Neiepazītā Latvija

Izrādās, šajā pusmuižā, kas kopā ar lielo Burtnieku muižu un vēl dažām citām mazajām muižām piederēja ievērojamajam krievu karavadonim ģenerālfeldmaršalam Pēterim Rumjancevam, no Krievijas atvesti dzimtcilvēki ražoja zeķes Krievijas galma vajadzī­bām, tā šī muižiņa dabūja Zeķu muižas nosaukumu. Zināms, ka 1772. gadā 110 "manufaktūras aizbēguši trīs zeķu fabrikanti, kopā ar turku Ahmedu". Teikā6 stāstīts, ka šī muiža piederējusi kādam padumjam kungam, kas vienmēr valkājis mazu micīti un, atnācis uz krogu, sēdējis "stedelē uz balkām".

Varbūt tas krogs bijis pie tagadējās Celmiņu mājas, kas cel­ta 1929. gadā, ja ticam uzrakstam uz bēniņu telpas stenderes, kas gan neesot taisnība. Celmiņos jaunsaimnieks bijis Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jānis Liepiņš (1891, Burtnieku pagas­tā - 1957), kurš šajās mājās esot arī miris. Otrpus ceļam atra­dies Telastes krogs, jo te vesti garām lopi uz Valmieru un pie kroga bijusi apstāšanās. Pie ēkas "šilte" - 'leļasten Krug, kad krogs nojaukts, to gan teicējs nezināja7 .

Pie Celmiņiem un Šķetrām vecais ceļš agrāk iznācis uz taga­dējās šosejas trases, gājis gar Mazslavecēniem, Lielslavecēniem un Zemturiem.

Pa kreisi ejošais ceļš pāri Briedēs upei (kādreizējā Līdece) ved Mazsalacas šosejas virzienā. Jāsaka, ka upes nosaukums, ie­spējams, cēlics no muižnieka Vredes vārda, jo latvietim nemaz nav tik "parocīgi" izrunāt šādu uzvārdu, tāpēc iespējams, gan muiža, gan upe sākta saukt par Briedi. Pie šī ceļa atrodas Briedupes, kas 20. gs. 30. gados uzceltas Knādu vietā. Knādes saistītas ar pirmo dokumentāli izpētīto dzimtu Burtniekos - Bro- žiem, kuros ciltstēvs Lībis dzimis 1720. gadā.

Pie Beku autobusu pieturas vēl pirms 20 gadiem bijusi ap­dzīvota kroga ēka, tagad tur Līvānu māja. 600 m tālāk nogrie­žas ceļš uz Jaunmeirēniem. Tiem blakus esošie Meirēni tagad sabrukuši, labas saimniecības ēkas nokurinātas malkā. Tur dzimis mācītājs Jānis Meirens (1868-1948). Kalpojis Sv. Jāņa draudzē Rīgā, apbalvots ar zelta amata krustu un Triju Zvaigžņu ordeni. Jaunmeirēnos dzirdēju šādu teiku8 : Burtnieku ezera malā dzīvojis burvis, kas esot teicis, ka 300 gadus te līdz Īguma-Burtnieku ceļam

nebūšot čūsku. Vecā Jaunmei- rēnu saimniece sacījusi, ka te nekad čūskas nav bijušas, otrā pusē to ka biezs. Pirmoreiz te čūska redzēta 2000. gadā, vai nu 300 gadi pagājuši, vai stār­ķis atnesis.

Pa labi gar Zoļicm iet ceļš uz Rubām. Māju zeme iemē­rīta 1865.-186/. gados, vecā 1865. gadā izdotā bībelē ir 1873. gadā ierakstīts veltījums Rubām, tātad šajā laikā mājas arī būs celtas. Te dzimis matemātiķis un mašīnu inženieris, LU docents Kārlis Zalts (1885-1958), kurš sarakstījis 8 mašīnraksta sējumus ar savām at­miņām, pirmajos sējumos aprakstīts Burtnieku laiks, sīki izklāstīts māju plānojums. Ir sējums "Repatriantu vagons" - atmiņas par Drēzdeni 1944. un 1945. gadā. Daži sējumi atrodas llubās, kur dzīvo Ilga Zalte - K. Zalta brāļa mazmeita. Viņas vecaistēvs tajos laikos, kad vēl bija zelta monētas un sudraba rubļi, izurbis klēts sienā caurumu, kuru piepildījis ar monētām, un aizsitis tapu priek­šā. Kad tas atklāts, tad meklējuši pa visām tapiņām un par zelta naudu "izraisījuši viņas tēvam un mātei kāzas"9 .

K. Zaltam ir daudz zinātnisku publikāciju - par darbu "Kume­liņš latviešu tautas dziesmās"10 saņēmis Krišjāņa Barona prēmiju.

200 m aiz Rubu ceļa gala 550 m no šosejas pa kreisi me­žā atrodas Meldūkas purva (Zoļu) dižakmens. 2,0 m augsta akmens daļa redzama virs zemes, taču ievērojams tā apjoms atrodas arī zem ze­mes. Tā apkārtmērs ap 14,6 m. Meldūkas purvs esot biju­šais ezers. Kā raksta Guntis Eniņš11 , "senāk te visādu čūs­ku un īpaši odžu esot bijis ka mudž. Tad barons pieaicinājis

zintnieku, lai tas šos aizdabū prom. Tanī zemes daļā, starp Ei- ķenes un Briedes upēm, cik zintnieks vienas dienas laikā ar kā­jām varējis apiet, visas čūskas pazudušas un nav arī šodien, kaut citur apkārtnē čūsku ir daudz". Tas jau ceturtais variants čūsku trūkuma izskaidrojumam, bet ar ko tas ir saistīts patiesībā?

Tālāk ceļa malā redzama divstāvu ēka - Penči. Penči ir sens latvisks mājvārds. Kādreiz tam bijušas vairākas nozīmes: savē- lums, vēders vai kauslis. Sajā ēkā, kādreizējā nespējnieku namā, trūkumā dzīvojis un miris skolotājs un tulkotājs Jēkabs Māsēns (1844-1927). Piemiņas plāksne pie nama atklāta 1994. gadā.

Savulaik mācītājs braucis nespējniekiem "pātarus turēt". Kā stāsta A. Bormanis12 , Reinis Birzgalis esot izdomājis tādu joku: zinādams, ka mācītājs brauks pie nespējniekiem, paņē­mis tikai mēslu vedamajā laikā lietojamos ratus, zirdziņu ieli­cis vissliktākajā aizjūgā, bet pats uzvilcis godību uzvalku - fraku, ar tādām kā astēm aizmugurē. Tās ļipas pārlicis aizmu­gurē ratiem, lai karājas zemē, un braucis mācītājam pretī. Mācītājs Meijers noskatījies ar lielu nepatiku un teicis: - Bet, ja šitas notiek pie zaļa koka, kas tad vēl nu pie kaltuša neno­tiek! Te jāpiebilst, ka mācītājs Reinholds Meijers kalpojis Burt­nieku draudzē no 1910. līdz 1934. gadam. Blakus 19. gs. celtā Penču vienstāva dzīvojamā māja.