?), un, do­mājams, tad jau tepat būs dzimis ari viņa brālis Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Kārlis Tiesnieks (1893-1953, Džezkazganā, Ka- zahijā), ārsts, bijis Liepājas Kaulu tuberkulozes sanatorijas direk­tors, vēlāk (1940-1949) Valsts kaulu tuberkulozes slimnīcas Rīgā galvenais ārsts.

Netālu Jēkuļi, kas lībiešu valodā nozīmē mīļciemi - mājas saglabājušas senatnīgo izskatu. Te 30. gadu beigās bi­jusi pasta palīgnodaļa.

Jēkuļi (2001)

Tālāk aiz mežiņa aizslēpu­šās Meļļu mājas. Nostāsts37 par

māju nosaukuma izcelšanos vēsta, ka saimnieks pagājušā gadsim­ta sākumā te staigājis ar netīru muti. Vēlākie iemītnieki tās pār­dēvējuši par Jaunmārkundēm. Te saglabājusies podnieka Jāņa Anšmita ap 1926. gadu mūrētā krāsns. Nekas nav atlicis no Ma- rinmuižas pie Braslavas-Matīšu ceļa. Tālāk aleja ved uz Bērzi­ņiem, kur atradusies 1933. gadā nodegusi Mīlītes skola, kas celta 1882.-1884. gadā. Te pirmā darba vieta 1871.-1877. gadā bi­jusi Valmieras Vājdzirdīgo skolas pirmajam direktoram Vīli­pam Švēdcm (1849-1905). Skolas ēkas vietā uzcelta paš­reizējā dzīvojamā ēka, no ve­cās apbūves saglabājusies sko­las kūts un malkas šķūnis.

1,4 km tālāk atrodas Pric- dītes, aiz tām 500 m tālāk ce­ļa malā pa labi ir Velna ak­mens. Vairākas teikas stāsta: kad tikko bijusi uzcelta Ma­tīšu baznīca (1687), Velns gri­bējis aizsprostot lielās durvis (Velnam nepatikusi baznīca, kas uzcelta uz ceļa, pa kuru bieži iznācis staigāt). Izvēlējies piemē­rotu akmeni pie Matīšu pagasta Priedītēm un nesis to sava cimda īkšķī, līdz iedziedājieš mācītājmuižas gailis. Akmens krītot pār­plīsis divās daļās (mazākais nokritis dažus simts soļu tālāk, tas tagad esot aizvests prom). Dažas teikas gan min, ka Velns ak­meni nesis kājstarpā38 ; vai pat divus akmeņus, katru savā svār­ku stūrī. Bet gailim, kā draudzes labvēlim, par godu baznīcas torņa galā uzlikts gaiļa tēls.

Priedtšu akmens Matīšos (2001)

Matīšu mācītājmuiža (2001)

Mazliet tālāk pa kreisi bi­jusī Matīšu mācītājmuiža, kas dibināta 1678. gadā uz Bauņu zemnieka Jautrina mā­ju zemes, papildus no Bauņu muižas piešķirtas trīs mājas. Divstāvu māju uzcēla 1796- 1799. gadā. Mūra ērbēģis celts 1814. gadā pēc toreizējā mācītāja K. Šreibera plāna. Te vietā izstāstīt kādu no vēverstiķiem.

Skroderis Vēveris pazīst daudz saimnieku un kalpu meitu, kur iet, tur bildina. Un tās visas viņam arī piekrīt. Viņš uzdāvina katrai lakatiņu, protams, visus vienādus - septiņus lakatiņus septiņām jaunkundzēm. Norunā, ka visas to sestdien ies pie mācītāja, lai otrā rītā mācītājs pirmo reizi uzsauktu. Viena dāma atnāk pie mā­cītāja, lakats, ko viņš ir iedevis, ap galvu. Tad ierodas otra, arī tai tāds pats lakats ap galvu, ienāk trešā, apsēžas. Sāk skatīties cita uz citu un visām uzkrītoši vienādi lakati. Tad viena sakot, ko tad no apkārtējiem puišiem jūs īsti gaidāt? - Es jau, mīļā, gaidu skroderi Vēveri. Kad visas padzirdējušas, ka skroderi Vēveri, tad "viens šā­viens" un visas septiņas ar vienādiem lakatiem pa durvīm ārā39 .

Mācītājmuižā padomju laikā bijis gan sociālās nodrošināša­nas pansionāts ar 70 vietām, gan galdniecība. Te savu bērnību pavadījis mākslinieks, dzejnieks un laikraksta "Madonas Atmo­da" redaktors Jānis Simsons, kas tagad atdusas Matīšu kapos. Tiesa, 1949. gadā ģimene pārcēlās uz Matīšu centru, bijušo dok­torātu, kur vēl tagad darbojas pasta nodaļa. Te dzimis ari pūtēju orķestra diriģents Artūrs Lācis (1923). Mācītājmuižas parkā aug gan baltegles, gan Eiropas un Sibīrijas ciedru priedes.

Mācītājmuižas tuvumā, pie pašreizējā gatera, atrodas Lāč­plēšu mājas - bijusī Lāčplēša Kara ordeņa kavaliera Roberta Drei- maņa (1897, Rūjienā-1952, Vācijā) jaunsaimniecība. Viņš bijis Rīgas prefektūras 3. iecirkņa priekšnieka palīgs.

Pa 1940. gada 19. maija Meža dienās apstādīto ceļu no mā­cītājmuižas nokļūstam . . . "Jaunajā Eiropā", kā to sauc vietē­jie. Tā ir pie Mazsalacas šosejas Matīšos, netālu no pagrieziena uz Aloju. Šīs Mazsalacas ielas mājas 1951. gadā savestas no vis­iem pagasta stūriem, lai celtu "jauno dzīvi", veidojot agropilsē- tu. Tās ir Klintis, Krastmaļi, Kaupiņi, Mietnicki… Māju pacēla no pamatiem, uzlika uz sliedēm un aizveda. Neprasot mājas iedzīvotājiem. Bērziņu Ješka pat necēlies no gultas, kad mājas plēsēji jau bijuši uz jumta. Ko pārdzīvoja students, kas sestdien atbrauca no Rīgas pie vecākiem un mājas vietā atrada tikai skur­steni? Vecie cilvēki pēc pārcelšanas nevarēja iedzīvoties.

Vēres

1   LFK 2049, 156.

2    LFK 2049, 462.

3    LFK 1978, 2204.

4    Jātniece I. Augstās debesis: Atspīdumi no gleznotāja Jāņa Simsona dzī­ves. Madona, 1995.

5    LFK2049, 459.

6     LFK 2049,458.

7    LFK 1, 13,69.

8    LFK 641, 43.